Ģeogrāfiskā karte - Edinburga (City of Edinburgh)

Edinburga ir pilsēta Skotijas austrumdaļā Ziemeļjūras, Fērtoforda līča dienvidkrastā. Skotijas galvaspilsēta, otrā lielākā Skotijas pilsēta un septītā lielākā pilsēta Apvienotajā Karalistē. Pilsēta ir Skotijas parlamenta mītnes vieta. Edinburga tiek saukta par "Ziemeļu Atēnām" (Athens of the North) tāpēc, ka pilsēta līdzīgi kā Atēnas ir uzcelta kalnos.

Kopš 1583. gada pilsētā atrodas Edinburgas Universitāte - vēsturiski viens no Apgaismības centriem. Mūsdienās pazīstama ar starptautisko Edinburgas mākslas festivālu (faktiski vairāki neatkarīgi pasākumi), kurš notiek katru gadu vasaras beigās, kuras laikā Edinburgas iedzīvotāju skaits dubultojas. Edinburga ir otrais populārākais tūrisma centrs Apvienotajā Karalistē aiz Londonas, piesaistot vairāk kā vienu miljonu tūristu katru gadu. Edinburgas vecpilsēta un pilsētas daļa kas ir uzcelta starp 1765. un 1850. gadu ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Edinburgā atrodas Belmoralas pils, kurā no maija līdz jūlijam dzīvo Anglijas karaliene Elizabete II. Tā ir Apvienotās Karalistes karaliskās ģimenes vasaras rezidence.

Pirmās ziņas par cilvēku atrašanos Edinburgas teritorijā ir datējama ar 8500. gadu pirms mūsu ēras. Arheoloģiskie atradumi no Akmens un Bronzas laikmeta ir atrasti Artūra Krēsla kalna un citu tuvējo kalnu apkārtnē. Iespējams, Bedas rakstos Edinburga pieminēta kā Gvidi (Guidi) pilsēta. 854. gadā tika celta pirmā Svētā Gila baznīca.

Pilsētas nozīmība krasi palielinājās no 12. gadsimta, kad Skotijas karalis Deivids I pārcēla valsts galvaspilsētu no Danfermlinas uz Edinburgas pili. Kad 13. gadsimtā izveidojās Skotijas parlaments, pilsēta nostiprināja savu galvaspilsētas statusu.

Marijas Stjuartes laikā karaliskais galms atradās Holirūdhausas pilī (Holyroodhouse). Kad 1603. gadā par karali kļuva Džeimss I, galms pārcēlās uz Londonu. Kad 1707. gadā likvidēja Skotijas parlamentu, Edinburgas politiskā nozīme samazinājās.

Tomēr Edinburgas kā kultūras centra nozīme nesaruka un Apgaismības laikā Edinburgā darbojās daudzi tā laika ievērojamākie filozofi, zinātnieki un mākslinieki.

19. gadsimtā pilsētas iedzīvotāju skaits krasi pieauga, jo Edinburgā ieplūda no Kartupeļu bada bēgošie īri.