Braclava (Bratslav)
Braclava ir sena Ukrainas pilsēta pie Dienvidbugas upes Vinnicas apgabalā.
Pirmo reizi minēta 1362. gadā kā Браславль pie Lietuvas dižkunigaitijas dienvidu robežas ar Zelta ordas zemēm. 1564. gadā tai piešķīra Magdeburgas tiesības, pēc Ļubļinas ūnijas noslēgšanas 1569. gadā bija Polijas karaļa kronim pakļautas Braclavas vaivadijas centrs.
1648. gadā pilsētu iekaroja Bohdans Hmeļņickis, pēc Andrusovas pamiera 1667. gadā to atguva Polija, no 1672. līdz 1699. gadam pārvaldīja Osmaņu impērija, pēc 1793. gada Polijas dalīšanas Krievijas Impērija. Kopš 1797. gada bija Podolijas guberņas apriņķa pilsēta, 1919. gadā nokļuva Ukrainas Tautas Republikas, 1922. gadā Ukrainas PSR, 1991. gadā Ukrainas republikas sastāvā.
Pirmo reizi minēta 1362. gadā kā Браславль pie Lietuvas dižkunigaitijas dienvidu robežas ar Zelta ordas zemēm. 1564. gadā tai piešķīra Magdeburgas tiesības, pēc Ļubļinas ūnijas noslēgšanas 1569. gadā bija Polijas karaļa kronim pakļautas Braclavas vaivadijas centrs.
1648. gadā pilsētu iekaroja Bohdans Hmeļņickis, pēc Andrusovas pamiera 1667. gadā to atguva Polija, no 1672. līdz 1699. gadam pārvaldīja Osmaņu impērija, pēc 1793. gada Polijas dalīšanas Krievijas Impērija. Kopš 1797. gada bija Podolijas guberņas apriņķa pilsēta, 1919. gadā nokļuva Ukrainas Tautas Republikas, 1922. gadā Ukrainas PSR, 1991. gadā Ukrainas republikas sastāvā.
Ģeogrāfiskā karte - Braclava (Bratslav)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
 |
 |
| Ukrainas karogs | |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
| UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |