Brandenburga (Brandenburg)
Populārākais sporta veids, tāpat kā visā valstī, ir futbols. Slavenākais futbola klubs ir Energie Cottbus, kas sešas sezonas spēlējis arī Bundeslīgā. 2016./2017. gada sezonā Vācijas trijās spēcīgākajās futbola līgās nav pārstāvja no Brandenburgas.
Par Brandenburgas dibināšanas datumu uzskata, kad Albrehts Lācis (Albrecht der Bär) no Askanu dinastijas Ziemeļu krusta karu laikā iekaroja šo teritoriju un izveidoja Brandenburgas markgrāfisti, kas tika iekļauta Svētās Romas impērijas sastāvā. Pēc 1356. gada, kad Brandenburgas valdniekiem piešķir ietekmīgo kūrfirsta titulu, Brandenburgu sauc arī par Brandenburgas kūrfirstisti (Kurfürstentum Brandenburg). No 1415. gada reģions bija Hoencollernu dinastijas kontrolē, viņi bija vieni no deviņiem impērijas prinčiem-elektoriem.
Apvienotajai Brandenburgai-Prūsijai bija liela loma Prūsijas karalistes un Vācijas impērijas veidošanās vēsturē. 1701. gadā ar imperatora Leopolda I piekrišanu Brandenburgas markgrāfs sevi pasludināja sevi par Frīdrihu I, Karali Prūsijā (König in Preußen), izveidojot Prūsijas karalisti, bet vienlaikus turpinot Brandenburgas markgrāfistes legālo pastāvēšanu. 1772. gadā valdnieka titulu mainīja uz “Prūsijas karali”, bet personālūnija legāli beidza pastāvēt 1806. gadā, līdz ar Svētās Romas impērijas pastāvēšanas beigām. Brandenburgas zemes tad kļuva par Prūsijas karalistes provincēm.
Ģeogrāfiskā karte - Brandenburga (Brandenburg)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |