Botsvāna (Republic of Botswana)
Botsvānas karogs |
Botsvāna ir parlamentāra republika, kas sastāv no deviņiem rajoniem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Gaborone. Botsvāna ir trešā lielākā dimantu ieguvējvalsts pasaulē. Tai ir mazākais apdzīvotības blīvuma rādītājs pasaulē. Valstī ir viens no augstākajiem HIV un AIDS saslimšanas gadījumiem, inficēti ir vairāk nekā ceturtdaļa valsts iedzīvotāju.
Botsvāna ir pilntiesīga Nāciju Sadraudzības, Āfrikas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībniece.
Laika posmā no 200. līdz 500. gadam bantu valodās runājoši ļaudis, kas nākuši no Katangas reģiona, šķērsoja Limpopo upi un nonāca mūsdienu Dienvidāfrikas teritorijā. Līdz 1000. gadam tautu migrācija lielos apmēros bija noslēgusies un mūsdienu Botsvānas teritorijas iedzīvotājus jau var uzskatīt par mūsdienu cvanu senčiem.
19. gadsimta beigās starp vietējām cvanu ciltīm un no ziemeļaustrumiem ienākošām ciltīm izcēlās nesaskaņas. Cvanus no dienvidiem apdraudēja arī būru ieceļotāji. Izmantojot šos apstākļus, briti 1885. gadā mūsdienu Botsvānas teritorijā izveidoja Bečvanalendas protektorātu, bet cvanu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā izveidoja Britu Bečvanalendas koloniju, ko 1895. gadā pievienoja Kāpas kolonijai. No 1891. gada Bečvanalendas protektorāta pārvalde tika uzticēta Dienvidāfrikas ģenerālgubernatoram. Aizvien pieaugošā botsvāniešu prasība pēc pašnoteikšanās tika apmierināta 1964. gadā, kad tika ieviesta pašpārvalde.
1966. gada 30. septembrī Botsvāna kļuva par neatkarīgu valsti. Atšķirībā no daudzām citām Āfrikas kontinenta valstīm Botsvānā nav notikuši militāri konflikti.