Ģeogrāfiskā karte - Bjalistoka (Białystok)

Bjalistoka (Białystok)
Bjalistoka (pl) jeb Belostoka (be, lt), ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistes centrs Bjalas krastos. Sens tekstilrūpniecības centrs. Jelgavas sadraudzības pilsēta.

Pilsētas rašanās saistāma ar magnāta Jana Klemensa Braņicka vārdu. Viņš pārvērta neievērojamo miestu par savu galveno rezidenci, uzceļot pili, ataicinot māksliniekus un zinātniekus, un piešķirot Bjalistokai pilsētas tiesības.

Pēc Polijas Trešās dalīšanas Bjalistoka nokļuva Prūsijas teritorijā, bet, pēc Tilzītes miera tā tika atdota Krievijai. 19. gadsimtā Bjalistoka kļuva par lielu tekstilrūpniecības centru. Pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājās no 13 787 (1857. gadā) līdz 56 659 (1889. gadā). Vairākums iedzīvotāju tajā laikā bija ebreji.

Pirmā Pasaules kara laikā Bjalistoka bija vācu okupācijā no 1915. gada 20. aprīļa līdz 1919. gada 19. februārim, kad to ieņēma poļu karaspēks. Tomēr 1920. gadā, poļu-padomju kara laikā, Bjalistoku ieņēma Sarkanā armija. Pilsētā tika nodibināta Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja jeb "Polrevkoms", kurai bija plānots kļūt par Padomju Polijas jauno valdību, taču poļu karaspēka panākumi izjauca šo plānu.

Polijas kampaņas laikā 1939. gadā pilsētā ienāca vācu karaspēks, bet, tā kā pēc Molotova-Ribentropa pakta nosacījumiem tā bija PSRS ietekmes zona, Bjalistoku pievienoja Baltkrievijas PSR. 1941. gada 27. jūnijā Bjalistokā atkal ienāca vācu karaspēks. Pamatojoties uz PSRS un Polijas līgumu Bjalistoka 1945. gada 16. augustā tika atdota atpakaļ Polijai.

 
Ģeogrāfiskā karte - Bjalistoka (Białystok)
Zeme (teritorija) - Polija
Polijas karogs
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 696 km², un tā ir 69. lielākā valsts pasaulē un 9. lielākā valsts Eiropā. Valstī dzīvo vairāk nekā 38 miljoni iedzīvotāju, Polija ir sestā visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā. Lielākās pilsētas ir Polijas galvaspilsēta Varšava, vēsturiskā galvaspilsēta Krakova un Lodza.

Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
PLN Zlots (Polish złoty) zÅ‚ 2
ISO Valoda
PL Poļu valoda (Polish language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Baltkrievija 
  •  Krievija 
  •  Lietuvas Padomju Republika 
  •  Slovākija 
  •  Ukraina 
  •  Vācija 
  •  Čehija