Ģeogrāfiskā karte - Bitola

Bitola
Bitola (mk) ir pilsēta Ziemeļmaķedonijas dienvidrietumos, 15 kilometrus no Grieķijas robežas. Osmaņu impērijas laikos, kad tās nosaukums bija Monastira, bija svarīga pilsēta ar elitārām skolām un daudzu Eiropas valstu konsulātiem.

IV gs. p. m. ē. Maķedonijas valdnieks Filips II mūsdienu Bitolas apkaimē nodibināja Hērakleju (Heraclea Lyncestis). Romas impērijas laikā pilsēta uzplauka, jo caur to gāja svarīgais ceļš Via Egnatia (Dirrahija—Konstantinopole). IV—VI gs. Hērakleja bija bīskapijas centrs. 472. un 479. gadā Bitolu ieņēma Teodorihs. Līdz ar slāvu ierašanos VI gs. beigās Hērakleja panīka.

Slāvi nodibināja savu pili un apmetni pašreizējās Bitolas vietā. X gs. Bitola ietilpa Bulgārijas cara Samuila valstī, bet 1015. gadā to ieņēma Bizantijas imperators Vasilijs II. XI gs beigās atkal nostiprinājās Bulgārijas valsts un Bitola kļuva par svarīgu cara Kalojana valsts pilsētu, tomēr XIII gs. to atkal iekaroja Bizantija. XIV gs. pirmajā pusē Bitola iekļāvās serbu karaļa Stefana Dušana valstī. Šajā laikā Bitola kļuva par vienu no svarīgākajiem Balkānu centriem.

No XIV gs. līdz 1912. gadam Bitola ar nosaukumu Monastira ietilpa Osmaņu impērijā un tās iedzīvotāju vairākums bija musulmaņi. XVII gadsimta osmaņu ceļotājs Evlija Čelebi (Evliya Çelebi) atzīmēja, ka Bitolā bija 70 mošejas. Bitola bija sandžaka centrs. Pēc padzīšanas no Ibērijas pussalas valstīm (Spānijas un Portugāles) XV gadsimta beigās Bitolā ieradās sefardi.

XIX gadsimta beigās Bitola kļuva par otru lielāko pilsētu Balkānos (pēc Salonikiem). 1903. gadā brāļi Manaki šeit uzņēma pirmo filmu Balkānu pussalā. 1908. gadā Monastiras kongresā tika pieņemta mūsdienu albāņu valodas rakstība. 1903. gadā Bitolas apkārtne bija viens no IMRO organizētās Ilindenas sacelšanās centriem.

Pēc Pirmā un Otrā Balkānu kariem Bitola iekļāvās Serbijas valstī un sākās Bitolas kā Balkānu centra noriets. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā pilsētu ieņēma Bulgārijas karspēks, 1916. gadā Antantes spēki pilsētu atguva, tomēr tā palika frontes tuvumā līdz pat 1918. gadam un gandrīz pilnīgi tika nopostīta.

Starp pasaules kariem, Bitolai esot Dienvidslāvijas sastāvā, tā vēl vairāk panīka un Bitolas reģions bija viens no nabadzīgākajiem valstī. Otrā pasaules kara laikā pilsētu atkal okupēja bulgāru spēki. Kopš 1991. gada Ziemeļmaķedonijas valsts dienvidaustrumu galvenais centrs.

 
Ģeogrāfiskā karte - Bitola
Zeme (teritorija) - Ziemeļmaķedonija
Ziemeļmaķedonijas Republika, arī Ziemeļu Maķedonija (mk), ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā. Ziemeļmaķedonija aizņem aptuveni 38% no vēsturiskā Maķedonijas reģiona platības. Robežojas ar Grieķiju dienvidos, Bulgāriju austrumos, Serbiju un Kosovu ziemeļos un Albāniju rietumos. Tā ir iekšzemes valsts. Valsts reljefs lielākoties ir kalnains: tajā ir 16 virsotnes, kas augstākas par 2000 metriem, kā arī vairāk nekā 50 ezeri.

Valsts galvaspilsēta ir Skopje ar 544 086 iedzīvotājiem (2015). Citas lielākās pilsētas ir Bitola, Kumanova, Prilepa, Tetova, Velesa, Ohrida un Gostivara. Valsts platība ir 25 713 kvadrātkilometri un tajā dzīvo ap 2 114 550 iedzīvotāju (2009), no kuriem lielākā daļa ir maķedonieši. Valsts oficiālā valoda ir maķedoniešu valoda, bet nacionālā valūta ir denars.
Ģeogrāfiskā karte - ZiemeļmaķedonijaMacedonia_relief_location_map.jpg
Macedonia_relief_loc...
1368x1133
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - ZiemeļmaķedonijaMacedonia_Map.png
Macedonia_Map.png
3038x2258
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ziemeļmaķedonija2000px-Map_of_the_cities_of_Macedonia-en.svg.png
2000px-Map_of_the_ci...
2000x1414
freemapviewer.org
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
MKD Denars (Macedonian denar) ден 2
ISO Valoda
SQ Albāņu valoda (Albanian language)
MK Maķedoniešu valoda (Macedonian language)
SR Serbu valoda (Serbian language)
TR Turku valoda (Turkish language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Albānija 
  •  Bulgārija 
  •  Grieķija 
  •  Kosova 
  •  Serbija 
Administrative Subdivision
Pilsēta, Ciems,...