Bergena (Bergen)
Bergenai pilsētas tiesības 1070. gadā piešķīra Norvēģijas karalis Ūlavs Hjire (Miermīlīgais), jeb Olafs III, kad tā jau bija lielākā pilsēta valstī. 1217. gadā tā kā galvaspilsēta nomainīja Tronheimu (tajā laikā Nīdarūsu), bet 1299. gadā šajā statusā to nomainīja Oslo. No 13. gadsimta beigām Bergenā dominēja Hanzas savienības tirgotāji pamatā no Lībekas. Bergenas vācu kvartālos dzīve ritēja kā savā valstī ar saviem likumiem un tajā varēja dzirdēt galvenokārt lejasvācu valodu. Pilsēta uzplauka, pateicoties žāvētu zivju, mencu tirdzniecībai. 1349. gadā jūrnieki pilsētā ievazāja mēri. Tomēr Bergena saglabāja vislielāko iedzīvotāju skaitu visā Skandināvijā — 6000, kas gan salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām bija ļoti maz.
15. gadsimtā pilsētu vairākkārt aplenca vitālieši (Vitalienbrüder), un 1429. gadā tiem izdevās izpostīt pilsētu un karaļa pili. 1536. gadā karalim izdevās padzīt vai naturalizēt pilsētas vācu tirgoņus. 1665. gadā pie Bergenas notika Vogenas kauja (Battle of Vågen) starp Nīderlandes un Anglijas floti. Gan 15., gan 16. gadsimtā Bergena bija lielākā pilsēta Ziemeļvalstīs, bet Norvēģijā tā bija lielākā pilsēta līdz 1850. gadam, kad to apsteidza Oslo.
1916. gadā pilsētas centru izpostīja ugunsgrēks.
Otrā pasaules kara laikā, 1940. gada 9. aprīlī Bergenu okupēja vācu karaspēks. 1944. gada 20. aprīlī Bergenas ostā tika uzspridzināts nīderlandiešu kravas kuģis, nodarīdams postījumus. Sabiedroto karaspēks bombardēja pilsētu, jo tā bija vācu flotes atbalsta bāze.
Ģeogrāfiskā karte - Bergena (Bergen)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Norvēģija
Norvēģijas karogs |
Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Norvēģijā ir 5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda ir norvēģu valoda, kurai ir divi rakstu valodas paveidi — būkmols (bokmål) un jaunnorvēģu valoda (Nynorsk). Valsts svētki ir 17. maijā, kad norvēģi svin savu konstitūciju. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 filkēs.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
NOK | Norvēģijas krona (Norwegian krone) | kr | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
NN | Jaunnorvēģu valoda (Nynorsk) |
NO | Norvēģu valoda (Norwegian language) |
FI | Somu valoda (Finnish language) |
SE | Ziemeļsāmu valoda (Northern Sami) |