Ģeogrāfiskā karte - Bari

Bari
Bari (it) ir ostas pilsēta Itālijas dienvidaustrumos Adrijas jūras krastā. Apūlijas galvaspilsēta un Bari provinces centrs. Ievērojama osta un universitātes pilsēta.

Bari bazilikā atrodas ievērojamā kristiešu svētā, mūsdienu Santa Klausa prototipa, Svētā Nikolaja kaps. Svētā Nikolaja pīšļus no mūsdienu Turcijas teritorijas 11. gadsimtā nozaga itāliešu jūrnieki, izraisot starptautisku skandālu.

Bari osta pirmoreiz minēta 181. gadā p. m. ē. Trajāna laikā 109. gadā caur Bari tika uzbūvēts ceļš (Via Traiana) no Benevento uz Brindizi kā papildinājums Apija ceļam. 347. gadā pirmoreiz pieminēts Bari bīskaps, kurš atradās Konstantinopoles partriarhāta paļautībā līdz par 10. gadsimtam. 852. gadā Bari ieņēma arābi un šeit atradās Bari emīra rezidence. 871. gadā pilsētu ieņēma Svētās Romas imperatora Luija II un bizantiešu apvienotie spēki un tā atgriezās Bizantijas kontrolē. 1071. gadā pilsētu ieņēma normāņi Roberta Giskāra vadībā. Pēc tam, kad 1087. gadā uz Bari tika pārvesti Svētā Nikolaja pīšļi, pilsēta kļuva par svētceļojumu vietu. 1089. gadā šeit bez rezultātiem notika Bari koncils, lai pārvarētu baznīcas shizmu. Vēlākos gados Neapoles karalistes sastāvā Bari panīka, bet pilsētas apkārtne kļuva par malārijas avotu.

1808. gadā Napoleona ģenerālis un Neapoles karalis Joahims Mirats lika izbūvēt jaunu pilsētas daļu ar regulāru plānojumu (mūsdienu Murattiano rajonu) un pilsēta kļuva par svarīgu jūras ostu.

1943. gada 2. decembrī vācu aviācija bombardēja pilsētu, jo tā bija svarīga sabiedroto osta. Ostā tajā laikā atradās arī ASV kara kuģis ar sinepju gāzes kravu. Tās izplūdes rezultātā gāja bojā nenoskaidrots skaits (no 100 līdz 2000) karavīru un civiliedzīvotāju. Tādejādi Bari ir vienīgā pilsēta Otrā pasaules kara laikā, kas piedzīvojusi ķīmisko ieroču uzbrukumu.

 
Ģeogrāfiskā karte - Bari
Zeme (teritorija) - Itālija
Itālijas karogs
Itālija (, izrunā ), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā. Kopš 1946. gada konstitucionālā referenduma Itālija ir republika. Lielākā daļa no valsts atrodas Apenīnu pussalā, kas tālu iestiepjas Vidusjūrā. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku. Itālijai pieder arī divas lielas salas: Sardīnija un Sicīlija, un vairākas mazākas salas. Itālija robežojas ar Šveici, Austriju, Franciju, Slovēniju un divām anklāva pundurvalstīm — Vatikānu un Sanmarīno, savukārt Šveicē Itālijai pieder eksklāvs Campione d'Italia.

Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
EUR Eiro (Euro) € 2
ISO Valoda
FR Franču valoda (French language)
IT Itāļu valoda (Italian language)
CA Katalāņu valoda (Catalan language)
CO Korsikāņu valoda (Corsican language)
SC Sardīniešu valoda (Sardinian language)
SL Slovēņu valoda (Slovene language)
DE Vācu valoda (German language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Austrija 
  •  Francija 
  •  Sanmarīno 
  •  Slovēnija 
  •  Vatikāns 
  •  Šveice 
Airport