Anvera (Anvers Island)
Anvera (fr, en, es) ir ap 70 km gara un līdz 40 km plata sala Antarktīdā. Izvietojusies Pālmera arhipelāga dienviddaļā. Žerlaša šaurums to šķir no Antarktīdas pussalas Danko krasta, Dalmaņa līcis — no Brabantas salas un Neimaijera šaurums — no Vīnkes un Dumēra salām. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu. Salas austrumu daļa kalnaina, augstākais punkts ir Fransē kalns (2821 m). Rietumu un ziemeļu daļu aizņem Marra piekalnes ledājs.
Salu atklāja britu ekspedīcija Džona Bisko vadībā, kas 1832. gada 21. februārī izkāpa krastā tagadējā Bisko līcī, domādami atklājuši Antarktīdas cietzemi. Salas rietumu un dienvidu krastus aptuveni nokartēja vācu ekspedīcija Eduarda Dalmaņa vadībā 1874. gada janvārī. Austrumu krastu 1898. gada janvārī aptuveni nokartēja Beļģijas Antarktiskā ekspedīcija Adriena de Žerlaša vadībā un kā salu noteikto cietzemi nosauca par godu Antverpenes (fr; ) pilsētai un provincei, kas daļēji finansēja viņa ekspedīciju.
Salas dienvidu piekrastē Artura līča krastā 1955. gadā tika izveidota britu polārstacija Bāze N. Tai līdzās 1965. gadā tika izbūvēta amerikāņu Pālmeras pagaidu stacija. 1968. gadā 1,5 km tālāk tika izbūvēta tagadējā pastāvīgā stacija.
Salu atklāja britu ekspedīcija Džona Bisko vadībā, kas 1832. gada 21. februārī izkāpa krastā tagadējā Bisko līcī, domādami atklājuši Antarktīdas cietzemi. Salas rietumu un dienvidu krastus aptuveni nokartēja vācu ekspedīcija Eduarda Dalmaņa vadībā 1874. gada janvārī. Austrumu krastu 1898. gada janvārī aptuveni nokartēja Beļģijas Antarktiskā ekspedīcija Adriena de Žerlaša vadībā un kā salu noteikto cietzemi nosauca par godu Antverpenes (fr; ) pilsētai un provincei, kas daļēji finansēja viņa ekspedīciju.
Salas dienvidu piekrastē Artura līča krastā 1955. gadā tika izveidota britu polārstacija Bāze N. Tai līdzās 1965. gadā tika izbūvēta amerikāņu Pālmeras pagaidu stacija. 1968. gadā 1,5 km tālāk tika izbūvēta tagadējā pastāvīgā stacija.
Ģeogrāfiskā karte - Anvera (Anvers Island)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Antarktīda
Antarktīda (no el, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā. To visapkārt apskalo Dienvidu okeāns. Antarktīda, kuras platība ir 13 980 000 km², ir piektais lielākais kontinents; par Antarktīdu mazāka ir vienīgi Austrālija. No pasaules daļām mazāka par Antarktīdu ir arī Eiropa. No šīs teritorijas aptuveni 98% klāj ledus sega, kuras vidējais biezums ir 1,6 kilometri. Tas ir lielākais tuksnesis pasaulē, tādēļ arī dzīvnieku un augu daudzveidība ir ierobežota. Tomēr okeānos, kas apskalo Antarktīdu, ir ļoti plaša dzīvas dabas daudzveidība. Vidēji ņemot, Antarktīda ir visaukstākais, vissausākais un visvējainākais kontinents, kā arī ar vislielāko vidējo augstumu virs jūras līmeņa.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.
Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu. Tas ir izskaidrojams ar skarbajiem laika apstākļiem, kā arī tas, ka ledainās un vētrainās jūras ap Antarktīdu bija nepārvarams šķērslis. Līdz 1950. gadam joprojām vairāk nekā puse no kontinenta nebija izpētīta. Mūsdienās lidaparāti un traktori ļauj nokļūt cilvēkiem jebkurā Antarktīdas nostūrī. Arī satelītuzņēmumi atvieglina Antarktīdas izpētes procesu. Tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka Antarktīdā joprojām ir daudz dažādu lietu un vietu, kuras nav vēl pietiekoši izpētītas.