Ģeogrāfiskā karte - Amsterdama (Amsterdam)

Amsterdama ir pilsēta un municipalitāte Nīderlandes centrālajā daļā, pie Amstelas upes ietekas Eiselmērā. Nīderlandes galvaspilsēta un lielākā pilsēta, tomēr valsts valdība atrodas Hāgā. Amsterdama arī nav Ziemeļholandes galvaspilsēta (tā ir Hārlema).

Liels ekonomikas un finanšu centrs. Otra lielākā (aiz Roterdamas) Nīderlandes osta. Amsterdamā notika 1928. gada vasaras olimpiskās spēles. Pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Amsterdamā atrodas septiņas no 500 pasaules lielāko uzņēmumu galvenajām mītnes vietām kā Philips un ING Group. 2012. gadā pilsēta tika atzīta kā otrā labākā pilsēta pasaulē kurā dzīvot pēc ekonomiskās attīstības. Amsterdama ir viena no riteņbraucējiem draudzīgākajām pilsētām pasaulē ar plašu veloceliņu tīklu. Pilsētas teritorijā atrodas Amsterdamas metro.

Pilsētas centru daudzi kanāli sadala salās, tāpēc Amsterdama iesaukta par "Ziemeļu Venēciju". Kanālu kopējais garums pārsniedz 100 kilometrus. Amsterdama ir pazīstam ar savu koncertzāli Concertgebouw, un tās pasaulslaveno orķestri Koninklijk Concertgebouworkest, kuras diriģents kopš 2004. gada ir Mariss Jansons.

Amsterdamas fondu birža ir vecākā pasaulē. Pilsētā atrodas vairāki pasaulslaveni muzeji kā, piemēram, Nacionālais muzejs (Rijksmuseum) ar Rembranta (9 gleznas), Vermēra (4 gleznas) un Halsa darbiem, Van Goga muzejs (Van Gogh Museum), Rembranta muzejmāja (Rembrandthuis), Stedelijk Museum - modernās mākslas muzejs un Annas Frankas muzejmāja (Anne Frankhuis). Pazīstama arī ar savu "sarkano lukturu" rajonu - Wallen, kurā atrodas arī daudzi Coffeeshop - marihuānas kafejnīcas, kuras lietošana Nīderlandē ir atļauta. Katru gadu pilsētu apmeklē apmēram 3,66 miljoni ārvalstu tūristi.

Rakstos Amsterdama pirmo reizi minēta 1275. gada kā zvejnieku apmetne. Pilsētas tiesības ir kopš 1300. vai 1306. gada. Pilsēta uzplauka, pateicoties tirdzniecībai ar Hanzas savienību. Pēc Astoņdesmitgadu kara, kad Nīderlande ieguva neatkarību no Spānijas, pilsēta strauji uzplauka, jo tā bija ļoti toleranta pret dažādiem bēgļiem, tāpēc pieņēma ebrejus no Spānijas un Portugāles, tirgotājus no Antverpenes (tā bija palikusi Spānijas sastāvā), hugenotus.

17. gadsimtā tiek uzskatīts par Amsterdamas "zelta laikmetu", tajā laikā Amsterdama tika uzskatīta par vienu no bagātākajām pilsētām pasaulē. Amsterdama kļuva bagāta tirgojoties ar Ziemeļameriku, Baltijas jūras valstīm, Āfriku, Brazīliju un Indonēziju. Pilsēta kļuva par nozīmīgāko punktu graudu eksportēšanā un viens no galvenajiem finanšu centriem pasaulē.

18. gadsimtā Nīderlande pamazām zaudēja sava pozīcijas, līdz ar to Amsterdamas ostas nozīme samazinājās, jo priekšplānā izvirzījās Lielbritānija. Viszemāko punktu pilsētas attīstība piedzīvoja Napoleona karu laikā, kad Lielbritānija realizēja kontinentālo blokādi. Līdz ar industriālo revolūciju Amsterdamas osta atkal atdzima, sevišķi, kad tika izraksts kanāls, kas savienoja pilsētu ar Reinu.

Neilgi pirms Pirmā pasaules kara pilsēta turpināja izplesties. Kara laikā Nīderlande bija neitrāla. Amsterdamā notika nemieri sakarā ar pārtikas un degvielas trūkumu pilsētā. Iedzīvotāji sāka izzagt veikalus un noliktavas, lai iegūtu pārtiku.

Otrajā pasaules karā 1940. gada 10. maijā pilsētu ieņēma vācu karaspēks. No pilsētas uz koncentrācijas nometnēm tika izsūtīti vairāk kā 60 000 ebreju. Viena no pazīstamākajiem izsūtītajiem cilvēkiem bija Anna Franka. Pēc Otrā pasaules kara beigām pilsēta atkal tika nošķirta no pasaules, un tajā atkal sākās pārtikas un degvielas trūkums. Lielākā daļa no pilsētas kokiem tika nocirsti un no ebreju īpašumiem izzagtas koka mēbeles, lai pilsētu nodrošinātu ar siltumu.

1977. gadā pilsētā tika atklāts metro ar vienu līniju. Bija plānots vērienīgs metro tīkls cauri visai pilsētai, bet tas netika realizēts.