Adigeja (Respublika Adygeya)
 |
 |
Vēsturiski adigi (čerkesi) apdzīvojuši plašas teritorijas Kaukāza kalnu ziemeļu priekškalnē un Melnās jūras piekrastē no mūsdienu Kabardas austrumos līdz Anapai rietumos un no Kubaņas vidusteces ziemeļos līdz abhāzu apdzīvotajām teritorijām dienvidos.
Adigu priekšteču apdzīvoto teritoriju pakļāva Zelta Orda (1242-1295), pēc tam tā kā neatkarīga zeme atradās starp Krimas hanistes un Osmaņu impērijai pakļautajiem apgabaliem. No 16. līdz 19. gadsimtam adigi pakapeniski no ortodoksās kristietības pārgāja islāmā. Pēc Krievu-turku kara (1828—1829) un Adrianopoles līguma 1829. gadā Čerkesiju inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā.
Kaukāza kara (1829-1864) laikā un īsi pēc tā lielāko daļu adigu (kā arī radniecīgos abazīnus, abhāzus un ubihus) Krievijas Impērijas karaspēks piespieda izceļot uz Osmaņu impēriju. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas Adigejas teritorija ietilpa Kubaņas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Kabardas zemes pavēlnieku un valdnieku, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (ru).
Apmēram 5% adigu palika Krievijā un tos nometināja Kubaņas ielejas purvainajā līdzenuma daļā, bijušajā adigu teritorijā izmitinot kazaku, armēņu, grieķu, igauņu un citu tautību kolonistus. 1922. gadā adigu kompakti apdzīvotajās teritorijās izveidoja Adigejas (Čerkesu) autonomo apgabalu ar centru Krasnodarā, kas apgabalā neietilpa. 1928. gadā to pārdēvēja par Adigejas autonomo apgabalu, 1936. gadā tam pievienoja Maikopas pilsētu, uz kuru pārcēla galvaspilsētu. 1990. gadā Adigeja izstājās no Krasnodaras novada, bet 1992. gadā reorganizēta par Adigejas Republiku.
Ģeogrāfiskā karte - Adigeja (Respublika Adygeya)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
 |
 |
| Krievijas karogs | |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| KV | Komi valoda (Komi language) |
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
| CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
| CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |
