Ziņas - COVID-19 epidēmija

Ziņas  >  COVID-19 epidēmija

COVID-19 epidēmija

2019. gada koronavīrusa slimības jeb COVID-19 epidēmija, sarunvalodā arī Uhaņas koronavīrusa epidēmija, sākās Ķīnas pilsētā Uhaņā 2019.

gada decembrī, kad tās iedzīvotāji sāka slimot ar atipisku pneimoniju, kas nepakļāvās parastajai ārstēšanai.

Saslimušajiem konstatēja jaunu koronavīrusu, kura genoms izrādījās līdzīgs SARS vīrusam SARS-CoV, tādēļ to nosauca par SARS-CoV-2 vīrusu.

Uhaņas koronavīrusa epidēmijas izcelsme nav precīzi zināma.

Lai arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) situāciju vēl nesauc par pandēmiju, koronavīruss ir kļuvis par globālu problēmu.

Zeme (teritorija)

Alžīrija

Alžīrija (, Al Jaza'ir, ), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir otra lielākā valsts Āfrikas kontinentā un 10. lielākā pasaulē pēc teritorijas lieluma. Tā robežojas ar Tunisiju ziemeļaustrumos, Lībiju austrumos, Nigēru dienvidaustrumos, Mali un Mauritāniju dienvidrietumos, dažus kilometrus ar Rietumsahāru rietumos, Maroku ziemeļrietumos, un Vidusjūru ziemeļos.


Burkinafaso

Burkinafaso ir valsts Rietumāfrikā. Tai nav pieejas jūrai, robežojas ar Mali ziemeļos, ar Nigēru austrumos, ar Beninu dienvidaustrumos, ar Ganu un Togo dienvidos, kā arī ar Kotdivuāru dienvidrietumos. Burkinafaso kopējā platība ir 274 200 km², valsts atrodas tropu joslā. Burkinafaso teritorija ir lielākoties līdzena, atrodas uz 200 līdz 500 metrus augsta līdzenuma. Valsts dienvidrietumos teritorijas augstums palielinās līdz 700 metriem virs jūras līmeņa. Burkinafaso ar 17,32 miljoniem iedzīvotāju ir 21. lielākā valsts Āfrikā un 61. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Burkinafaso ir pusprezidentāla republika, kas sastāv no trīspadsmit reģioniem un četrdesmit piecām provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Vagadugu. Burkinafaso ekonomika ir vāji attīstīta. Tā ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē. Valstī ir liela ekonomiskā emigrācija uz apkārtējām valstīm. Burkinafaso ir Āfrikas Savienības, Frankofonijas un ANO dalībvalsts.

Dienvidāfrika

Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidu Āfrikā. Ziemeļos robežojas ar Namībiju, Botsvānu un Zimbabvi, ziemeļaustrumos ar Mozambiku un Svazilendu. Valsts centrālajā daļā atrodas anklāvs - Lesoto Karaliste. Dienvidāfrikas rietumu krastu apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumu un dienvidu krastus apskalo Indijas okeāns. No fiziskās ģeogrāfijas viedokļa Dienvidāfriku var iedalīt trīs lielās zonās: Lielajā Karū, Drakonu kalnos un šaurā piejūras zemieņu joslā. Valsts atrodas mērenā subtropu joslā.

Aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem Dienvidāfrikas iedzīvotājiem ir melnādainie. Liela daļa no tiem ir zulu, kosu, basoto un cvanu tautu pārstāvji. Gandrīz visi atlikušie iedzīvotāji ir eiropieši vai aziāti. Dienvidāfrikā ir vienpadsmit oficiālās valodas: afrikandu un angļu valoda, kā arī isindebele, isiķhosa, isizulu, sisvati, ziemeļsoto, secvana, šiconga un čivenda. No reliģijām visizplatītākā ir kristietība, bet valstī dzīvo arī daudz hinduistu un musulmaņu.

Etiopija

Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā. Ar vairāk kā 91 miljonu iedzīvotāju, Etiopija ir 27. lielākā valsts pasaulē, izmēra ziņā apmēram tikpat liela kā Bolīvija. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā valsts Āfrikā, 13. lielākā valsts pasaulē. Robežojas ar Eritreju — ziemeļos, Džibutiju — ziemeļaustrumos, Somāliju — austrumos un dienvidaustrumos, Keniju — dienvidos, Sudānu un Dienvidsudānu — rietumos.

Etiopija ir vecākā kristīgā valsts Āfrikā un viena no vecākajām valstīm pasaulē. Tiek uzskatīts, ka Etiopija ir viena no pirmajām cilvēku izcelsmes vietām pasaulē.

Gabona

Gabona (, izrunā: ), oficiāli Gabonas Republika (République Gabonaise), ir valsts Centrālajā Āfrikā rietumu krastā. Tā ziemeļrietumos robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, ziemeļos ar Kamerūnu, bet austrumos un dienvidos ar Kongo Republiku. Rietumos Gabonu apskalo Gvinejas līcis. Tās galvaspilsēta ir Librevila, kas ir arī lielākā pilsēta valstī. Gabonas platība ir gandrīz 270,000 km. Gabonā dzīvo aptuveni 1,5 miljoni iedzīvotāju, kuri pieder pie vairāk nekā 40 etniskajām grupām. Vairāk nekā viena ceturtā daļa no visiem valsts iedzīvotājiem ir fangi.

Gabona bija franču kolonija. Tā ieguva neatkarību 1960. gada 17. augustā. Kopš 1960. gada, Gabonai ir bijuši tikai 3 prezidenti. Sākumā, tajā pastāvēja vienas partijas sistēma. 1990. gadu sākumā valsts pārgāja uz daudz partiju sistēmu.

Gana

Gana, oficiāli Ganas Republika (Republic of Ghana), ir valsts Rietumāfrikā. Gana ir suverēna, unitāra, prezidentāla un daudznacionāla valsts, kas atrodas pie Atlantijas okeāna Gvinejas līča. Tā robežojas ar Kotdivuāru rietumos, Burkinafaso ziemeļos, Togo austrumos un Atlantijas okeānu dienvidos.

Ganas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 27 miljoni un tie pieder pie dažādām etniskajām un reliģiskajām grupām. Tās ainavu veido līdzenumi, zemi kalni, savannas, meži, upes, ezeri un dabas rezervāti. Ganas krasta līnija ir 560 km gara. Piekrastē atrodas pilis, cietokšņi un ostas. Pirms Britu impērijas kolonizācijas Ganā ir bijušas daudzas karalistes un impērijas. Visspēcīgākā no tām bija Ašanti Karaliste. 1957. gadā tā kļuva par pirmo Subsahāras Āfrikas valsti, kura ieguva neatkarību no Eiropas valstīm. Tas padarīja valsti par melnādaino cilvēku sasniegumu simbolu un deva iedvesmu Āfrikas neatkarības kustībām.

Kamerūna

Kamerūna ir unitāra republika Centrālāfrikā. Tā ziemeļrietumos robežojas ar Nigēriju, ziemeļaustrumos — ar Čadu, austrumos — ar Centrālāfrikas Republiku, bet dienvidos — ar Ekvatoriālo Gvineju, Gabonu un Kongo Republiku. Rietumos Kamerūnu apskalo Gvinejas līcis. Valsts nosaukums cēlies no vārda, ko 15. gadsimtā portugāļu jūras braucēji deva Uori upei — Rio dos Camarões jeb tulkojumā "garneļu upe".

Valsts teritorija ir bagāta ar mežiem. Iedzīvotāju vairākums mīt Kamerūnas dienviddaļā. Lielākās pilsētas ir Duala un Jaunde. Jau kopš neatkarības iegūšanas 1961. gadā Kamerūna ir centusies attīstīt rūpniecību un infrastruktūru. Valsti kopš 1982. gada vada prezidents Pols Bija, kuram ir ļoti plašas pilnvaras. Kamerūna tika izveidota no britu un franču kolonijām, mūsdienās starp šīm valsts daļām notiek šķelšanās — angliski runājošie iedzīvotāji arvien vairāk atsvešinās no valdības un viņus pārstāvošie politiķi vēlas panākt lielāku valsts decentralizāciju vai pat bijušās britu kolonijas neatkarību.

Kenija

Kenija, oficiāli Kenijas Republika, ir valsts Austrumāfrikā. Valsts atrodas Indijas okeāna piekrastē un caur to ir novilkts ekvators. Tā robežojas ar Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju, Ugandu un Dienvidsudānu. Valsts galvaspilsēta ir Nairobi. Iedzīvotāju skaits valstī ir strauji pieaudzis pēdējo desmitu gadu laikā un ir apmēram 43 miljoni iedzīvotāju. Tulkojumā no masaju valodas Kenija nozīmē Baltais kalns. Kalns, kas atrodas valsts vidienē, ir aprimis vulkāns, un tā virsotni klāj sniegs.

Fizioģeogrāfiski valsts atrodas Austrumāfrikas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, kur absolūtais augstums virs jūras līmeņa ir 500—1500 m. 50—200 km no Indijas okeāna piekrastes aizņem zemienes. Tur atrodas tūristu iecienītas koraļļu pludmales. Kenija atrodas tektoniski aktīvā lūzumzonā. Valsts teritoriju aizņem savannas. Tās augstākā virsotne ir Kenijas kalns (5199 m vjl) un tā virsotni, neskatoties uz ekvatora tuvumu klāj ledājs. Kenijas Naivašas ezers atrodas Lielā rifta ielejā. Garākā upe valstī ir Tanas upe.

Kotdivuāra

Kotdivuāra jeb Ziloņkaula Krasts, oficiāli Kotdivuāras Republika, ir valsts Rietumāfrikā. Tā robežojas ar Libēriju un Gvineju rietumos, Mali un Burkinafaso ziemeļos, Ganu austrumos, bet uz dienvidiem no tās atrodas Gvinejas līcis. Kotdivuāras platība ir 322 462 km 2, un 2009. gadā tās iedzīvotāju skaits bija 20 617 068. Neatkarību valsts ieguva.

1985. gada oktobrī Kotdivuāras valdība oficiāli lūdza citas valstis nelietot valsts nosaukuma eksonīmisko (tulkoto) formu, bet tā vietā izmantot francisko nosaukumu Côte d'Ivoire vai tā transliterācijas. Taču šis lūgums bieži tiek ignorēts, it īpaši angļu valodā, tā vietā lietojot tradicionālo nosaukumu (Ivory Coast). Izņēmumi ir diplomātiskajos sakaros, kur izmanto oficiālo nosaukumu "Kotdivuāra", kā to dara arī FIFA, SOK, Encyclopedia Britannica tiešsaistes versijā un National Geographic Society.

Maroka

Maroka (, berberu: ⵍⵎⴻⵖⵔⵉⴱ / ⴰⵎⴻⵔⵔⵓⴽ Elmeɣrib / Amerruk), oficiāli Marokas karaliste, ir valsts Ziemeļāfrikā. Tā atrodas pie Atlantijas okeāna un Vidusjūras, kurus atdala Gibraltāra šaurums. Maroka robežojas ar Alžīriju austrumos, Spāniju ziemeļos (jūras robeža un sauszemes robežas ar divām Spānijas autonomām pilsētām, Seutu un Melilju) un Rietumsahāru dienvidos.

Maroka ir vienīgā no Āfrikas valstīm, kas nav Āfrikas Savienībā, taču tā ir Arābu līgas dalībniece. 1987. gadā Maroka oficiāli lūdza sākt iestāšanās sarunas ES, tomēr Eiropas Savienības Padome atteicās izskatīt šo jautājumu, jo Maroka neesot Eiropas valsts.

Nigērija

Nigērija, oficiāli Nigērijas Federālā Republika (Federal Republic of Nigeria) ir valsts Rietumāfrikā. Tā atrodas Nigēras upes lejtecē pie Gvinejas līča. Valsts robežojas ar Beninu rietumos, Kamerūnu austrumos, Čadu ziemeļaustrumos un Nigēru ziemeļos. Nigērijā pēc 2018. gada datiem dzīvo ap 195,605 miljoniem iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir lielākā valsts Āfrikā un septītā lielākā pasaulē. Nigērija ir Āfrikas Savienības, Nāciju Sadraudzības un OPEC dalībvalsts.

Nigērijai ir gara vēsture ne tikai kā sen apdzīvotai teritorijai, bet arī kā apgabalam, kurā pastāvējušas varenas impērijas un pilsētvalstis, pirms vēl to bija kolonizējušas Eiropas lielvaras. Hausi ziemeļos, ibo dienvidaustrumos un jorubi dienvidrietumos, Ifes pilsētas apkaimē, bija nodibinājuši un izveidojuši labi organizētas karalistes jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad šeit atradās eiropieši.

Senegāla

Senegāla, oficiāli Senegālas Republika , ir valsts Āfrikas rietumos uz dienvidiem no Senegālas upes, Atlantijas okeāna krastā. Robežojas ziemeļos ar Mauritāniju, austrumos ar Mali un dienvidos ar Gvineju un Gvineju-Bisavu. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Dakara.

Līdz 20.gs. vidum Senegālas teritorija ir Francijas koloniālās impērijas sastāvā. 1959. gada janvārī Senegāla un Franču Sudāna izveido Mali federāciju, kas 1960. gada 20. jūnijā saņem neatkarību no Francijas. Jau 20. augustā federācija sabrūk, izveidojoties neatkarīgai Senegālai un Mali. Par Senegālas prezidentu ievēl Leopoldu Sengoru, kurš ir arī starptautiski pazīstams dzejnieks. Sākotnēji valstī pastāv parlamentāra sistēma, un Sengors sadarbojas ar premjerministru un aizsardzības ministru Mamadu Diā. Sengors atbalsta sadarbību ar PSRS, taču nav tik radikāls sociālists kā Diā. Starp abiem politiķiem sākas konflikti par valsts ekonomiskās attīstības politiku. 1962. gada decembrī Diā sarīko neveiksmīgu valsts apvērsuma mēģinājumu, un tiek arestēts un notiesāts uz mūža ieslodzījumu (atbrīvots 1974). Valsts pieņem jaunu konstitūciju, kas izveido prezidentālu republiku. 1963. gada decembrī Sengoru, kā vienīgo kandidātu, ar 832 919 balsīm no 941 273 atkal ievēl par prezidentu. No 1965. līdz 1975. gadam Sengora Senegālas Progresīvā savienība ir vienīgā valstī atļautā partija. Lai arī valstī demokrātija ir krietni ierobežota, Sengora režīms ir salīdzinoši maigs. Viņš ir viens no Āfrikāņu sociālisma un negritūdes ideologiem. 1967. gada martā pret Sengoru veic neveiksmīgu atentāta mēģinājumu. 1968. gada februārī viņu atkal pārvēl prezidenta amatā. 1970. gadā Sengors atjauno premjerministra amatu, uzticot to sev lojālajam Andu Diafam. 1974. gadā valstī atļauj veidot vēl divas partijas, un 1975. gada 9. jūlija likums nosaka, ka valstī var pastāvēt trīs partijas, katrai no kurām jāpārstāv cita ideoloģija (marksisms-ļeņinisms, sociāldemokrātija un liberālisms). Papildus Sangora Senegālas Sociālistiskajai partijai izveido marksistu Āfrikāņu Neatkarības partiju un liberālu Senegālas Demokrātisko partiju, par kuras vadītāju kļūst Abdulaje Vade.

Togo

Togo, oficiāli Togo Republika , ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrika s ziemeļrietumos. Rietumos tā robežojas ar Ganu, ziemeļos ar Burkinafaso, austrumos ar Beninu. Dienvidos Togo krastus apskalo Gvinejas līcis. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Lome. Togo ir apmēram 57 000 kvadrātkilometru liela, līdz ar to tā ir viena no mazākajām valstīm Āfrikā. 2013. gadā to apdzīvoja vairāk kā 7 miljoni iedzīvotāju.

Togo ir viena no ANO, Āfrikas savienības un Frankofonijas loceklēm. Togo galvenās eksportpreces ir kafija, kakao, kokvilna, kā arī fosfors.

Tunisija

Tunisija (, amazigā: ), oficiāli Tunisijas Republika , ir valsts Vidusjūras piekrastē, pēc teritorijas platības, mazākā Ziemeļāfrikas valsts. Robežojas ar Alžīriju un Lībiju. Valsts ziemeļu daļu aizņem Atlasa kalni, dienviddaļā Sahāras tuksnesis. Lielākoties Tunisijas teritoriju aizņēmusī romiešu Āfrikas province devusi nosaukumu visam Āfrikas kontinentam.

Atlasa kalni aizņem lielāko Tunisijas teritorijas daļu. Teritoriju klāj biezs nogulumiežu slānis, jo šī teritorija senatnē atradās zem jūras ūdeņiem. Valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā atrodas Sahāras tuksnesis un tā ir mazapdzīvota. Nabadzīgo nokrišņu dēļ, Tunisijā nav lielu upju un daudzas no tām periodiski izžūst. Atlasa kalnos tās tek caur kanjoniem. Lielākais ezers valstī ir Džerīda sālsezers. To var uzskatīt par lagūnas tipa ezeru, jo pirms vairākiem miljoniem gadu, tas atdalījās no Vidusjūras un izžuva. Tunisijā ir arī daudz citu nelielu sālsezeru.

Ēģipte

Apvienotā Arābu Republika (, al-Jumhūrīyah al-‘Arabīyah al-Muttaḥidah), arī UAR, bija īslaicīga politiskā savienība starp Ēģipti, Palestīnu un Sīriju. To izveidoja 1958. gadā un pastāvēja līdz 1961. gadam. Ēģipte, kā Apvienotā Arābu Republika, bija pazīstama līdz 1971. gadam. Tās prezidents bija Gamāls Abdels Nāsers.


Afganistāna

Afganistāna (dari:, Afğānistān; , Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos. Rietumos tā robežojas ar Irānu, dienvidos un austrumos ar Pakistānu, ziemeļos ar Turkmenistānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu, bet austrumos ar Ķīnu. Tās galvaspilsēta ir Kabula.

Afganistānā mīt ap 29,1 miljons cilvēku, tomēr tas ir tikai aptuveni lēsts, jo oficiāla tautas skaitīšana pēdējo reizi notika 1979. gadā. Aptuveni 40% no iedzīvotājiem ir puštuni (afgāņi). Citas lielākās etniskās grupas ir tadžiki, hazareji un uzbeki. Oficiālā valsts reliģija ir islāms.

Apvienotie Arābu Emirāti

Apvienotie Arābu Emirāti, saukti arī par AAE vai Emirātiem, ir valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos. Emirāti robežojas ar Sauda Arābiju dienvidos un ar Omānu austrumos, kā arī tai ir jūras robeža ar Kataru un ar Irānu. To ziemeļos apskalo Persijas līcis, bet austrumos Omānas līcis. Apvienoto Arābu Emirātu kopējā platība ir 83 600 km² un to ietekmē subtropu klimats. Lielāko daļu no AAE teritorijas aizņem tuksneši, bet valsts ziemeļaustrumos atrodas auglīga zeme. Pēc 2014. gada datiem Apvienotajos Arābu Emirātos dzīvo 9 581 000 iedzīvotāji no kuriem apmēram 1,2 miljoni iedzīvotāji ir pilsoņi, bet vairāk kā 8,3 miljoni ir iebraucēji.

Apvienotie Arābu Emirāti ir federālā prezidentālā sistēma un konstitucionālā monarhija. Apvienotie Arābu Emirāti sastāv no septiņiem emirātiem kā Abū Dabī emirāta, Dubaijas emirāta, Adžmānas emirātu, Sārdžas emirātu, Ummelkaivainas emirātu, Rāselhaimas emirātu un Fudžeiras emirātu. Visi emirāti ir absolūtās monarhijas, bet federācijas līmenī pastāv prezidentāla sistēma. Tradicionāli prezidenta amatu ieņem Abū Dabī emīrs, bet premjerministra - Dubaijas emīrs, tādējādi šie amati faktiski ir mantojami.

Armēnija

Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā. Tā robežojas ar Turciju rietumos, Gruziju ziemeļos, Azerbaidžānu austrumos, Irānu un Azerbaidžānai piederošo Nahčivanu dienvidos. Armēnija ir unitāra, daudzpartiju, demokrātiska nacionāla valsts un viena no senākajām civilizācijām pasaulē ar bagātīgu kultūras mantojumu. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Erevāna. Valsts valoda — armēņu valoda, aptuveni 98% iedzīvotāju ir armēņi.


Azerbaidžāna

Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem. To austrumos apskalo Kaspijas jūra. Robežojas ar Krievijas Federācijas sastāvā esošo Dagestānu ziemeļos, ar Gruziju ziemeļrietumos, ar Armēniju rietumos, bet dienvidos ar Irānu. Azerbaidžānas platība ir 86 600 km², kāds krievu ģeogrāfs uzskata, ka Azerbaidžānā ir sastopamas deviņas no vienpadsmit pasaules zināmajām klimatiskajām zonām. Pusi Azerbaidžānas teritorijas aizņem kalni, bet pārējo zemienes. Azerbaidžāna ar 9,5 miljoniem iedzīvotāju ir 89. lielākā valsts pasaulē.

Azerbaidžānai piederošais anklāvs Nahčivanas Autonomā Republika robežojas ar Armēniju, Irānu un Turciju un atrodas dienvidrietumos no pamatteritorijas. Daļu no starptautiski atzītās Azerbaidžānas teritorijas, Kalnu Karabahu kontrolē Armēnija.

Bahreina

Bahreina (, Baḥrayn), oficiāli Bahreinas Karaliste (مملكة البحرين, Mamlakat al-Baḥrayn), ir salu valsts Āzijā. Valsts atrodas uz 3 lielām un vairākām nelielām salām Persijas līcī. Valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija. Tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Manāma.

Valstī kopš 1783. gada valda al Halifu dinastija. 2001. gada referenduma rezultātā Bahreina no emirāta pārtapa konstitucionālā monarhijā. 2002. gadā valstī notika pirmās parlamenta vēlēšanas. Parlaments sastāv no 40 deputātiem ar padomdevēja tiesībām. Valsts galva kopš 1975. gada ir karalis Hamads, kurš ieceļ premjerministru (kopš 1971. gada premjerministrs ir karaļa tēvocis kroņprincis Salamans bin Hamads al Halifa) un apstiprina tā izvēlētos Ministru kabineta locekļus.

Bangladeša

Bangladeša, oficiāli Bangladešas Tautas Republika (, Gônoprojatontri Bangladesh) ir valsts Dienvidāzijā. Tā robežojas ar Indiju un Mjanmu, bet tās krastus apskalo Bengālijas līcis.

Atpalikusi agrāra valsts, biežas dabas katastrofas, zems infrastruktūras attīstības līmenis. Galvenie dabas resursi — koksne, dabas gāze, urāns, akmeņogles, kūdra. Subekvatoriālais klimats sekmē lauksaimniecības attīstību. Lietus periodā plašas teritorijas pārplūst. 15% valsts teritorijas klāj tropiskie meži. Aramzeme aizņem 73% valsts platības, ilggadīgie stādījumi 2%, ganības 5%. Apūdeņo 31 000 km 2 teritorijas. Audzē džutu, rīsu, kviešus, cukurniedres, tējas krūmus, kokvilnu, tabaku, prosu, eļļas augus, dārzeņus, mango, ananasus, garšaugus, banānus. Bangladeša ieņem otro vietu pasaulē džutas kopražas ziņā. Liellopu un putnu audzēšana (gaļa, piens, olas). Lauksaimniecībā nodarbināti 63% iedzīvotāji un tā dod 30% no IKP vērtības. IKP uz vienu iedzīvotāju 1570 dolāri (2000. gadā). Rūpniecībā nodarbināti 11% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, pakalpojumu sfērā 26%.

Bruneja

Bruneja, oficiāli Bruneja Darusalama, ir sultanāts Āzijas dienvidos Borneo salas ziemeļrietumu daļā.

Dienvidos Brunejai ir sauszemes robeža ar Malaiziju, bet valsts ziemeļu robežu apskalo Dienvidķīnas jūra.

Butāna

Butānas Karaliste (dzongke: འབྲུག་ཡུལ ; Druk Yul) ir valsts Āzijas dienvidos, Himalaju dienvidu nogāzēs bez pieejas pie jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Ķīnu (Tibetu), bet dienvidos, austrumos un rietumos ar Indiju. Butānu no Nepālas atdala Indijas štats Sikima. Butānieši savu valsti sauc par Druk Yul, kas burtiski nozīmē "Pērkona Pūķa zeme".

Vēsturiski Butāna ir bijusi viena no visizolētākajām valstīm pasaulē, taču kopš 1960. gadiem Butāna pakāpeniski atver durvis uz apkārtējo pasauli. Tagad Butānā ir tieša starptautiskā aviosatiksme, Internets, mobilie sakari un kabeļtelevīzija. Tomēr Butānas attīstība tiek pārraudzīta, lai modernizācija būtu līdzsvarota ar seno kultūru un tradīcijām, ievērojot nacionālās kopējās laimes (Gross National Happiness) filozofiju (pretstatot to nacionālā kopprodukta idejai). Valdība uzmana, lai videi netiek nodarīts kaitējums un tiek saglabāta tradicionālā kultūra un identitāte. Tieši tāpēc laikraksts Business Week 2006. gadā, balstoties uz Lesteras Universitātes 2006. gada globālo aptauju "Pasaules laimes karte", nosauca Butānu par laimīgāko valsti Āzijā un astoto laimīgāko pasaulē.

Dienvidkoreja

Korejas Republika (, Daehan Minguk), neoficiāli saukta arī Dienvidkoreja, ir prezidentāla republika Āzijas austrumos, Korejas pussalas dienvidu daļā. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Seula. Ziemeļos tā robežojas ar Ziemeļkoreju, ar kuru tā līdz 1910. gadam bija vienota valsts un saucās Koreja (고려; 高麗). Rietumos pāri Dzeltenajai jūrai atrodas Ķīnas Tautas Republika, austrumos pāri Korejas šaurumam — Japāna. Dienvidkorejas platība ir. Valstī dzīvo iedzīvotāji, aptuveni viena puse no Dienvidkorejas iedzīvotājiem dzīvo galvaspilsētā Seulā vai tās apkārtnē — trešajā lielākajā aglomerācijā pasaulē.

Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā norisinājās 1988. gada Vasaras Olimpiskās spēles.

Divupe

Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — '[zeme] starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.

Senā Divupe atradās mūsdienu Irākā, starp Tigru un Eifratu.

Filipīnas

Filipīnu Republika (Repúbliká ng̃ Pilipinas) ir salu valsts Āzijas austrumos, Klusajā okeānā, starp Indonēziju un Taivānu. No Taivānas Filipīnas atdala Lusonas šaurums, bet rietumos pāri Dienvidķīnas jūrai ir Vjetnama. Arhipelāgs sastāv no vairāk kā 7107 salām, kas kopā aizņem gandrīz 300 000 km 2 lielu teritoriju. Ar vairāk kā 92 miljoniem iedzīvotāju Filipīnas ir septītā visvairāk apdzīvotā valsts Āzijā un divpadsmitā visvairāk apdzīvotā valsts pasaulē. Filipīnu galvaspilsēta ir Manila.

Valsts neatkarību ieguva 1946. gadā no Amerikas Savienotajām valstīm.

Honkonga

Honkonga jeb Sjangana, oficiālais nosaukums Ķīnas Tautas republikas Honkongas īpašais administratīvais rajons (中華人民共和國香港特別行政區, Hong Kong Special Administrative Region), ir autonoms rajons Ķīnā, Honkongas salā, Kouluņas pussalā un vairāk nekā citās 260 salās. Ar kopējo platību 1 104 km2 un 7.3 miljoniem iedzīvotāju, tā ir ceturtā visblīvāk apdzīvotā teritorija. Tā ir izvietota rietumos no Pērļu upes (Džudzjanas) deltas un dienvidaustrumos no Ķīnas provinces Guandunas krastiem, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā.

Pēc Pirmā opija kara (1839–42), Honkonga kļuva par Britu koloniju un ieguva kontroli pār Honkongas salu, pēc tam arī pār Kouluņas pussalu 1860. gadā un Lantau salu un Kouluņas pussalas ziemeļdaļu 1898. gadā. Otrā pasaules kara laikā Japāna okupēja Honkongu, bet briti atguva kontroli pār to 1945. gadā. 1980to gadu sākumā, sarunas starp Apvienoto Karalisti un Ķīnu nonāca pie deklarācijas, kas pavēra ceļu Honkongas suverenitātes nodošanu Ķīnai.

Indija

Indija (, Bhārat, ), oficiāli Indijas Republika (, Bhārat Gaṇarājya, ), ir valsts Dienvidāzijā. Tā ir septītā lielākā valsts pasaulē, kā arī otrā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Toties tā ir vislielākā demokrātiskā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās. Indiju dienvidos apskalo Indijas okeāns, rietumos Arābijas jūra, bet austrumos Bengālijas līcis. Krasta līnijas garums sasniedz 7 517 km. Rietumos tā robežojas ar Pakistānu, ziemeļos ar Ķīnu, Nepālu un Butānu, bet austrumos ar Bangladešu un Mjanmu. Tai Indijas okeānā ir jūras robežas arī ar Šrilanku, Maldīviju un Indonēziju.

Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc cīņas par neatkarību, ko iezīmēja plaša nevardarbīga pretošanās.

Indonēzija

Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Tā atrodas uz 17 508 salām un ir pasaulē lielākā valsts, kas atrodas uz arhipelāga. Pēc iedzīvotāju skaita, kas ir vairāk kā 260 miljoni, Indonēzija ir ceturtā lielākā valsts pasaulē. Indonēzija ir republika, kurā tiek ievēlēts parlaments un prezidents. Indonēzijas galvaspilsēta ir Džakarta. Šī valsts robežojas ar Papua Jaungvineju, Austrumtimoru un Malaiziju. Vēl tuvākās aizjūras kaimiņvalstis ir Singapūra, Filipīnas un Austrālija, kā arī Indijai piederošās Andamanu un Nikobaru Salas. Indonēzija atrodas starp Kluso un Indijas okeānu. Valsts teritoriju šķērso ekvatora līnija.

Valsts ir bagāta ar dažādiem dabas resursiem. Tajā skaitā Indonēzijā ir lielas naftas un dabasgāzes atradnes gan sauszemē, gan jūrā, milzīgas mežu platības, kur var iegūt kokmateriālus, un dažādu derīgo izrakteņu atradnes, piemēram, alvas, niķeļa un vara atradnes.

Irāna

Irāna, oficiālais nosaukums: Irānas Islāma Republika (جمهوری اسلامی ایران), ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā. Ziemeļos Irāna robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Turkmenistānu, austrumos ar Pakistānu un Afganistānu, kā arī ar Turciju un Irāku (Kurdistānas reģions) rietumos. Irānas jūras robeža dienvidos ir Persijas līcis, kura pretējā krastā atrodas Kuveita, Sauda Arābija, Bahreina, Katara un Apvienotie Arābu Emirāti. Irānas valsts reliģija ir islāma novirziens šiītisms. Valsts atrodas Eirāzijas centrālajā daļā, starp Kaukāza reģionu, Centrālāziju, Kaspijas jūru ziemeļos un Persijas līci, kā arī Hormuza šaurumu dienvidos, Indijas subkontinenta tuvumā, līdz ar to Irānai vēsturiski ir bijusi ļoti liela ģeostratēģiska nozīme.

Irāna ir Ekonomiskās Sadarbības Organizācijas, Nepievienošanās kustības, Islāma sadarbības organizācijas un OPEC dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm.

Izraēla

Izraēla (, Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Tā robežojas ar Libānu ziemeļos, Sīriju ziemeļaustrumos, Jordāniju austrumos un Ēģipti dienvidrietumos. Valsts galvaspilsēta ir Jeruzaleme, taču Izraēlas valdīšana pār to nav viennozīmīgi starptautiski atzīta, tādēļ visu valstu vēstniecības, kurām ir diplomātiskās attiecības ar Izraēlu, atrodas ārpus galvaspilsētas. Izraēla ir parlamentāra, demokrātiska republika ar vispārēju vēlēšanas sistēmu. Valstij ir 120 vēlētu pārstāvju liels parlaments, kuru sauc par Knesetu.


Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos. Japānai nav sauszemes robežas ar citām valstīm, bet vistuvāk tai atrodas Krievija, Ķīna un Koreja. No kontinenta Japānu atdala Ohotskas jūra ziemeļos, Japāņu jūra rietumos un Austrumķīnas jūra dienvidos. Japānu dēvē arī par "Uzlecošās saules zemi". Japāna ir izvietojusies uz 6852 salām, kas veido Japānas salu arhipelāgu. Četras lielākās no tām ir Hokaido, Honsju, Šikoku un Kjusju salas, kas kopā veido 97% no Japānas teritorijas. Gandrīz visas salas ir kalnainas un vulkāniskas. Arī Japānas augstākais punkts Fudzi ir vulkāns. Japāna ir desmitā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Tajā dzīvo ap 128 miljoniem iedzīvotāju. Tokijas aglomerācija, kurā ietilpst Tokija (de facto Japānas galvaspilsēta) un apkārtējās prefektūras, ir lielākā aglomerācija pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Tajā dzīvo ap 30 miljoniem iedzīvotāju.

Japāna ir unitāra konstitucionālā monarhija. Valsts vadītājs ir imperators. Likumdošanas vara pieder parlamentam (Kokkai).

Jordānija

Jordānija, oficiāli Jordānijas Hašimītu Karaliste , ir valsts Tuvajos Austrumos. Tā robežojas ar Izraēlu ziemeļrietumos, ziemeļos ar Irāku, bet dienvidos ar Saūda Arābiju. Jordānijas galvaspilsēta ir Ammāna, kura ir arī visapdzīvotākā pilsēta valstī un tās ekonomiskais, politiskais un kulturālais centrs. Valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija.

No 1516. līdz 1918. gadam mūsdienu Jordānijas teritorija bija mazapdzīvota Osmaņu impērijas province. 1915. gadā I Pasaules kara laikā Lielbritānija iebruka Osmaņu impērijā. 1917. gadā sākas arābu sacelšanās (Lielbritānijas augstais komisārs Ēģiptē lords Makmahons Rietumu valdību vārdā apsolīja arābiem pēc Osmaņu impērijas sagrāves izveidot neatkarīgu valsti) un Lielbritānija okupēja šīs osmaņu teritorijas. Pretēji arābiem solītajam, 1916. gadā Saiksa—Piko vienošanās paredzēja, ka Osmaņu impērijas arābu daļa tiks sadalīta divos protektorātos: Sīrija piederēs Francijai, bet Irāka, Transjordānija (teritorija uz austrumiem no Jordānas upes), Palestīna un Ēģipte - Lielbritānijai. 1921. gadā tika izveidota britu mandātteritorija- Transjordānas emirāts, kas 1946. gada 17. jūnijā ieguva neatkarību. Jordānija iesaistījās karā pret Izraēlu 1948. gadā un Sešu dienu karā 1967. gadā. 1994. gadā ar Izraēlu tika noslēgts miera līgums.

Kambodža

Kambodža (agrāk saukta par Kampučiju) ir vidēji liela valsts Dienvidaustrumu Āzijā. Tās galvaspilsēta Pnompeņa ir arī lielākā pilsēta. Tās galvenā reliģija ir budisms.


Katara

Katara (, Qaṭar, izrunā: ), oficiāli Kataras Valsts (دولة قطر, Dawlat Qaṭar) ir valsts Tuvajos Austrumos. Vienīgā valsts, ar ko tā dienvidos robežojas, ir Saūda Arābija. No pārējām debespusēm Kataru apskalo Persijas līcis. Atrodas Arābijas pussalas austrumos.

Katara ir bagātākā valsts pasaulē pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Valsts teritorijā atrodas pasaulē trešie lielākie dabasgāzes krājumi, kā arī ievērojami naftas krājumi.

Kazahstāna

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos. Austrumos Kazahstāna sniedzas līdz Altajam. Robežojas ar Krievijas Federāciju, Ķīnu, kā arī Centrālāzijas valstīm Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu. Daļa Kazahstānas rietumu robežas stiepjas arī gar Kaspijas jūras austrumu piekrasti.

Kazahstāna pasludināja sevi par neatkarīgu valsti 1991. gada 16. decembrī.

Kuveita

Kuveita ir valsts Āzijā pie Persijas līča. ANO dalībniece no 1963.gada, Arābu valstu līgas locekle no 1961.gada. Valsts iekārta: konstitucionāla monarhija. Valsts galva - emīrs, valdību vada premjerministrs. Likumdevēja varu realizē emīrs un Nacionālā Asambleja (50 deputāti).

Kuveita ir Arābu līgas, Līča arābu valstu sadarbības padomes, Islāma sadarbības organizācijas, Nepievienošanās kustības un OPEC dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm.

Libāna

Libāna, oficiāli Libānas Republika , ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos. Ziemeļos un austrumos Libāna robežojas ar Sīriju un dienvidos ar Izraēlu, rietumos ar Vidusjūru. Saistībā ar iedzīvotāju reliģisko un etnisko daudzveidību, Libānā sastopama īpaša politiskā sistēma, pazīstama kā konfesionālisms, kas paredzēta tam, lai visas reliģijas tiktu vienādi respektētas.

Lai arī pēc neatkarības iegūšanas Libānā regulāri uzliesmoja nemieri, līdz reliģisko un etnisko nesaskaņu izraisītajam Libānas pilsoņu karam (1975-1990), valstī bija relatīvs miers un labklājība, ko sekmēja tūrisms, zemkopība un attīstītā banku sistēma. To uzskatīja par arābu valstu banku galvaspilsētu un tā bija plaši pazīstama kā 'Tuvo Austrumu Šveice' saistībā ar tās finansiālo varu. Libāna piesaistīja lielu skaitu tūristu, jo tās galvaspilsēta Beirūta tika bieži dēvēta par 'Tuvo Austrumu Parīzi'.

Makao

Makao (piņjiņā: Àomén; ), arī Aomiņa ir viens no diviem Ķīnas Tautas Republikas speciālajiem administratīvajiem reģioniem, pilnā nosaukumā Ķīnas Tautas Republikas Makao Speciālais Administratīvais Reģions (, piņjiņā: Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó Àomén Tèbié Xíngzhèngqū; ). Atrodas Pērļu upes rietumu krastā, robežojas ar Guandunas provinci un Dienvidķīnas jūru.

* Makao valdības portāls

Malaizija

Malaizija ir federatīva valsts Dienvidaustrumāzijā. Tā sastāv no 13 štatiem un trīs federālajām teritorijām. Valsts sauszemes platības daļu, kura ir 329 847 km², Dienvidķīnas jūra sadala divās līdzīga lieluma daļās — Rietummalaizijā Malakas pussalas dienviddaļā un Austrummalaizijā Kalimantāna salas ziemeļos. Malaizijas pussalas daļa robežojas ar Taizemi, bet salas daļa ar Bruneju un Indonēziju. Valsts galvaspilsēta ir Kualalumpura, savukārt federālās valdības sēdeklis atrodas Putradžajā. Malaizijā atrodas Eirāzijas kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts — Piai rags.

Kaut arī Malaiziju vairākumā apdzīvo malajieši, šeit dzīvo arī ievērojams skaits ķīniešu un indiešu. Kopumā sabiedrība ir multietniska un multikulturāla, kam ir būtiska nozīme valsts politiskajā dzīvē. Atbilstoši Malaizijas konstitūcijā noteiktajam islāms ir valsts reliģija, tomēr vienlaikus valstī pastāv reliģiskā brīvība attiecībām uz citām ticībām. Valsts iekārta ir veidota pēc Vesminsteras sistēmas parauga, Malaizija pieder anglosakšu tiesību sistēmai. Valsts galva ir karalis, kuru ik pēc pieciem gadiem ievēl deviņi sultāni. Izpildvaru — valdību vada premjerministrs, likumdevējvara pieder divpalātu parlamentam.

Maldīvija

Maldīvija (vai Maldīvu Salas), oficiāli Maldīvijas Republika (, Dhivehi Raa'jeyge Jumhooriyya), ir salu valsts Indijas okeānā. Maldīvija atrodas uz dienvidiem no Indijai piederošajām Lakšadvīpas salām un apmēram 700 km uz dienvidrietumiem no Šrilankas. Maldīvija ir izvietojusies uz 26 atoliem, kas satur 1192 mazas salas, no kurām 200 salas ir apdzīvotas. Valsts galvaspilsēta ir Male.

Šī ir mazākā Āzijas valsts gan pēc iedzīvotāju skaita, gan platības. Maldīvija ir arī pasaulē zemākā valsts — vidējais augstums virs jūras līmeņa sasniedz 1,5 metrus. Tā ir valsts ar zemāko dabisko augstāko punktu, kas ir 2,4 metri.

Mongolija

Mongolija (Монгол Улс), oficiāli — Mongolijas Valsts, ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krieviju un Ķīnu. Prezidentāla republika, prezidentu ievēl vispārējās vēlēšanās uz 4 gadiem. Iedzīvotāji: mongoļi, kazahi, burjati, krievi, ķīnieši u.c. Dominējošā reliģija — budisms.

1921. gada jūlijā Urgā (Ulanbatora) tika proklamēta no Ķīnas neatkarīga Mongolijas Republika. 1924. gada 26. novembrī valsts mainīja nosaukumu uz Mongolijas Tautas Republika. Līdz 1990. gadam tajā bija vienpartijas sistēma (Mongolijas tautas revolucionārā partija). 1991. gada 21. novembrī parlaments Lielais valsts hurals (Улсын их хурал) mainīja valsts nosaukumu uz Mongolijas Valsts. 1992. gada 12. februārī stājās spēkā jauna Konstitūcija.

Nepāla

Nepāla, oficiāli Nepālas Federālā Demokrātiskā Republika, ir valsts Āzijas dienvidu daļā, pasaules jaunākā republika. Tā robežojas ar Indiju dienvidos, austrumos, rietumos un Ķīnu ziemeļos. Ar 147 181 kvadrātkilometru platību un iedzīvotāju skaitu aptuveni 30 miljoniem, Nepāla ir pasaules 93. lielākā valsts un 41. apdzīvotākā valsts. Nepālas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Katmandu.

Nepāla ir valsts ar ļoti daudzveidīgu ģeogrāfiju un kultūru. Valsts atrodas Himalaju dienvidu nogāzē, un šeit atrodas vairākas pasaules augstākās virsotnes, tai skaitā augstākā pasaules virsotne Everests. Auglīgie un mitrie dienvidi ir samērā urbanizēti. Aptuveni puse iedzīvotāju dzīvo zem starptautiski noteiktā nabadzības līmeņa — 1 ASV dolāra. Pēc vairākiem novērtējumiem, hinduismu Nepālā praktizē lielāka iedzīvotāju daļa nekā kādā citā pasaules valstī. Savukārt budisma piekritēju ir neliela daļa, lai gan Nepāla tiek uzskatīta par Sidhārtas Gautamas dzimšanas vietu.

Omāna

Omāna (, ʻUmān), oficiāli Omānas Sultanāts (سلطنة عُمان, Salṭanat ʻUmān), ir vidēji attīstīta valsts Āzijā, Arābijas pussalas austrumos. Robežojas ar Jemenu dienvidrietumos, Saūda Arābiju - rietumos un Apvienotajiem Arābu Emirātiem - ziemeļrietumos. No austrumiem to apskalo Indijas okeāna Arābijas jūra.

No 1507. līdz 1650. gadam Maskata bija Portugāles lielvalsts cietoksnis pie jūras ceļa gar Austrumāfrikas krastu uz Indiju. 1690. gados Omānas sultāns uzveica portugāļus un līdz 19. gadsimtam Omānas sultanāts bija viena no Indijas okeāna rietumu daļas lielvarām, kuras bagātības pamatā bija vergu tirdzniecība. No 1820. līdz 1970. gadam pastāvēja Maskatas and Omānas sultanāts, kas apvienoja relatīvi neatkarīgas valsts daļas - Maskatas sultanātu piekrastē un Omānas imamātu iekšzemē. Sultāns Sajjids Saids bin Sultans al-Busaids 1840. gadā pārcēla savu galvaspilsētu no Maskatas Omānā uz Zanzibāras Akmens pilsētu. Tomēr 1861. gadā viņa dēli sadalīja lielvalsti, Sajjids Madžids bin Saida al-Busaids kļuva par Zanzibāras sultānu, bet viņa brālis Sajjids Thuvaini bin Saids al-Saids par Omānas sultānu.

Pakistāna

Pakistāna, oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā. Tā robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju. Pakistānas dienvidus apskalo Arābijas jūra, kas ir viena no Indijas okeāna jūrām. Pakistānas valsts ir izveidota 1947. gadā. Pirms tam tā bija Britu Indijas daļa, kuru pārsvarā apdzīvoja musulmaņi. Lielākā daļa no pārējās Britu Indijas, kuru apdzīvoja hinduisti un citu reliģiju pārstāvji, bija pamats Indijas valstij. Mūsdienās joprojām Pakistānai ar Indiju ir konflikts par musulmaņu apdzīvoto Kašmīru. 1956. gadā Pakistāna tika proklamēta par pirmo islāma republiku pasaulē. 1971. gadā Pakistānas daļa- Austrumpakistāna, ieguva neatkarību un tika nosaukta par Bangladešu.

Nosaukuma "Pakistāna" izcelsme ir strīdīga. No persiešu un urdu valodām šis nosaukums nozīmē "tīro, šķīsto zeme" (pāk - "tīrs, šķīsts"; -stān - "zeme"). Ir zināms arī tas, ka Čaudhurī Rahmats Ali, kas bija viens no nozīmīgākajiem neatkarīgas musulmaņu valsts radīšanas aizstāvjiem, savā rakstītajā pamfletā "Tagad vai nekad" ("Now Or Never") ir piedāvājis valsti saukt par "Pak(i)stānu". Šadu nosaukumu viņš ir izvēlējies kā akronīmu no pieciem Ziemeļindijā esošo teritoriju nosaukumiem - Pendžāba, Afgānija (mūsdienās Ziemeļrietumu pierobežas province), Kašmīra, Sinda un Beludžistāna.

Saūda Arābija

Saūda Arābija ir valsts Arābijas pussalā. Tā robežojas ar septiņām valstīm, un ar astoto - Bahreinu to saista jūrā uzbērts ceļš.

Saūda Arābija ir Arābu līgas, Līča arābu valstu sadarbības padomes, Islāma sadarbības organizācijas, Nepievienošanās kustības un OPEC dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm.

Singapūra

Singapūra, oficiāli Singapūras Republika (Republic of Singapore), ir pilsētvalsts Dienvidaustrumāzijā. Singapūra ir salu valsts, kas aizņem Singapūras salu un vēl 62 mazākas salas, kas atrodas pie Malakas pussalas krastiem. Singapūras kopējā platība ir 722,5 km², pēc 2018. gada pieejamajiem datiem tajā dzīvo 5,638 miljoni iedzīvotāju un 39% no tiem ir ar citas valsts pilsonību.

Singapūra kopš 20. gadsimta 60. gadu vidus ir piedzīvojusi strauju ekonomisko attīstību un no mazattīstītas valsts kļuvusi par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Singapūra ir globāli augsti attīstīts izglītības, izklaides, finanšu, veselības aprūpes, inovāciju, loģistikas, ražošanas un tūrisma centrs. Singapūra ir devītajā vietā pasaulē pēc Tautas attīstības indeksa, trešajā vietā pasaulē pēc pirktspējas paritātes un tai ir augsti rādītāji pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa, plānotā dzīves ilguma, dzīves kvalitātes, drošības un mājokļu pieejamības. Kopš 2013. gada Singapūra ir dārgākā pilsēta pasaulē pēc dzīves izmaksām.

Taizeme

Taizemes Karaliste ir valsts Āzijas dienvidos. Tā robežojas ar Laosu un Kambodžu austrumos, Taizemes līci un Malaiziju dienvidos, Andamanu jūru un Mjanmu rietumos.

Taizeme atrodas Indoķīnas pussalā, tās galvaspilsēta Bangkoka ir viena no lielākajām pilsētām Dienvidaustrumu Āzijā. Izplatīta reliģija Taizemē ir budisms. Musonu vēji no okeāna vasarā atnes daudz nokrišņu. Piemērotais klimats un augsne ļauj audzēt un eksportēt daudz rīsu. Taizemē ir attīstīta tūrisma industrija.

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā. Turcijai ir sauszemes robeža ar astoņām valstīm: ziemeļrietumos ar Bulgāriju, rietumos ar Grieķiju, ziemeļaustrumos ar Gruziju un Armēniju, austrumos ar Azerbaidžānas eksklāvu Nahčivanu un Irānu, dienvidaustrumos ar Irāku un Sīriju. Turcijas krastus ziemeļos apskalo Melnā jūra, rietumos Egejas jūra, bet dienvidos Vidusjūra. Turcijas teritorijā atrodas Marmora jūra, caur kuru ir novilkta ģeogrāfiskā robeža starp Āziju un Eiropu, tādēļ Turcija ir valsts, kas atrodas divās pasaules daļās.

Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam starp divām pasaules daļām, tās kultūra ir austrumnieku un rietumnieku kultūru īpatnējs sajaukums. Turcija ir kļuvusi par stratēģiski svarīgu valsti, jo tai vēsturiski ir cieši sakari rietumos ar Eiropas Savienību, austrumos ar Centrālāziju, ziemeļos ar Krieviju un dienvidos ar Tuvajiem Austrumiem.

Vjetnama

Vjetnama, oficiālais valsts nosaukums Vjetnamas Sociālistiskā Republika (Cộng hòa xã hội chủ nghĩa Việt Nam) , ir valsts Indoķīnas pussalā. Ziemeļos robežojas ar Ķīnu, ziemeļrietumos ar Laosu, dienvidrietumos ar Kambodžu un austrumos ar Dienvidķīnas jūru. Vjetnamas kopējā platība ir 331 690 km², pēc 2017. gada provizoriskajiem datiem Vjetnamā dzīvo 94,57 miljoni iedzīvotāju. Tā ir 14. visapdzīvotākā valsts pasaulē un 9. apdzīvotākā valsts Āzijā. Vjetnama savu neatkarību ieguva 1945. gada 2. septembrī. Citas valstis to atzina tikai 1954. gadā.

Kopš 1976. gada, kad atkalapvienojās Vjetnamas ziemeļu un dienvidu daļa, valsts galvaspilsēta ir Hanoja. Lielākā Vjetnamas pilsēta ir Hošimina, Hanoja ir otrā lielākā. Hanoja ir valsts saimniecības un kultūras centrs. Vjetnama ir viena no četrām atlikušajām pasaules valstīm, kuras oficiālā valsts iekārta ir komunisms un valsti pārvalda viena partija. Vjetnama ir Pasaules Tirdzniecības Organizācijas, Frankofonijas, Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas un citu organizāciju pilntiesīga dalībvalsts. Kopš 2000. gada Vjetnamas saimniecība ir viena no straujāk augošajām saimniecībām pasaulē.

Ķīnas Republika

Ķīnas Republika Taivānā ir valsts Austrumāzijā, Dienvidķīnas jūrā, ietver Taivānas salu, Penhu salas, Dzjiņmeņas salas un Macu salas.

Plašāk pazīstama kā Taivāna, jo kopš 1970.

Šrilanka

Šrilanka (, śrī laṃkāva,, ilaṅkai), oficiāli Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika, līdz 1972. gadam kā Ceilona, ir salu valsts Dienvidāzijā. Tā atrodas apmēram 31 km attālumā no Indijas dienvidu krasta. Tai ir jūras robeža ar Indiju un Maldīviju. Šrilanka bieži tiek saukta par "Indijas okeāna pērli". Šrilankā dzīvo gandrīz 20 miljoni iedzīvotāju.

Šrilankas iedzīvotāji ir divu tautu pārstāvji: 74% iedzīvotāju ir singali, kas lielākoties ir budisti, un 18% iedzīvotāju ir tamili, kas ir hinduisti. Abas tautas Šrilanku apdzīvo jau vairāk nekā 1400 gadus. To starpā valdošais saspīlējums no 1983. līdz 2009. gadam izvērtās nežēlīgā pilsoņu karā. Konflikta laikā starp valdības spēkiem un tamilu nemiernieku grupu "Tamilu atbrīvošanās tīģeri" gāja bojā vairāk nekā 60 000 cilvēku, un bruņotie spēki iztērēja daudz līdzekļu, vājinot Šrilankas ekonomiku.

Albānija

Albānija (, tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā. To rietumos apskalo Adrijas jūra, bet dienvidrietumos Jonijas jūra, kā arī robežojas ar Melnkalni ziemeļos, ar Kosovu ziemeļrietumos, ar Ziemeļmaķedonijas Republiku austrumos un ar Grieķiju dienvidos. Albānijas platība ir 28 748 km² un to ietekmē kontinentālais klimats. Lielākā daļa no Albānijas teritorijas jeb 70% sedz kalnaini apvidi, kuri ir nelīdzeni un grūti sasniedzami. Albānija ar 3,02 miljoniem iedzīvotāju ir 139. lielākā valsts pasaulē. Albānija ir parlamentāra republika, kurā ietilpst divpadsmit apgabali. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Tirāna.

Par spīti smagajai vēsturei ārvalstu valdības un diktatūru dēļ valsts ir demokrātiska kopš 1990. gada. Kopš 2009. gada Albānija ir NATO dalībvalsts un no 2014. gada Eiropas Savienības kandidātvalsts.

Andora

Andora, oficiāli Andoras Firstiste (Principat d'Andorra, Principauté d'Andorre) ir valsts Eiropas dienvidrietumos. Tā robežojas ar Franciju austrumos un ar Spāniju rietumos, bez pieejas pie ūdens. Andoras platība ir 468 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Atrodas Pireneju kalnos. Andora ar 85 082 iedzīvotājiem ir piecdesmitā lielākā valsts Eiropā.

Andora ir parlamentāra demokrātija un līdzfirstiste, kas sastāv no septiņiem pagastiem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Andora la Velja. Tā nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet tās oficiālā valūta ir eiro. Kopš 1993. gada ir ANO dalībvalsts.

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (, izrunā: ), arī Lielbritānija (Great Britain, ), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas. Ziemeļīrija ir vienīgā Apvienotās Karalistes daļa, kurai ir sauszemes robeža ar kādu valsti (Īrijas Republiku). Izņemot šo sauszemes robežu, Apvienoto Karalisti apskalo Atlantijas okeāns, Ziemeļjūra, Lamanšs un Īrijas jūra. Lielākā sala ir Lielbritānija, kas caur Eirotuneli ir savienota ar Franciju.

Apvienotā Karaliste ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas. Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, kā arī 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, Britu Impērija spēlēja noteicošu lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēl joprojām tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, armiju, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Tā ir arī Eiropas Savienības dalībvalsts, ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G8, G20, NATO, ESAO un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle.

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā. Austriju no visām pusēm ieskauj citas valstis un tai nav izejas pie jūras. Ziemeļos Austrija robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos ar Šveici un Lihtenšteinu. Tā ir federāla, parlamentāra un reprezentatīvi demokrātiska republika. Austrija sastāv no deviņām federālajām zemēm, kur katrai ir savs parlaments un valdība.

Austrijas platība ir km², un 2009. gadā šajā valstī dzīvoja aptuveni 8,36 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas ir katoļi. Valsts galvaspilsēta ir Vīne, kur dzīvo aptuveni 20% no visiem Austrijas iedzīvotājiem. Oficiālā valoda ir vācu valoda. Austrijas iedzīvotāju lielākā daļa ir etniski vāciešiem tuvi radnieciskie austrieši. Lielākās minoritātes ir slovēņi, horvāti un ungāri. Valsts galva ir Austrijas prezidents, bet valdības galva — kanclers.

Baltkrievija

Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā. Baltkrievija robežojas ar Poliju rietumos, Lietuvu ziemeļrietumos, Latviju ziemeļos, Krieviju austrumos un Ukrainu dienvidos. Baltkrievijas galvaspilsēta ir Minska, citas lielākās pilsētas: Grodņa, Vitebska, Bresta, Mogiļeva un Gomeļa. Trešo daļu no valsts klāj meži. Tās spēcīgākie ekonomiskie sektori ir lauksaimniecība un rūpniecība. Ir NVS locekle, piedalās arī Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm.

Baltkrievija ir viena no valstīm, kuru nopietni skāra 1986. gada Černobiļas AES avārijas izraisītais vides piesārņojums ar radioaktīvajiem izotopiem.

Beļģija

Beļģija (, (izruna), (izruna) ), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. To ziemeļos apskalo Ziemeļjūra, kā arī robežojas ar Nīderlandi ziemeļos, ar Vāciju austrumos, ar Luksemburgu dienvidaustrumos un ar Franciju rietumos. Beļģijas kopējā platība ir 30 528 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļrietumos gar Ziemeļjūru plešas piekrastes līdzenumi, vidusdaļu veido plakankalne, bet dienvidaustrumos atrodas mežaina augstiene. Beļģija ar 11,2 miljoniem iedzīvotāju ir devītā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Beniluksa savienības locekle, NATO un Eiropas Savienības dibinātājvalsts. Briselē atrodas Eiropas Savienības galvenā mītne, kā arī vairāku nozīmīgu ES institūciju mītnes. Beļģija ir daļa no Šengenas zonas, un tajā ir ieviesta Eiropas valūta eiro.

Bosnija un Hercegovina

Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.

Sastāv no autonomajām administratīvajām vienībām — Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, Serbu Republikas un Brčko apriņķa.

Bulgārija

Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos. Eiropas Savienības dalībvalsts. Tā robežojas ar piecām citām valstīm: ziemeļos ar Rumāniju, rietumos ar Serbiju un Ziemeļmaķedoniju, dienvidos ar Grieķiju un Turciju. Austrumos to apskalo Melnā jūra. Bulgārijas platība ir 110 993 km², un tajā dzīvo aptuveni 7,35 miljoni iedzīvotāji. Valsts galvaspilsēta ir Sofija. Sofija ir arī lielākā valsts pilsēta. Nākamās lielākās pilsētas ir Plovdiva un Varna.

Bulgārija ir dibināta 7. gadsimtā un ir viena no vecākajām joprojām pastāvošajām valstīm Eiropā. Tā atradās vēsturiski nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Caur šo valsti gāja tirdzniecības ceļš no Ziemeļeiropas un citām Austrumeiropas valstīm uz Vidusjūras baseina zemēm un tirdzniecības ceļš no Rietumeiropas un Centrāleiropas uz Tuvajiem Austrumiem. Pirms bulgāri izveidoja savu valsti, šajā reģionā lielā ietekme bija Senajai Grieķijai, Romas impērijai un Bizantijai. Viduslaikos gadsimtiem ilgi Bulgārijas attīstība bija atkarīga no Osmaņu impērijas. Turku elementi joprojām ir sastopami bulgāru arhitektūrā, tautas mūzikā un dejās.

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā. Tā ir daļa no Dānijas Karalistes (pārējās divas daļas no karalistes ir Grenlande un Fēru Salas). Dāniju apskalo Baltijas jūra austrumos un Ziemeļjūra rietumos, kā arī robežojas ar Vāciju dienvidos, bet ziemeļos tai ir jūras robeža ar Zviedriju. Dānijas kopējā platība ir 43 094 km² un tā ir divdesmit otrā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Dānijas klimatu ietekmē mērenās joslas klimats. Dānijai pieder arī Fēru salas Atlantijas okeānā un Grenlande. Visu valsts teritoriju lielākoties aizņem plaši līdzenumi. Lielāko daļu jeb 62% no valsts teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantotās zemes. Kopumā Dānijā ietilpst apmēram 443 salas un tās kopējais piekrastes garums ir 7314 kilometri. Lielākās Dānijas salas ir Zēlande, Fīna, Lolanna un Bornholma. Dānija ar 5,65 miljoniem iedzīvotāju ir septiņpadsmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Dānija ir parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija un Dānijas karaliene ir Margrēte II. Valsts teritorija ir sīkāk sadalīta piecos reģionos. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kopenhāgena. Dānija ir NATO, ANO, ESAO, EDSO un Šengena zonas dalībvalsts. Dānija ir atzīta par vienu no laimīgākajām valstīm pasaulē pēc iedzīvotāju apmierinātības. Valstī ir vieni no augstākajiem rādītājiem pasaulē pēc iedzīvotāju ienākumu vienlīdzības un IKP uz vienu iedzīvotāju.

Džērsija

Džērsija ir sala Lamanša šaurumā, Normandijas salu sastāvā. Pēc platības lielākā (116 km²) sala starp Normandijas salām.

Džērsija ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums un nav Apvienotās Karalistes daļa. Karalistes pienākums ir aizsargāt Džersiju. Kad 1973. gadā Apvienotā Karaliste pievienojās Eiropas savienībai, Džersija palika ārpus ES robežām. Džersijai ir pašai savs parlaments - Džersijas štats. Valstij pieder dažas mazas salas.

Francija

Francija (, izrunā: ), oficiāli Francijas Republika (République française, ), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra. Franciju no Apvienotās Karalistes šķir Lamanša šaurums, zem kura atrodas tunelis, kas savieno abas valstis. Francijas kontrolē ir arī Korsikas sala Vidusjūrā un vairākas citas mazākas piekrastes salas. Francijas aizjūras departamenti robežojas ar Brazīliju, Surinamu (Franču Gviāna) un ar Nīderlandes pakļautībā esošo Sintmārtenu (Senmartēna). Paši francūži savu valsti bieži dēvē par L’Hexagone (Sešstūri), jo pēc kontūras atgādina šo ģeometrisko figūru.

Francija kopš 17. gadsimta beigām ir viena no pasaules lielvarām. 18. un 19. gadsimtā tā kļuva par koloniālu impēriju. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Mazajās Antiļu salās. Francija bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G8 locekle. Jāpiemin, ka tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudz atomelektrostacijas. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika.

Grieķija

Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika , ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos. Tā ziemeļos robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju, bet austrumos – ar Turciju. Austrumos to apskalo Egejas jūra, bet rietumos Jonijas jūra. Abas jūras atrodas Vidusjūras austrumos un abās jūrās atrodas daudz salu, saliņu un klintis, kuras pieder Grieķijai, un no kurām 227 salas ir apdzīvotas. Grieķijas galvaspilsēta ir Atēnas.

Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija, Rietumu filozofija, Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma, ieskaitot komēdiju un traģēdiju.

Gērnsija

Gērnsija ir Lielbritānijas kroņa zeme un otrā lielākā Normandijas sala Lamanša jūras šaurumā pēc Džērsijas. Pašas Gērnsijas salas platība ir 65 km², taču administratīvi pie Gērnsijas tiek pieskaitītas arī Oldernija, Sarka un citas mazākas salas tās tuvumā, veidojot kopējo teritoriju 78 km². 2007. gadā kopējais Gērnsijas iedzīvotāju skaits bija 65 573. Gērnsijas galvaspilsēta ir Sentpīterporta.

Gērnsija ir britu kronim pakļauta teritorija (crown dependency), taču, tāpat kā Džērsija un Mena, nav Lielbritānijas daļa un tāpēc nav Eiropas Savienības sastāvā.

Horvātija

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba. Tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju ziemeļos, Serbiju ziemeļaustrumos, Bosniju un Hercegovinu austrumos, Melnkalni dienvidaustrumos un Adrijas jūru dienvidos. Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu. Kopš 2009. gada 1. aprīļa Horvātija ir NATO dalībvalsts. 2011. gada 9. decembrī Horvātija un Eiropas Savienība parakstīja pievienošanās līgumu un 2013. gada 1. jūlijā tā kļuva par 28. Eiropas Savienības dalībvalsti.

Romas impērijas laikā mūsdienu Horvātijas teritorija bija sadalīta starp Dalmācijas un Panonijas provincēm. 293. gadā imperators Diokletiāns savā dzimtajā Salonas pilsētā (tagad Splita) pavēlēja celt milzu pili, kas kļuva par imperatora rezidenci. 7. un 8. gadsimtā Horvātiju ieņēma avāri un slāvi. 1102. gadā Horvātija tika apvienota personālūnijā ar Ungāriju. No 1420. līdz 1797. gadam Dalmācija un Istrija bija Venēcijas republikas sastāvā.

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm. Igauniju veido tās kontinentālā daļa un Monzunda arhipelāgs Baltijas jūrā. Austrumos Igaunija robežojas ar Krieviju, dienvidos ar Latviju. Igaunijai ir arī jūras robežas ar Somiju ziemeļos, Somu līcī, ar Zviedriju rietumos, Baltijas jūrā, un Latviju dienvidrietumos, Rīgas jūras līcī. Valstī, kuras platība ir 45 339 km², dzīvo vairāk nekā 1,3 miljoni iedzīvotāju. Igaunijas galvaspilsēta ir Tallina.

Kopš 13. gadsimta igauņu apdzīvotā zeme bija dāņu, vācu, zviedru un krievu pakļautībā. Vēsturiski un arī kultūras ziņā Igaunijai vienmēr ir bijusi cieša saikne ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar Ziemeļvalstīm. Par neatkarīgu valsti Igaunija kļuva, Otrā pasaules kara laikā pēc 1940. gada nokļuva PSRS un Vācijas okupācijā, neatkarības atjaunošana tika pasludināta, bet pilnībā atjaunota , ko atzina arī PSRS valdība.

Islande

Islande jeb Īslande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Islandē dzīvo apmēram 350 tūkstoši iedzīvotāju un tās kopējā platība ir 103 000 km 2 . Galvaspilsētā Reikjavīkā un tās apkaimē dzīvo apmēram puse no valsts iedzīvotājiem. Islande atrodas uz Vidusatlantijas grēdas, kas ir robeža starp Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm, tāpēc tai raksturīga augsta vulkāniskā un ģeoloģiskā aktivitāte. Pateicoties Golfa straumei, Islandes klimats ir pietiekoši mērens, lai vide būtu piemērota cilvēku dzīvei, neskatoties uz tuvumu polārajam lokam.

Daži pazīstamākie Islandes pārstāvji ir dziedātāja Bjorka, viduslaiku dzejnieks un vēsturnieks Snorri Sturlusons, kā arī šahists Bobijs Fišers, kuram 2005. gada 21. martā Islande piešķīra pilsonību.

Itālija

Itālija (, izrunā ), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā. Kopš 1946. gada konstitucionālā referenduma Itālija ir republika. Lielākā daļa no valsts atrodas Apenīnu pussalā, kas tālu iestiepjas Vidusjūrā. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku. Itālijai pieder arī divas lielas salas: Sardīnija un Sicīlija, un vairākas mazākas salas. Itālija robežojas ar Šveici, Austriju, Franciju, Slovēniju un divām anklāva pundurvalstīm — Vatikānu un Sanmarīno, savukārt Šveicē Itālijai pieder eksklāvs Campione d'Italia.

Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna.

Kipra

Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā. Tā ir trešā lielākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas un Sardīnijas. Kipra atrodas uz austrumiem no Grieķijas, uz dienvidiem no Turcijas un Sīrijas, uz rietumiem no Libānas, uz ziemeļrietumiem no Gazas joslas un Izraēlas, uz ziemeļiem no Ēģiptes.

Kipra ir trešā visvairāk apdzīvotā valsts Vidusjūrā un tā ir viena no populārākajām tūristu galamērķiem. 2004. gada 1. maijā Kipra kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti un 2008. gada 1. janvārī Kipras Republika pievienojās eirozonai.

Krievija

Krievija (, izrunā: ) jeb Krievijas Federācija (, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 81 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km 2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē. Krievijas Federācija ir gandrīz divas reizes lielāka par Kanādu, kas ir otra lielākā valsts pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Krievijas Federācija ir devītā lielākā valsts pasaulē, kas robežojas ar šādām valstīm (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem): Norvēģiju, Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Baltkrieviju, Ukrainu, Gruziju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Mongoliju, Ziemeļkoreju un Ķīnu. Tai ir jūras robeža arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu. No šīm valstīm Krievijas Federāciju atšķir attiecīgi Beringa šaurums un Laperūza šaurums.

79,8% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju - Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 10 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Valsts galvaspilsēta ir Rīga. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos — ar Krieviju, dienvidaustrumos — ar Baltkrieviju, bet dienvidos — ar Lietuvu. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos — Rīgas jūras līcis. Latvijas platība ir km 2, iedzīvotāju skaits 2018. gada sākumā bija 1,93 miljoni. Apmēram 62% no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no pārējiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi. Latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, katoļticība un pareizticība). Saskaņā ar Latvijas Satversmi valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Pie kultūrvēsturiskajiem novadiem pieskaita arī Sēliju. Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils un Rēzekne.

Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Latvijas pamatlikums ir Satversme. Latvijas parlamentu (Saeimu) uz četriem gadiem ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pašlaik darbojas 12. Saeima, kas tika ievēlēta 2014. gadā. Valsts galva ir prezidents, ko Saeima ievēl uz četriem gadiem, pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, kas tika ievēlēts 2015. gadā. Valdības galva ir Ministru prezidents, kura kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirza valsts prezidents, pašreizējais Ministru prezidents ir Arturs Krišjānis Kariņš. Ministru prezidents sastāda valdību (Ministru kabinetu), kurā pašlaik ietilpst 13 ministrijas.

Lietuva

Lietuvas Padomju Republika, vēlāk Lietuvas Sociālistiskā Padomju Republika, bija īslaicīga Padomju Krievijas satelītvalsts 1919.

gada janvārī un februārī, kas Lietuvas Brīvības cīņu laikā ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu pastāvēja līdztekus Lietuvas Republikai.

Lihtenšteina

Lihtenšteina - pundurvalsts Centrāleiropā. Lihtenšteinas teritorija ir ap 160 km 2 un tās iedzīvotāju skaits ap 35 000. Valsts nosaukums cēlies no valdošās Lihtenšteinu dinastijas vārda. Galvaspilsēta - Vaduca; lielākā pilsēta - Šāna. Lihtenšteina robežojas ar Austriju austrumos un Šveici rietumos un šīs divas valstis pilnībā ieskauj tās teritoriju. Valsts iekārta - konstitucionāla monarhija. Saskaņā ar CIP Pasaules faktu grāmatu Lihtenšteinā ir augstākais pasaulē iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju.

Lihtenšteina ir mazākā, bet bagātākā vāciski runājošā valsts pasaulē un vienīgā Alpu valsts, kuras teritorija pilnībā atrodas Alpos. Tā ir vienīgā vāciski runājošā valsts, kam nav kopīgas robežas ar Vāciju. Administratīvi Lihtenšteina ir sadalīta 11 pašvaldībās. Lielāko daļu Lihtenšteinas teritorijas aizņem kalni, tāpēc tajā tiek praktizēti ziemas sporta veidi. Ainavai raksturīgi lauksamnieciski apstrādāti lauki un nelielas fermas gan valsts ziemeļos (Unterland, "zemā zeme"), gan dienvidos (Oberland, "augstā zeme"). Valstī ir spēcīgs finanšu sektors, kas atrodas galvaspilsētā Vaducā un tiek saistīts ar valsts zemajām nodokļu likmēm, kuru dēļ Lihtenšteina tiek uzskatīta par "nodokļu paradīzi". Lihtenšteina ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekle un ietilpst Eiropas Ekonomiskajā zonā, taču nav Eiropas Savienībā.

Luksemburga

Luksemburgas Lielhercogiste ir valsts Rietumeiropā. Valsts iekārta ir unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija.

Luksemburga ir Eiropas Savienības, NATO, ESAO, ANO un Beniluksa dalībvalsts. Ziemeļrietumos Luksemburga robežojas ar Beļģiju, austrumos ar Vāciju un dienvidos ar Franciju.

Malta

Malta, oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā. Malta atrodas Vidusjūras centrālajā daļā uz arhipelāga, kuru veido piecas salas. De facto Maltas galvaspilsēta ir Valleta, bet lielākā pilsēta ir Birkirkara. Malta aizņem 316 km² lielu teritoriju, tādēļ tā ir viena no Eiropas mazākajām valstīm.

Malta ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. Tajā pašā gadā Malta kļuva par ANO dalībvalsti, bet 2004. gadā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Moldova

Moldova, oficiāli Moldovas Republika ir valsts Austrumeiropā. Tā atrodas starp Rumāniju un Ukrainu.

Moldova ir parlamentāra republika. Moldovas valsts valoda ir rumāņu valoda. Valsts ir ANO un NVS locekle. Valsts ārpolitikā izvirzīti mērķi par pievienošanos ES. Moldova piedalās Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm. 2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Moldova parafēja ar Eiropas Savienību asociācijas un tirdzniecības līgumu. Kopš 2016. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.

Monako

Monako (, monagasku: Munegu), oficiāli Monako Firstiste (Principauté de Monaco, Principatu de Munegu) ir valsts Rietumeiropā, Franču Rivjerā, dažus kilometrus no Itālijas robežas. Monako no rietumu, austrumu un ziemeļu puses ieskauj Francija, bet dienvidos to apskalo Vidusjūra. Monako sauszemes robeža ir 4,4 km gara, bet krasta līnija ir 4,1 km gara. Monako kopējā platība ir 2,02 km², un pēc teritorijas lieluma tā ir otrā mazākā valsts pasaulē aiz Vatikāna. Pēc 2013. gada datiem, Monako dzīvo 36 950 iedzīvotāji un tā ir visblīvāk apdzīvotā valsts pasaulē. Pēc 2014. gada datiem, vairāk nekā 30% valsts iedzīvotāju ir miljonāri.

Monako ir konstitucionāla monarhija un firstiste, kas tiek iedalīta četrās daļās. Valsts vara pieder Monako princim Albēram II. Kopš 1993. gada Monako ir pilntiesīga ANO dalībvalsts. Formāli Monako nav Eiropas Savienības daļa, bet tai ir sadarbība vairākās jomās. 2002. gadā par Monako oficiālo valūtu kļuva eiro. 2004. gadā Monako kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti. Tā ir arī Frankofonijas dalībvalsts.

Norvēģija

Norvēģija, oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar Zviedriju austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar Somiju (727 km) un Krieviju (196 km). Dienvidos to apskalo Ziemeļjūra, rietumos — Norvēģu jūra, bet ziemeļos — Barenca jūra. Norvēģijai arī pieder Svalbāra un Jana Majena sala Arktikā, kā arī Buvē sala, Pētera I sala un Karalienes Modas Zeme Antarktikā.

Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Norvēģijā ir 5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda ir norvēģu valoda, kurai ir divi rakstu valodas paveidi – būkmols (bokmål) un jaunnorvēģu valoda (Nyorsk). Valsts svētki ir 17. maijā, kad norvēģi svin savu konstitūciju. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 filkēs.

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 679 km², un tā ir 69. lielākā valsts pasaulē un 9. lielākā valsts Eiropā. Valstī dzīvo vairāk nekā 38 miljoni iedzīvotāju. Ļoti daudz cilvēku dzīvo lielajās pilsētās, īpaši valsts galvaspilsētā Varšavā, vēsturiskajā galvaspilsētā Krakovā un Lodzā, Polija ir sestā visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā.

Pirmā Polijas valsts izveidojās 966. gadā teritorijā, kas atbilst mūsdienu Polijas teritorijai. 1025. gadā tā kļuva par karalisti. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".

Portugāle

Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kura atrodas Pireneju pussalā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija. Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Portugāles sastāvā ietilpst arī Atlantijas okeānā esošās Azoru salas un Madeiras sala. Rietumos no valsts galvaspilsētas Lisabonas atrodas Eiropas galējais rietumu punkts - Rokas rags.

Portugāles nosaukums ir cēlies no romiešu nosaukuma Portus Cale. Cale bija nosaukums apmetnei, kura atradās pie Douru upes ietekas Atlantijas okeānā (mūsdienās Portu pilsēta). Aptuveni 200 gadus p.m.ē. Otrā pūniešu kara laikā romieši iekaroja kartāgiešu pakļauto Pireneju pussalu, un, iekarojot Cale apmetni, pārdēvēja to par Portus Cale (Portus nozīmē "osta"). Viduslaikos Portus Cale reģionu vestgoti un svēbi sauca par Portucale. 7. un 8. gadsimtā nosaukums Portucale pārveidojās par Portugale, un 9. gadsimtā to attiecināja uz teritoriju starp Douru un Miņu upēm.

Rumānija

Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos. Tā atrodas Balkānu pussalas ziemeļos, Donavas upes lejtecē. Daļu Rumānijas apjož Karpatu kalni, dienvidaustrumos tai ir pieeja pie Melnās jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Ukrainu, austrumos ar Moldovu, dienvidos ar Bulgāriju, bet rietumos ar Serbiju un Ungāriju. Rumānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bukareste, kurā dzīvo gandrīz divi miljoni iedzīvotāju. Rumānija ir devītā lielākā ES valsts pēc teritorijas un septītā lielākā iedzīvotāju skaita ziņā.

Rumānija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, arī Latīņu Savienības un Frankofonijas valstu locekle. Viena no Transilvānijas pilsētām Sibiu 2007. gadā tika izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Sanmarīno

Gaišā Sanmarīno Republika ir valsts Dienvideiropā, kuru no visām pusēm ierobežo Itālija. Sanmarīno ir anklāvs. Tā atrodas starp diviem Itālijas reģioniem — starp Emīliju-Romanju un Marki. Netālu no valsts atrodas Itālijas pilsēta Rimini, kas atrodas Adrijas jūras krastā. Sanmarīno ir vecākā joprojām eksistējošā republika pasaulē. Tradicionāli uzskata, ka tā dibināta 301. gada 3. septembrī.

Platības ziņā Sanmarīno ir trešā mazākā valsts Eiropā. Administratīvi sīkāk Sanmarīno dalās deviņās pašvaldībās. Valsts ienesīgākā nozare ir tūrisms.

Serbija

Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā. Ziemeļos tā robežojas ar Ungāriju, austrumos tā robežojas ar Rumāniju un Bulgāriju, dienvidos ar Ziemeļmaķedoniju, Kosovu un Albāniju, bet rietumos ar Melnkalni, Horvātiju, kā arī Bosniju un Hercegovinu. Serbijas galvaspilsēta ir Belgrada.

Kopš 2012. gada 1. marta Serbija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, pievienošanās sarunas uzsāktas 2014. gada janvārī.

Slovākija

Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā. Robežojas ar Čehiju un ar Austriju rietumos, ar Poliju ziemeļos, ar Ukrainu austrumos, bet ar Ungāriju dienvidos. Slovākijas platība ir 49 035 km² un to ietekmē mērenā un kontinentālā klimata josla. Valstij ir raksturīgs kalnains reljefs un tās lielāko daļu aizņem Tatru kalni. Slovākija ar 5,415 miljoniem iedzīvotāju ir deviņpadsmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts pēc iedzīvotāju skaita.

Slovākija ir parlamentāra republika, kas sastāv no astoņiem apgabaliem. Oficiālā valsts valoda ir slovāku valoda. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bratislava. Slovākija ir ANO, ES, NATO, ESAO un PTO pilntiesīga locekle.

Slovēnija

Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Austriju ziemeļos, Ungāriju ziemeļaustrumos, Horvātiju austrumos un dienvidos, kā arī ar Itāliju rietumos. Tās teritoriju dienvidrietumos apskalo Adrijas jūra. Lielāko daļu valsts ziemeļu teritorijas aizņem Alpi. Slovēnijas kopējā platība ir 20 273 km 2, valstī dzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Ļubļana.

Eiropas Savienības, Eirozonas, Šengenas līguma, NATO un OECD dalībvalsts. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju, tā ir visattīstītākā no bijušās Dienvidslāvijas valstīm.

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Zviedriju, ziemeļos ar Norvēģiju un austrumos ar Krieviju. Somiju apskalo divi Baltijas jūras līči: dienvidu daļu apskalo Somu līcis, kurš atdala Somiju no Igaunijas, bet rietumu daļu apskalo Botnijas līcis. Aptuveni viena trešdaļa no Somijas teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka.

Somijā dzīvo tikai 5,3 miljoni iedzīvotāju, lai gan pēc platības tā ir viena no lielākajām valstīm Eiropas Savienībā. Pēc apdzīvotības blīvuma (16 cilv./km²) Somija ir viena no visretāk apdzīvotajām Eiropas valstīm. Lielākā daļa no iedzīvotājiem dzīvo valsts dienvidos, Somijas galvaspilsētā Helsinkos un tās apkārtnē. Oficiālās valsts valodas ir divas: somu un zviedru valoda, lai gan 92% no iedzīvotājiem ir somi, bet zviedri ir tikai 6%. Zviedri dzīvo galvenokārt Olandē (Ālandu salās), šai teritorijai ir piešķirta autonomija. Somijas platība ir 337 tūkstoši km². No kopējās teritorijas aramzeme aizņem 8%, meži — 57%, ezeri — 9% un purvi — 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība, tie valsti nodrošina ar kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdru, kuru pārsvarā izmanto kā kurināmo. Somijas krasta līnija ir ļoti robota, ar daudzām sīkām salām un šērām. Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību.

Spānija

Spānija (, izrunā: ), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos — Vidusjūra. Spānijai pieder arī Baleāru Salas Vidusjūrā un Kanāriju Salas Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas Ziemeļāfrikā (Seūta un Melilja), kuras robežojas ar Maroku. Spānijas platība ir 504 030 km², tādēļ tā ir otra lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc Francijas.

Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunajos laikos, kad tā kļuva par visu pasauli aptverošu impēriju. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valodā runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku.

Ukrainas PSR

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Baltkrieviju, austrumos — ar Krieviju, rietumos — ar Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Moldovu, bet no dienvidiem to apskalo Melnā jūra. Pēc platības lielākā valsts Eiropā (neskaitot Krieviju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā).

Tās platība ir 603,7 tūkstoši km 2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.

Ungārija

Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. Ungārija ir Eiropas Savienības, NATO, OECD un Šengenas zonas dalībniece. Valsts oficiālā valoda ir ungāru, kura ir visplašāk izplatītākā neindoeiropiešu valoda Eiropā un izplatītākā urāliešu valoda pasaulē. Valsts galvaspilsēta, lielākā pilsēta un ievērojams ekonomiskais centrs ir Budapešta. Citas ievērojamas pilsētas Ungārijā ir Debrecena, Segeda, Miškolca, Pēča un Ģēra.

Ungārija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un ir Šengenas zonas sastāvdaļa kopš 2007. gada. Ungārija ir labi pazīstama ar savu bagāto kultūru un ieguldījumiem mākslā, mūzikā, literatūrā, sportā un zinātnē. Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis, piesaistot 10,7 miljonus tūristu gadā (2013). Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma, otrs lielākais termālais ezers pasaulē (Hēvizas ezers), lielākais ezers Centrāleiropā (Balatons) un lielākā dabas pļava Eiropā (Hortobāgas nacionālais parks).

Vatikāns

Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts ir pilsētvalsts Romas centrā. Tā ir pasaules mazākā valsts, to pārvalda Romas pāvests. Valsts iekārta ir teokrātija. Apkārt Vatikānam ir uzbūvēta augsta akmens siena, kas kalpo kā valsts robeža.

Valstij ir sava radiostacija, kas raida 47 valodās, sava nacionālā himna, karogs, savi veikali un izdevniecība, un pastmarkas. Apgrozībā ir trīs Vatikāna monētu sērijas. Pirmā sērija, uz kuras ir Viņa Svētības Jāņa Pāvila II attēls, izlaista laikā no 2002. līdz 2005. gadam. Otrā sērija, kuru sāka izlaist 2005. gada jūnijā, attēlo kambarsulaiņa, Vatikāna valsts pagaidu vadītāja, ģerboni, kas novietots uz Apustuliskā Kambara emblēmas monētas centrā. Trešo sēriju izlaida 2006. gada aprīlī. Uz monētas ir Viņa Svētības pāvesta Benedikta XVI attēls un uzraksts “CITTÀ DEL VATICANO”. Pa labi no portreta gada skaitlis "2006" un naudas kaltuves zīme "R".

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, ), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts. Zviedrijai pieder divas lielas salas Baltijas jūrā — Gotlande un Ēlande.

Zviedrijas platība ir gandrīz 450 000 km², tādējādi tā ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc platības. Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 9,2 miljoni iedzīvotāju. Valstī ir zems iedzīvotāju blīvums, tas ir, 20 cilvēki uz km². Valsts dienvidu pusē blīvums ir daudz augstāks nekā ziemeļos. Aptuveni 85% iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un ir paredzams, ka šis procents turpinās augt urbanizācijas dēļ. Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kura vienlaicīgi ir arī lielākā pilsēta valstī. Nākamās lielākās pilsētas ir Gēteborga un Malme.

Čehija

Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā: ), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras. Tā robežojas ar Poliju ziemeļos, ar Slovākiju austrumos, ar Austriju dienvidos, bet ar Vāciju rietumos. Čehijas platība ir 78 866 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Čehija ar 10,51 miljoniem iedzīvotāju ir divpadsmitā lielākā Eiropas savienības dalībvalsts.

Čehija ir parlamentāra republika un augsti attīstīta valsts. Tā ir sīkāk sadalīta 13 reģionos un galvaspilsētā Prāgā. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju ir Prāga. Čehija ir ANO, NATO un ESAO dalībvalsts. 1999. gadā Čehija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gadā par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (, saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni. Šveicei juridiski nav galvaspilsētas, lai gan faktiski tā ir Berne, kur atrodas vairums valsts iestāžu. Šveicei nav robežas ar jūru; ziemeļos tā robežojas ar Vāciju, austrumos ar Lihtenšteinu un Austriju, dienvidos ar Itāliju, bet rietumos robežojas ar Franciju.

Šveice atrodas starp Alpu un Juras kalniem; tās kopējā platība ir 41 284 km². Šveicē dzīvo aptuveni 8 miljoni iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies valsts centrālajā daļā. Šeit atrodas arī lielākās valsts pilsētas. No šīm pilsētām ļoti nozīmīgas ne tikai Šveicē, bet arī visā pasaulē ir Ženēva un Cīrihe. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu cilvēku Šveice ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Cīrihe un Ženēva attiecīgi ir novērtētas kā pilsētas ar otro un trešo augstāko dzīves kvalitāti pasaulē.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku. Savienotajās Valstīs bez kontinentālajiem štatiem ietilpst arī Aļaska un Havajas. Aļaskas štats atrodas Ziemeļamerikas ziemeļrietumos, kur tas austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar Krieviju, kas iet cauri Beringa šaurumam. Havaju štats ir arhipelāgs Klusā okeāna vidū. Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas Karību jūrā (Puertoriko un ASV Virdžīnas) un Klusajā okeānā (nozīmīgākās no tām ir Amerikāņu Samoa, Guama un Ziemeļu Marianas Salas).

Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju Savienotās Valstis ir trešā vai ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc platības, savukārt pēc iedzīvotāju skaita tā stabili ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ekonomika ir lielākā nacionālā ekonomika pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes).

Dominikāna

Dominikāna, oficiāli Dominikānas Republika (República Dominicana) ir valsts vienas no Lielajām Antiļu salām — Haiti austrumu daļā, Karību jūrā, aizņem divas trešdaļas Haiti salas, kas atrodas starp Jamaiku un Kubu. Vienīgā sauszemes robeža ir ar Haiti rietumos. Ziemeļos Dominikānu apskalo Atlantijas okeāns, austrumos — Mona šaurums, bet dienvidos — Karību jūra. Kopējais piekrastes garums ir ap 1600 km.

Dominikānas kopējā platība ir 48 442 km², pēc 2016. gada datiem tajā dzīvo 10 075 045 iedzīvotāji. Tā ir otrā lielākā valsts Karību reģionā (pēc Kubas) gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Dominikānas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Santodomingo, kurā dzīvo apmēram 1 miljons iedzīvotāju.

Hondurasa

Hondurasa ir trešā lielākā valsts Centrālamerikā. Tā robežojas ar Nikaragvu, Gvatemalu un Salvadoru.

Baijas salas atrodas Karību jūrā netālu no Hondurasas ziemeļu piekrastes. 1512. gadā tās atkāja Kristofors Kolumbs. Mūsdienās Baijas salas piesaista tūristus un nirējus.

Jamaika

Jamaika ir salu valsts Karību jūrā. Šī sala atrodas 145 km uz dienvidiem no Kubas.

Jamaikā, tāpat kā citās Karību reģiona salās ir labas pludmales, tomēr liela daļa teritorijas ir kalnaina. Ziemeļrietumos izveidojušies kaļķakmens skrausti un plato ar daudzām ieplakām un kritenēm. Austrumos reljefs ir augstāks, un te atrodas vienīgā kalnu grēda, saukta par Blūmauntiniem. Blūmauntina smaile ir augstākā virsotne visā Karību reģionā.

Kanāda

Kanāda ir valsts, kura aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem. Tā plešas no Atlantijas okeāna austrumos līdz Klusajam okeānam rietumos, bet ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns. Kanāda ir pasaulē otra lielākā valsts pēc platības. Sauszemes robeža dienvidos un rietumos tai ir tikai ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Zemi, kur mūsdienās atrodas Kanāda, vairākus tūkstošus gadu apdzīvoja dažādas ieziemiešu ciltis. 15. gadsimta beigās britu un franču ekspedīcijas devās izpētīt mūsdienu Kanādas austrumu krastu, bet vēlāk šeit arī apmetās uz dzīvi. 1763. gadā pēc Septiņgadu kara Francija atdeva gandrīz visas savas kolonijas britiem. 1867. gadā, Kanādas provincei apvienojoties ar vēl divām Britu Ziemeļamerikas kolonijām, tika izveidota federāla domīnija, kura sastāvēja no četrām provincēm. Ar to sākās citu provinču un teritoriju pievienošana, kā rezultātā pastiprinājās tās autonomija no Apvienotās Karalistes, kas īpaši tika uzsvērts 1931. gadā, kad tika pieņemts Vestminsteras statūts. Šis process sasniedza kulmināciju 1982. gadā, kad tika parakstīts Kanādas akts, kurš formāli atbrīvoja Kanādu no Britu parlamenta varas.

Kostarika

Kostarika, oficiāli Kostarikas Republika (República de Costa Rica) ir Centrālamerikas valsts. To dienvidrietumos apskalo Klusais okeāns, bet ziemeļaustrumos to apskalo Karību jūra. Kostarika atrodas starp Panamu un Nikaragvu. Valsts administratīvais un kultūras centrs ir Kostarikas galvaspilsēta Sanhosē, kurā dzīvo ap 900 000 iedzīvotāju.

Kostarikas augstākais kalns ir 3 819 m augstais Kerro Čirripo. Kostarikā ir vairāk kā 200 upju. Kostarikā ir visas valsts mēroga tropu dabas aizsardzības rezervāti — šeit sastopamas 850 putnu sugas, tropu mežos var novērot lielu dzīvās dabas daudzveidību. Nelielās valsts teritorijā atrodas 120 vulkāni un novērojama aktīva vulkānu darbība. Lietus sezonā no maija līdz novebrim zemienēs notiek plūdi. Savukārt tādas dabas katastrofas kā viesuļvētras un zemestrīces novērotas reti. Kostarika atrodas zemes šaurumā, kas savieno Ziemeļameriku ar Dienvidameriku.

Kuba

Kuba, oficiāli Kubas Republika (República de Cuba) ir sociālistiska salu valsts Ziemeļamerikā, aizņem Kubas salu (piecpadsmitā lielākā sala pasaulē) Lielo Antiļu salu arhipelāgā, Huventudas salu un virkni mazāku saliņu. No kontinenta to atdala Floridas jūras šaurums ziemeļos un Jukatanas jūras šaurums rietumos. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Havana.

Pirmie eiropieši, kas nonāca Kubā, bija Kolumba ekspedīcijas dalībnieki 1492. gada oktobrī. 1511. gadā Spānijas karakuģu eskadra iekaroja arhipelāgu, pakļaujot pamatiedzīvotājus — indiāņu taino ciltis un padarīja to par savu koloniju (1514. gadā arhipelāgā bija jau 14 spāņu apmetņu), bet 1515. gadā par kolonijas galvaspilsētu tika izvēlēta Santjago de Kuba. 1762. gadā Kubu iekaroja Lielbritānija, taču apmaiņā pret Floridu tā atdeva salu atpakaļ Spānijai. 18. gadsimta beigās sākās cukura bums, 1840. gadā Kuba bija pasaules lielākā cukura eksportētājzeme. 1868. gadā plantāciju īpašnieks Karlos Manuels de Sespedes dāvināja saviem vergiem brīvību un deklarēja Kubas neatkarību. Desmit gadus kopīga baltādaino un melnādaino partizānu armija cīnījās pret Spāniju, taču galu galā tika sakauti. 1895. gadā salinieki dzejnieka Hose Marti vadībā uzsāka karu par neatkarību, kā rezultātā tie dažu gadu laikā pārņēma savā kontrolē praktiski visu salu.

Meksika

Meksika, oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (Estados Unidos Mexicanos) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā. Tā ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos — Gvatemalu un Belizu. Meksiku rietumos apskalo Klusais okeāns, austrumos — Karību jūra un Meksikas līcis. Meksikas kopējā platība ir 1 972 550 km², un tā ir piecpadsmitā lielākā valsts pasaulē. Pēc 2015. gada provizoriskajiem datiem Meksika ar 119,53 miljoniem iedzīvotāju ir desmitā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Meksika reiz bija mājvieta senajām maiju un acteku zelta civilizācijām. Senās impērijas sabruka 16. gs., kad tajās iebruka spāņi, kas pārvaldīja šīs zemes līdz 1821. gadam, kad Meksika ieguva neatkarību. Acteku un maiju pēcteči joprojām dzīvo Meksikā, taču iedzīvotāju vairākums ir metisi — spāņu un indiāņu pēcnācēji. Aptuveni puse Meksikas iedzīvotāju ir jaunāki par 19 gadiem. Iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Lielās pilsētas ir pārapdzīvotas. Valstī ir maz lauksaimniecībai derīgas zemes, tāpēc tā nespēj pilnībā nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku.

Panama

Panama, oficiāli Panamas Republika, ir Centrālamerikas galējā dienvidu valsts. Tā izvietojusies Panamas zemesšaurumā uz robežas starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku un tās austrumu apgabals Darjena ģeogrāfiski tiek pieskaitīta Dienvidamerikai. Panama ziemeļrietumos robežojas ar Kostariku, austrumos — ar Kolumbiju, ziemeļos to apskalo Karību jūra, dienvidos — Klusais okeāns. Panama ir starptautisks darījumu centrs un tranzītvalsts. Lai arī Panama ir trešā lielākā ekonomika Centrālamerikā (pēc Gvatemalas un Kostarikas), tā ir lielākā resursu patērētāja šajā reģionā. Valsts teritorijā izvietojies viens no pasaulē svarīgākajiem ūdensceļiem — Panamas kanāls.


Trinidāda un Tobāgo

Trinidāda un Tobāgo, oficiāli Trinidādas un Tobāgo Republika (Republic of Trinidad and Tobago), ir arhipelāgu valsts Karību jūras dienvidos, uz ziemeļiem no Dienvidamerikas valsts Venecuēlas un uz dienvidiem no Grenādas Mazajās Antiļās.

Parasti tiek uzskatīta par Karību reģiona valsti, tai ir jūras robeža ar vairākām valstīm, tai skaitā Barbadosu, Gajānu, Grenādu un Venecuēlu. Tā sastāv no divām salām — Trinidādas un Tobāgo — un vairākām citām mazākām reljefa formām. No 1639. līdz 1693. gadam Tobāgo bija Kurzemes kolonija un tika dēvēta par Jaunkurzemi.

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē. Pēc platības tā ir sestā lielākā valsts pasaulē. Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija aizņem visu kontinentu. Austrālija kontrolē arī Tasmaniju un vairākas mazākas salas Indijas un Klusajā okeānā. Kopš 1933. gada Austrālijas valdība ir izteikusi teritoriālas pretenzijas uz Austrālijas Antarktisko Teritoriju. Austrālijas tuvākās kaimiņvalstis ziemeļos ir Indonēzija, Austrumtimora un Papua-Jaungvineja, ziemeļaustrumos — Zālamana Salas, Vanuatu un Jaunkaledonija, bet dienvidaustrumos — Jaunzēlande.

Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni. Pirmie eiropieši, kuri 1606. gadā saniedza Austrālijas krastus, bija nīderlandiešu jūrasbraucēji. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste, kuru nosauca par Jaundienvidvelsu. Tur briti izveidoja noziedznieku koloniju. 19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju. 1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis, tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes. , apvienojoties sešām kolonijām, tika dibināta Austrālijas Savienība.

Jaunzēlande

Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. No Austrālijas to atdala Tasmāna jūra. Ietilpst 3 lielas salas un vairākas nelielas saliņas un salu grupas. No Jaunzēlandes atkarīgas teritorijas ir Niue, Kuka Salas, Tokelau un Rosa Teritorija Antarktīdā. Galvaspilsēta Velingtona, lielākās pilsētas ir Oklenda, Hamiltona, Neipīra, Kraistčērča un Danīdina.


Argentīna

Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos. Argentīna ir otra lielākā valsts kontinentā aiz Brazīlijas un astotā lielākā pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Argentīna ir tikai trešā lielākā valsts Dienvidamerikā aiz Brazīlijas un Kolumbijas. Tā kā Argentīna ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3700 km garumā, tad valstī ir vairākas klimata un veģetācijas zonas. Valstī var iedalīt četros nozīmīgos reģionos: Grančako, Pampā, Patagonijā un Andu kalnos. Valsts nosaukums ir cēlies no latīņu vārda argentum, kas nozīmē "sudrabs". Šāds nosaukums ir tāpēc, ka konkistadori ticēja, ka šeit varēs atrast šo dārgmetālu. Līdz neatkarības iegūšanai 1816. gadā Argentīna bija daļa no Spānijas impērijas.

Argentīna atrodas starp Andu kalnu grēdu rietumos un Atlantijas okeānu austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Paragvaju un Bolīviju, ziemeļaustrumos — ar Brazīliju un Urugvaju, rietumos — ar Čīli. Tās dienvidos ir Dreika šaurums un Ugunszeme. Argentīna pretendē arī uz Folklenda Salām, Dienviddžordžiju un Dienvidsendviču Salām, kā arī uz Argentīnas Antarktīdu.

Bolīvija

Bolīvija, oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā. Tā robežojas ar Brazīliju ziemeļrietumos, ar Paragvaju dienvidaustrumos, ar Argentīnu dienvidos un ar Peru rietumos. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras. Bolīvijas kopējā platība ir 1 098 581 km² un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla. Lielāko daļu valsts aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, bet austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikakas ezers. Bolīvija ar 10,03 miljoniem iedzīvotāju ir piektā lielākā valsts Dienvidamerikā un divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē pēc platības.

Bolīvija ir "visindiāniskākā" Dienvidamerikas valsts. Puse tās iedzīvotāju ir indiāņi, kuri pieder pie kečvu un aimaru tautām. Līdz 1825. gadam valsts bija Spānijas kolonija. Pie Sukres pilsētas spāņi tika sakauti, un nodibinājās republika. Jauno valsti nosauca par Bolīviju, brīvības cīnītāja Simona Bolivara vārdā. Tādēļ Sukre vēl joprojām tiek uzskatīta par Bolīvijas galvaspilsētu, lai gan valdība atrodas Lapasā.

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts Latīņamerikā un piektā lielākā pasaulē. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir piektā lielākā valsts. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo Atlantijas okeāns. Ziemeļos tā robežojas ar Francijas aizjūras departamentu Franču Gviānu, Surinamu, Gajanu un Venecuēlu, ziemeļrietumos robežojas ar Kolumbiju, rietumos — ar Bolīviju un Peru, dienvidrietumos — ar Paragvaju un Argentīnu, bet dienvidos — ar Urugvaju.

No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija Portugāles kolonija, tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras oficiālā valoda ir portugāļu valoda. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par Brazīlijas impēriju, bet 1889. gadā tā kļuva par republiku. Pašlaik Brazīlija ir federāla republika, kas sastāv no 26 štatiem un viena federālā apgabala. Tā ir Apvienoto Nāciju dibinātājvalsts.

Ekvadora

Ekvadoras Republika ir vidēji attīstīta daudznacionāla (vietējā izpratnē) valsts Dienvidamerikas rietumos — Klusā okeāna piekrastē. Ziemeļos tā robežojas ar Kolumbiju, dienvidos ar Peru, bet no rietumiem to apskalo Klusais okeāns. Ekvadorai pieder Galapagu salas, kas atrodas Klusajā okeānā apmēram 1000 km no cietzemes. Pazīstama ar saviem lauksaimniecības produktiem (banāni). Naftas ieguves valsts. Valsts nosaukums tulkojumā no spāņu valodas nozīmē "ekvators". Tas ir saistīts ar to, ka ekvators šķērso šo valsti 25 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kito. Ekvadoras oficiālā valoda ir spāņu valoda, kurā runā aptuveni 93% valsts iedzīvotāju, bet arī tiek atzītas trīspadsmit vietējās valodas. Ekvadoras platība ir 283 561 km 2, un iedzīvotāju skaits sasniedz 15,6 miljonus (2014).

Ekvadora ir Amerikas valstu organizācijas, Nepievienošanās kustības un OPEC dalībvalsts.

Gajāna

Gajāna, oficiāli Gajānas Kooperatīvā Republika, iepriekš zināma kā Britu Gajāna, ir vienīgā valsts Nāciju Sadraudzībā, kas atrodas Dienvidamerikas kontinentā. Austrumos tā robežojas ar Surinamu, dienvidos un dienvidrietumos ar Brazīliju un rietumos ar Venecuēlu. Tā ir Dienvidamerikas kontinenta trešā mazākā valsts un viena no četrām spāniski nerunājošajām teritorijām kontinentā kopā ar Brazīliju (portugāļu valoda), Surinamu (nīderlandiešu valoda) un Francijas aizjūras teritoriju Franču Gviānu (franču valoda). Kulturāli Gajāna saistās ar angliski runājošajām Karību valstīm, kā Jamaika vai Trinidāda un Tobāgo.

Kategorija:Dienvidamerikas valstis Kategorija:Gajāna

Kolumbija

Kolumbija, oficiālais nosaukums Kolumbijas Republika , ir Dienvidamerikas ziemeļrietumu valsts. Galvaspilsēta — Bogota. Austrumos robežojas ar Brazīliju un Venecuēlu, Dienvidos ar Ekvadoru un Peru, rietumos ar Panamu. Ziemeļos valsti apskalo Karību jūra un Klusais okeāns rietumos. Kolumbijai pieder Sanandresa un Providensijas salas Karību jūrā un Malpelo sala Klusajā okeānā.

Kolumbija atrodas tuvu ekvatoram, tāpēc tur valda mitrais tropiskais (ekvatoriālais) klimats, kas gada laikā tikpat kā nemainās. Tomēr gan temperatūra, gan mitrums ir atkarīgs no absolūtā augstuma un novietojuma, jo augstas kalnu grēdas var savākt visus nokrišņus, līdzenumam kalnu aizvēja pusē neatstājot ne piliena lietus. Augstumā virs 3000 m ir auksts: gaisa temperatūra ir robežās no —18 līdz +13 0C. Andu virsotnes, kas ir augstākas par 4500 m, klāj mūžīgais sniegs un ledus. Kopumā Kolumbijas teritorija saņem vidēji un pat ļoti daudz nokrišņu, sausās sezonas nav.

Paragvaja

Paragvaja, oficiāli Paragvajas Republika (, guarani: Tetã Paraguái), ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm (kopā ar Bolīviju), kam nav jūras robežas. Tā atrodas abos Paragvajas upes krastos, robežojoties ar Argentīnu dienvidrietumos, Brazīliju austrumos un ziemeļaustrumos un Bolīviju ziemeļrietumos. Tās centrālā novietojuma kontinentā dēļ to reizēm sauc par Corazón de América - Amerikas sirds

Viena no nabadzīgākajām valstīm Dienvidamerikā - IKP ir 4200 USD uz vienu iedzīvotāju gadā (152. vieta pasaulē). 32 % iedzīvotāju ienākumi mazāki par iztikas minimumu (2006. gadā).

Peru

Peru, oficiāli Peru Republika (República del Perú, Piruw Republika, Piruw Suyu), ir valsts Dienvidamerikas rietumos. Ziemeļos tā robežojas ar Ekvadoru un Kolumbiju, austrumos - ar Brazīliju, dienvidaustrumos - ar Bolīviju, bet dienvidos robežojas ar Čīli. Rietumos Peru apskalo Klusais okeāns. Peru ir trešā lielākā valsts Dienvidamerikā. Peru var iedalīt trīs ģeogrāfiskajos reģionos: rietumos ir tā sauktā Costa (krasts), kura ir šaura, tuksnešaina josla gar Kluso okeānu, tālāk uz austrumiem ir Sierra (augstiene), kas ir daļa no Andu kalniem, kuri vijas cauri Peru teritorijai, bet rietumos sākas Amazonija, plaši ar mežu klāti pakalni un līdzenumi. Peru teritorijā atrodas Amazones izteka.

Gandrīz puse no visiem Peru iedzīvotājiem ir kečvi, bet aptuveni viena trešdaļa ir metisi. Lielākā daļa no atlikušajiem iedzīvotājiem ir aimari un eiropiešu pēcteči. Kristietība ir izplatītākā reliģija.

Čīle

Čīle (, izruna ), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā. Valsts teritorija ir šaura un gara zemes josla Dienvidamerikas dienvidrietumu krastā. Ziemeļos Čīle robežojas ar Peru, ziemeļaustrumos ar Bolīviju, bet austrumos ar Argentīnu. Lielākā daļa no sauszemes robežas ir ar Argentīnu. Valsts rietumus apskalo Klusais okeāns. Valsts nosaukuma izcelsme ir neskaidra, bet tiek pieļauts, ka nosaukums "Čīle" ir cēlies no Amerikas indiāņu vārda, kas nozīmē "zemes beigas".

Čīle ir dažādu fizikālu ekstrēmu zeme, piemēram, ziemeļos atrodas Atakamas tuksnesis, kas ir viens no sausākajiem pasaulē, savukārt dienvidos klimats ir vējains un lietains.

Photograph

COVID-19 epidēmija
COVID-19 epidēmija
COVID-19 epidēmija
COVID-19 epidēmija
COVID-19 epidēmija
COVID-19 epidēmija
COVID-19 epidēmija
COVID-19 epidēmija
COVID-19 epidēmija
COVID-19 epidēmija

Valoda

2019-20 coronavirus outbreak (English)  Epidemia di SARS-CoV-2 del 2019-2020 (Italiano)  Uitbraak coronavirus in 2019 (Nederlands)  Épidémie de maladie à coronavirus de 2019-2020 (Français)  Coronavirus-Epidemie 2019/2020 (Deutsch)  Surto de COVID-19 (Português)  Вспышка COVID-19 (Русский)  Epidemia de neumonía por coronavirus de 2019-2020 (Español)  Szerzenie się zakażeń wirusem SARS-CoV-2 (Polski)  2019冠狀病毒病疫情 (中文)  Coronavirusutbrottet 2019–2020 (Svenska)  Epidemia de coronavirus (Română)  2019年-2020年中国武漢における肺炎の流行 (日本語)  Спалах коронавірусу 2019-nCoV (Українська)  Епидемия от коронавирус 2019-20 (Български)  코로나바이러스감염증-19 유행 (한국어)  Koronavirusepidemia 2019–2020 (Suomi)  Wabah penyakit koronavirus 2019–2020 (Bahasa Indonesia)  Koronaviruso 2019-nCoV protrūkis (Lietuvių)  Udbrud af COVID-19 i Wuhan 2019-2020 (Dansk)  Epidemie koronaviru SARS-CoV-2 (Česky)  2019-2020 koronavirüs salgını (Türkçe)  Епидемија коронавируса 2019/20. (Српски / Srpski)  2019.–2020. aasta Wuhani koroonaviiruse puhang (Eesti)  COVID-19 koronavírus-járvány (Magyar)  การระบาดของโคโรนาไวรัส พ.ศ. 2562–2563 (ไทย)  COVID-19 epidēmija (Latviešu)  Έξαρση νέου κοροναϊού 2019–20 (Ελληνικά)  Dịch virus corona 2019–20 (Tiếng Việt) 
 mapnall@gmail.com