- Austrālijas karogs

Austrālijas karogs ir zils, kur augšējā kreisajā stūrī ir Apvienotās Karalistes karogs (aizņem ceturto daļu no paša karoga), apakšējā kreisajā stūrī atrodas viena liela septiņstūru zvaigzne. Atlikušajā karogā ir redzams Dienvidu krusta zvaigznājs. Katra no sešām zvaigznēm simbolizē vienu no sešiem Austrālijas štatiem.

Valsts un tirdzniecības flotes karogi.

1904. gadā Anglijas monarhs izsludināja konkursu par Austrālijas karoga izveidi. Galvenais noteikums bija tāds, ka karogā jābūt iekļautam Apvienotās Karalistes karogam. Konkursa uzvarētāja karogs jau iepriekš tika izmantots tikai flotes vajadzībām. Pirmajos piecdesmit gados plaši izmantoja tādu pašu karogu, tikai uz sarkana fona, kas bija kļuvis par neoficiālo Austrālijas karogu. Tikai zilā fona karogs kļuva par Austrālijas oficiālo karogu, bet tas neguva sabiedrības, kura bija pieradusi pie Lielbritānijas karoga, atbalstu līdz pat 1960. gadiem. Karogs uz zilā fona tika pieņemts tāpēc, ka otrs variants, kas bija uz sarkanā fonā, nederēja, jo sarkanā krasā simbolizēja komunismu.

Sākotnēji daļai austrāliešu nepatika Lielbritānijas karoga klātbūtne uz viņu valsts karoga, kā arī tā līdzība ar Jaunzēlandes karogu. Tie bieži vien tika sajaukti.

Karogs uz sarkanā fonā vēl joprojām tiek izmantots uz Austrālijas tirdzniecības kuģiem.

Kategorija:Nacionālie karogi Kategorija:Austrālijas kultūra

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē. Pēc platības tā ir sestā lielākā valsts pasaulē. Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija aizņem visu kontinentu. Austrālija kontrolē arī Tasmaniju un vairākas mazākas salas Indijas un Klusajā okeānā. Kopš 1933. gada Austrālijas valdība ir izteikusi teritoriālas pretenzijas uz Austrālijas Antarktisko Teritoriju. Austrālijas tuvākās kaimiņvalstis ziemeļos ir Indonēzija, Austrumtimora un Papua-Jaungvineja, ziemeļaustrumos — Zālamana Salas, Vanuatu un Jaunkaledonija, bet dienvidaustrumos — Jaunzēlande.

Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni. Pirmie eiropieši, kuri 1606. gadā saniedza Austrālijas krastus, bija nīderlandiešu jūrasbraucēji. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste, kuru nosauca par Jaundienvidvelsu. Tur briti izveidoja noziedznieku koloniju. 19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju. 1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis, tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes. , apvienojoties sešām kolonijām, tika dibināta Austrālijas Savienība.