Ķīnas Tautas Republikas karogs
Ķīnas Tautas Republikas karogs (ķīn. 五星紅旗 Piecu zvaigžņu sarkanais karogs) tika pieņemts 1949. gada 1. oktobrī. Pēc Ķīnas Tautas Republikas izveidošanas bija vajadzīgs jauns karogs, kas simbolizētu jauno valsti. Tika izsludināts konkurss par jauno karogu. Atsaucās ap 3000 cilvēku, bet 38 karogu varianti nokļuva finālā. Par uzvarētāju kļuva Zengs Liansongs, kurš dzīvoja vienā no Ķīnas Tautas Republikas provincēm un pēc profesijas bija ekonomists un arī aktieris. Ķīnas Tautas Republikas karoga izskatu, izmantošanu un citus jautājumus, kas saistīti ar to, regulē speciāls likums.
Karogs ir sarkanā krāsā. Kreisās puses augšā atrodas liela, piecstaraina zvaigzne, bet pa labi no tās, atrodas četras mazākas zvaigznes, kuras ir izkārtotas puslokā. Par karoga izskatu ir daudz skaidrojumu. Sarkanā krāsa tiek saistīta gan ar komunismu, gan arī ar varoņu asinīm, kuri gāja bojā revolūcijas laikā. Dzelteno krāsu skaidro kā Ķīnas kultūras un vēstures pagātnes simbolu. Visvairāk skaidrojumu ir četrām mazajām zvaigznēm. Tradicionāli šīs zvaigznes tiek saistītas ar četrām šķirām, kuras formulēja Mao Dzeduns. Tās ir strādnieki, zemnieki, sīkburžuāzija un patriotiskie ķīniešu kapitālisti. Mūsdienās populārā interpretācija ir, ka četras zvaigznes simbolizē, visvairāk pārstāvētās profesijas Ķīnas Tautas Republikas komunistiskajā partijā, respektīvi, zemniekus, strādniekus, skolotājus un karavīrus. Cits traktējums, kas sakņojas vēsturē, ir saistīts ar Ķīnas karogu laika posmā no 1913. līdz 1928. gadam. Tobrīd valsts karogs sastāvēja no četrām svītrām, kuras simbolizēja četras lielākās etniskās grupas, kas dzīvo Ķīnā. Pavisam noteikti ir zināms, ka lielākā zvaigzne simbolizē Ķīnas komunistiskās partijas vadošo lomu.
Karogs ir sarkanā krāsā. Kreisās puses augšā atrodas liela, piecstaraina zvaigzne, bet pa labi no tās, atrodas četras mazākas zvaigznes, kuras ir izkārtotas puslokā. Par karoga izskatu ir daudz skaidrojumu. Sarkanā krāsa tiek saistīta gan ar komunismu, gan arī ar varoņu asinīm, kuri gāja bojā revolūcijas laikā. Dzelteno krāsu skaidro kā Ķīnas kultūras un vēstures pagātnes simbolu. Visvairāk skaidrojumu ir četrām mazajām zvaigznēm. Tradicionāli šīs zvaigznes tiek saistītas ar četrām šķirām, kuras formulēja Mao Dzeduns. Tās ir strādnieki, zemnieki, sīkburžuāzija un patriotiskie ķīniešu kapitālisti. Mūsdienās populārā interpretācija ir, ka četras zvaigznes simbolizē, visvairāk pārstāvētās profesijas Ķīnas Tautas Republikas komunistiskajā partijā, respektīvi, zemniekus, strādniekus, skolotājus un karavīrus. Cits traktējums, kas sakņojas vēsturē, ir saistīts ar Ķīnas karogu laika posmā no 1913. līdz 1928. gadam. Tobrīd valsts karogs sastāvēja no četrām svītrām, kuras simbolizēja četras lielākās etniskās grupas, kas dzīvo Ķīnā. Pavisam noteikti ir zināms, ka lielākā zvaigzne simbolizē Ķīnas komunistiskās partijas vadošo lomu.
Zeme (teritorija) - Ķīna
Warning: getimagesize(/Image/Map/MP1814991.gif): failed to open stream: No such file or directory in /home/mapnlee7/public_html/MAPNALL/article.php on line 532
 |
 |
ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes pēc ASV. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.