Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, kuru prot aptuveni 10 miljoni cilvēku. Tā ir oficiālā valoda Zviedrijā, kā arī Somijas otrā valsts valoda. Somijā šajā valodā galvenokārt runā cilvēki, kuri apdzīvo piekrastes zonu un Olandi. 2011. gadā aptuveni 5,39% Somijas iedzīvotāju runāja zviedru valodā. Zviedru valoda ir arī viena no Eiropas Savienības un Ziemeļu padomes oficiālajām valodām.
Zviedru valoda visvairāk ir radniecīga dāņu valodai, kā arī mazākā mērā norvēģu valodai. Zviedru valoda ir senās skandināvu valodas pēcnācēja. Senajā skandināvu valodā runāja ģermāņi, kuri dzīvoja Skandināvijas teritorijā vikingu ēras laikā.
Standarta zviedru valoda attīstījās 19. gadsimtā no dialektiem, kuros runāja centrālajā Zviedrijā, un tika atzīta par valsts oficiālo valodu 20. gadsimta sākumā. Lai gan šīs valodas rakstība ir vispārpieņemta un standartizēta, joprojām eksistē dažādi tās dialekti. Šie dialekti parasti ir ierobežoti nelielos ciematos un tajos runā neliels skaits cilvēku, kuriem ir raksturīga neliela sociālā mobilitāte. Zviedru valodas senā rakstība bija rūnu raksti. Kopš 13. gadsimta rakstības pamatā latīņu alfabēts.
Zviedru valoda visvairāk ir radniecīga dāņu valodai, kā arī mazākā mērā norvēģu valodai. Zviedru valoda ir senās skandināvu valodas pēcnācēja. Senajā skandināvu valodā runāja ģermāņi, kuri dzīvoja Skandināvijas teritorijā vikingu ēras laikā.
Standarta zviedru valoda attīstījās 19. gadsimtā no dialektiem, kuros runāja centrālajā Zviedrijā, un tika atzīta par valsts oficiālo valodu 20. gadsimta sākumā. Lai gan šīs valodas rakstība ir vispārpieņemta un standartizēta, joprojām eksistē dažādi tās dialekti. Šie dialekti parasti ir ierobežoti nelielos ciematos un tajos runā neliels skaits cilvēku, kuriem ir raksturīga neliela sociālā mobilitāte. Zviedru valodas senā rakstība bija rūnu raksti. Kopš 13. gadsimta rakstības pamatā latīņu alfabēts.
Zeme (teritorija)
-
Islande
Daži pazīstamākie Islandes pārstāvji ir dziedātāja Bjorka, viduslaiku dzejnieks un vēsturnieks Snorri Sturlusons, kā arī šahists Bobijs Fišers, kuram 2005. gada 21. martā Islande piešķīra pilsonību. -
Olande
Arhipelāga platums ziemeļu-dienvidu virzienā ir apmēram 130 km, tajā ietilpst 60 apdzīvotas salas un vēl apmēram 6500 neapdzīvotas salas un šēras. Olande aizņem 1481 km2 lielu teritoriju (kopā ar ūdeni — 13 324 km2), lielākais augstums virs jūras līmeņa ir 132 m. Lielākā no salām ir Olande (640 km2), tajā dzīvo ap 90% no salu 27 700 iedzīvotājiem. Salu galvaspilsēta ir Mariehamna (11 186 iedzīvotāji). -
Somija
Somijā dzīvo tikai 5,3 miljoni iedzīvotāju, lai gan pēc platības tā ir viena no lielākajām valstīm Eiropas Savienībā. Pēc apdzīvotības blīvuma (16 cilv./km²) Somija ir viena no visretāk apdzīvotajām Eiropas valstīm. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo valsts dienvidos, Somijas galvaspilsētā Helsinkos un tās apkārtnē. Oficiālās valsts valodas ir divas, somu un zviedru valoda, lai gan 92% iedzīvotāju ir somi, bet zviedri ir tikai 6%. Zviedri dzīvo galvenokārt Olandē (Ālandu salās), šai teritorijai ir piešķirta autonomija. Somijas platība ir 337 tūkstoši km². No kopējās teritorijas aramzeme aizņem 8%, meži — 57%, ezeri — 9% un purvi — 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība, tie valsti nodrošina ar kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdru, ko pārsvarā izmanto kā kurināmo. Somijas krasta līnija ir ļoti robota, ar daudzām sīkām salām un šērām. Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību. -
Zviedrija
Zviedrijas platība ir gandrīz 450 000 km², tādējādi tā ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc platības. Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 9,2 miljoni iedzīvotāju. Valstī ir zems iedzīvotāju blīvums, tas ir, 20 cilvēki uz km². Valsts dienvidu pusē blīvums ir daudz augstāks nekā ziemeļos. Aptuveni 85% iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un ir paredzams, ka šis procents turpinās augt urbanizācijas dēļ. Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kura vienlaicīgi ir arī lielākā pilsēta valstī. Nākamās lielākās pilsētas ir Gēteborga un Malme. Zviedrija ir vienīgā valsts pasaulē, kur zīmju valoda ir oficiāla valsts valoda.