Ungāru valoda
Ungāru valoda (magyar nyelv) ir somugru valoda, ko galvenokārt lieto ungāri jeb maģāri Centrāleiropā. Tā ir Ungārijas valsts valoda un kopš arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Ungāru valodas pratēju kopskaits ir ap 13,6 miljoniem cilvēku, no kuriem 10,3 miljoni dzīvo Ungārijā. Ārpus Ungārijas visvairāk ungārvalodīgo dzīvo Rumānijā (1,45 miljoni), Slovākijā (600 tūkstoši), Serbijā (450 tūkstoši) un Ukrainā (180 tūkstoši). Tuvākās radniecīgās valodas ir hantu un mansu valodas, ko lieto nelielas iedzīvotāju grupas Sibīrijas rietumos.
Ungāru valodas teksti jau kopš 13. gadsimta tiek pierakstīti ar pielāgotiem latīņu alfabēta burtiem. Tās ortogrāfija stabilizējās 16. gadsimtā līdz ar grāmatu iespiedmašīnu izgudrošanu.
Ungāru valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Ungāru valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.
Pēc šiem noteikumiem atveido ungāru personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Ungārijā. Kā otrās nosaukumu formas ungāru toponīmi sastopami Transilvānijā Rumānijā, Burgenlandē Austrijā, Vojevodinā Serbijā, Aizkarpatu apgabalā Ukrainā, kā arī Ungārijas pierobežas rajonos Horvātijā, Slovākijā un Slovēnijā.
Ungāriski personvārdi bieži sastopami Slovākijā un Rumānijā. Atveidojot citu pasaules reģionu ungāru izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse. Piemēram, Nikolā Sarkozī atveido pēc franču izrunas (Sarkozy), nevis pēc oriģinālā Sárközi — Šārkezi.
Ungāru valodas teksti jau kopš 13. gadsimta tiek pierakstīti ar pielāgotiem latīņu alfabēta burtiem. Tās ortogrāfija stabilizējās 16. gadsimtā līdz ar grāmatu iespiedmašīnu izgudrošanu.
Ungāru valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Ungāru valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.
Pēc šiem noteikumiem atveido ungāru personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Ungārijā. Kā otrās nosaukumu formas ungāru toponīmi sastopami Transilvānijā Rumānijā, Burgenlandē Austrijā, Vojevodinā Serbijā, Aizkarpatu apgabalā Ukrainā, kā arī Ungārijas pierobežas rajonos Horvātijā, Slovākijā un Slovēnijā.
Ungāriski personvārdi bieži sastopami Slovākijā un Rumānijā. Atveidojot citu pasaules reģionu ungāru izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse. Piemēram, Nikolā Sarkozī atveido pēc franču izrunas (Sarkozy), nevis pēc oriģinālā Sárközi — Šārkezi.
Zeme (teritorija)
-
Austrija
Austrijas platība ir 83 849 km², un 2009. gadā šajā valstī dzīvoja aptuveni 8,36 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas ir katoļi. Valsts galvaspilsēta ir Vīne, kur dzīvo aptuveni 20% no visiem Austrijas iedzīvotājiem. Oficiālā valoda ir vācu valoda. Austrijas iedzīvotāju lielākā daļa ir etniski vāciešiem tuvi radnieciskie austrieši. Lielākās minoritātes ir slovēņi, horvāti un ungāri. Valsts galva ir Austrijas prezidents, bet valdības galva — kanclers. -
Melnkalne
Kopš 2010. gada Melnkalne ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā. Kopš 2017. gada NATO dalībvalsts. -
Rumānija
Rumānija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, arī Latīņu Savienības un Frankofonijas valstu locekle. Viena no Transilvānijas pilsētām Sibiu 2007. gadā tika izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu. -
Serbija
Kopš 2012. gada 1. marta Serbija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, pievienošanās sarunas uzsāktas 2014. gada janvārī. -
Slovākija
Slovākija ir parlamentāra republika, kas sastāv no astoņiem apgabaliem. Oficiālā valsts valoda ir slovāku valoda. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bratislava. Slovākija ir ANO, ES, NATO, ESAO un PTO pilntiesīga locekle. -
Ukraina
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts. -
Ungārija
Ungārija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un ir Šengenas zonas sastāvdaļa kopš 2007. gada. Ungārija ir labi pazīstama ar savu bagāto kultūru un ieguldījumiem mākslā, mūzikā, literatūrā, sportā un zinātnē. Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis, piesaistot 10,7 miljonus tūristu gadā (2013). Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma, otrs lielākais termālais ezers pasaulē (Hēvizas ezers), lielākais ezers Centrāleiropā (Balatons) un lielākā dabas pļava Eiropā (Hortobāgas nacionālais parks).