Pandžabu valoda
Pandžabu valoda (dēvanāgarī rakstībā: पंजाबी; izrunā: ) ir viena no indoāriešu valodām. Tajā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju. Tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda. Tiek lēsts, ka pandžabu valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku. Līdz ar to tā ir 11. vietā pēc runātāju skaita.
Visvairāk pandžabu valodā runājošie dzīvo Pakistānā (~76,3 miljoni), Indijā (~29,1 miljons), Apvienotajā Karalistē (~2,3 miljoni), Kanādā (~1,1 miljons), Apvienotajos Arābu Emirātos (~720 tūkstoši), Amerikas Savienotajās Valstīs (~640 tūkstoši) un Saūda Arābijā (~620 tūkstoši).
Visvairāk pandžabu valodā runājošie dzīvo Pakistānā (~76,3 miljoni), Indijā (~29,1 miljons), Apvienotajā Karalistē (~2,3 miljoni), Kanādā (~1,1 miljons), Apvienotajos Arābu Emirātos (~720 tūkstoši), Amerikas Savienotajās Valstīs (~640 tūkstoši) un Saūda Arābijā (~620 tūkstoši).
Zeme (teritorija)
-
Indija
Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā. -
Malaizija
-
Pakistāna
Nosaukuma "Pakistāna" izcelsme ir strīdīga. No persiešu un urdu valodām šis nosaukums nozīmē "tīro, šķīsto zeme" (pāk - "tīrs, šķīsts"; -stān - "zeme"). Ir zināms arī tas, ka Čaudhurī Rahmats Ali, kas bija viens no nozīmīgākajiem neatkarīgas musulmaņu valsts radīšanas aizstāvjiem, savā rakstītajā pamfletā "Tagad vai nekad" ("Now Or Never") ir piedāvājis valsti saukt par "Pak(i)stānu". Šadu nosaukumu viņš ir izvēlējies kā akronīmu no pieciem Britu Indijas pakļautībā esošo teritoriju nosaukumiem - Pendžāba, Afgānija (mūsdienās Ziemeļrietumu pierobežas province), Kašmīra, Sinda un Beludžistāna.