Norvēģu valoda
Norvēģu valoda (norsk, ) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 5 miljoniem cilvēku, no kuriem lielākā daļa dzīvo Norvēģijā. Tā ir Norvēģijas valsts valoda. Pastāv divas oficiālās norvēģu valodas rakstu valodas — būkmols (bokmål), kura pamatā ir dāņu valodas leksika un gramatika, bet norvēģu valodas fonētika, un jaunnorvēģu valoda (nynorsk), kuru 19. gadsimta vidū no dažādiem norvēģu valodas dialektiem izveidojis valodnieks Ivars Osens. Vairāk izplatīts ir būkmols, bet jaunnorvēģu valodu lieto 10–13% norvēģu.
Norvēģu alfabēts ir tāds pats kā dāņu alfabēts. Tas balstās uz latīņu alfabētu. Tajā ir 29 burti — visi 23 latīņu burti, kā arī J, W, U, Æ, Ø un Å.
Norvēģu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu atzaram. Vēl sīkāk tā ietilpst ziemeļģermāņu valodu grupā un kopā ar islandiešu un fēru valodu veido rietumskandināvu valodu zaru.
Pastāv arī cits dalījums, tas ir, norvēģu valoda kopā ar dāņu un zviedru valodu tiek likta kontinentālajās skandināvu valodās, jo norvēģu valoda pamazām zaudē savas lokāmās valodas īpatnības, kamēr islandiešu un fēru valoda savu lokāmību saglabā (šīs valodas tiek sauktas par salu skandināvu valodām).
Norvēģu alfabēts ir tāds pats kā dāņu alfabēts. Tas balstās uz latīņu alfabētu. Tajā ir 29 burti — visi 23 latīņu burti, kā arī J, W, U, Æ, Ø un Å.
Norvēģu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu atzaram. Vēl sīkāk tā ietilpst ziemeļģermāņu valodu grupā un kopā ar islandiešu un fēru valodu veido rietumskandināvu valodu zaru.
Pastāv arī cits dalījums, tas ir, norvēģu valoda kopā ar dāņu un zviedru valodu tiek likta kontinentālajās skandināvu valodās, jo norvēģu valoda pamazām zaudē savas lokāmās valodas īpatnības, kamēr islandiešu un fēru valoda savu lokāmību saglabā (šīs valodas tiek sauktas par salu skandināvu valodām).
Zeme (teritorija)
-
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Islandē dzīvo apmēram 350 tūkstoši iedzīvotāju un tās kopējā platība ir 103 000 km2. Galvaspilsētā Reikjavikā un tās apkaimē dzīvo apmēram puse no valsts iedzīvotājiem. Islande atrodas uz Vidusatlantijas grēdas, kas ir robeža starp Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm, tāpēc tai raksturīga augsta vulkāniskā un ģeoloģiskā aktivitāte. Pateicoties Golfa straumei, Islandes klimats ir pietiekoši mērens, lai vide būtu piemērota cilvēku dzīvei, neskatoties uz tuvumu polārajam lokam.
Daži pazīstamākie Islandes pārstāvji ir dziedātāja Bjorka, viduslaiku dzejnieks un vēsturnieks Snorri Sturlusons, kā arī šahists Bobijs Fišers, kuram 2005. gada 21. martā Islande piešķīra pilsonību. -
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge, nn), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar Zviedriju austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar Somiju (727 km) un Krieviju (196 km). Dienvidos to apskalo Ziemeļjūra, rietumos — Norvēģu jūra, bet ziemeļos — Barenca jūra. Norvēģijai arī pieder Svalbāra un Jana Majena sala Arktikā, kā arī Buvē sala, Pētera I sala un Karalienes Modas Zeme Antarktikā.
Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Norvēģijā ir 5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda ir norvēģu valoda, kurai ir divi rakstu valodas paveidi — būkmols (bokmål) un jaunnorvēģu valoda (Nynorsk). Valsts svētki ir 17. maijā, kad norvēģi svin savu konstitūciju. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 filkēs.