Mongoļu valoda

Mongoļu valoda
Mongoļu valoda (kirilicā: монгол хэл, mongol hel; mongoļu: 17px, mongɣul kele) ir zināmākā no mongoļu valodu saimes valodām. Uz halhu dialekta pamata veidotā literārā valoda ir valsts valoda Mongolijā. Ķīnas mongoļi runā galvenokārt čaharu, oiratu un bargaburjatu dialektos.

* Brīvie mongoļu valodas kursi

* Ethnologue par halhiem

* Monumenta Altaica. Mongoļu un citu altajisko valodu gramatika, teksti, vārdnīcas, bibliogrāfija

* Webster's mongoļu-angļu vārdnīca

* Ganhujaga mongoļu-angļu vārdnīca

* Mongoļu-angļu-krievu-vācu vārdnīca

* Andrasa Rajki "Mongoļu vārdnīca ar etimoloģiju"

* Lingua Mongolia Informācija par klasisko mongoļu valodu ar tiešsaistes vārdnīcu

* Omniglot - mongoļu alfabēti
Zeme (teritorija)
  • Mongolija
    Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku. Prezidentāla republika, prezidentu ievēl vispārējās vēlēšanās uz 4 gadiem. Iedzīvotāji: mongoļi, kazahi, burjati, krievi, ķīnieši u.c. Dominējošā reliģija — budisms.

    1921. gada jūlijā Urgā proklamēja no Ķīnas neatkarīgu Mongolijas Republiku, kas ar Padomju Krievijas militāro un politisko atbalstu atbrīvojās no iekšējiem oponentiem un ieguva neatkarību no pilsoņu kara novājinātās Ķīnas. 1924. gada 26. novembrī valsti pārdēvēja par Mongolijas Tautas Republiku (MTR), kas bija PSRS satelītvalsts ar Tautas Revolucionāro partiju kā varas partiju. No 1939. gada maija līdz septembrim notika robežkonflikts ar Japānas impērijas armiju jeb Halhingolas kampaņa. 1945. gada 10. augustā Mongolija pieteica karu Japānai, piedaloties Sarkanās armijas uzbrukumā Iekšējai Mongolijai un Mandžūrijai. 1946. gada 5. janvārī Ķīnas Republika atzina Ārējās Mongolijas neatkarību, diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku izveidoja 1949. gadā. 1961. gadā MTR uzņēma ANO. Saasinoties PSRS un Ķīnas attiecībām, Padomju armija Mongolijā uzbūvēja savas raķešu bāzes un kara lidlaukus.