Valoda - Lietuviešu valoda

Valoda  >  Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Tā pieder pie baltu valodu grupas un ir radniecīgākā latviešu valodai. Tā ir visarhaiskākā no dzīvajām indoeiropiešu saimes valodām.

Starp trijām lielajām baltu valodām — lietuviešu, latviešu un prūšu — arhaiskuma nozīmē lietuviešu valoda aizņem vidēju vietu: lietuviešu valoda savās formās ir arhaiskāka par latviešu valodu, taču modernāka par 18. gadsimtā mirušo prūšu valodu. Tātad šodien lietuviešu valoda ir visarhaiskāka dzīvā indoeiropiešu valoda. Lietuviešu literāro valodu neietekmēja somugru valodas kā tas bija kuršu, zemgaļu, sēļu un latviešu valodām, tomēr somugru ietekme ir jūtama Lietuvas ziemeļos, kur agrāk bija kuršu, zemgaļu un sēļu apdzīvotās zemes. Šo mirušo baltu valodu substrāts visvairāk ir ietekmējis vārdu uzsvaru lietuviešu ziemeļu izloksnēs. Tomēr lietuviešu valodu uz slāvisko pusi ietekmēja atrašanās Lietuvas lielkņazistes sastāvā.

Zeme (teritorija)

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Valsts galvaspilsēta ir Rīga. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos — ar Krieviju, dienvidaustrumos — ar Baltkrieviju, bet dienvidos — ar Lietuvu. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos — Rīgas jūras līcis. Latvijas platība ir km 2, iedzīvotāju skaits 2018. gada sākumā bija 1,93 miljoni. Apmēram 62% no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no pārējiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi. Latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, katoļticība un pareizticība). Saskaņā ar Latvijas Satversmi valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Pie kultūrvēsturiskajiem novadiem pieskaita arī Sēliju. Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils un Rēzekne.

Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Latvijas pamatlikums ir Satversme. Latvijas parlamentu (Saeimu) uz četriem gadiem ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pašlaik darbojas 12. Saeima, kas tika ievēlēta 2014. gadā. Valsts galva ir prezidents, ko Saeima ievēl uz četriem gadiem, pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, kas tika ievēlēts 2015. gadā. Valdības galva ir Ministru prezidents, kura kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirza valsts prezidents, pašreizējais Ministru prezidents ir Arturs Krišjānis Kariņš. Ministru prezidents sastāda valdību (Ministru kabinetu), kurā pašlaik ietilpst 13 ministrijas.

Lietuva

Lietuvas Padomju Republika, vēlāk Lietuvas Sociālistiskā Padomju Republika, bija īslaicīga Padomju Krievijas satelītvalsts 1919.

gada janvārī un februārī, kas Lietuvas Brīvības cīņu laikā ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu pastāvēja līdztekus Lietuvas Republikai.

Valoda

Lithuanian language (English)  Lingua lituana (Italiano)  Litouws (Nederlands)  Lituanien (Français)  Litauische Sprache (Deutsch)  Língua lituana (Português)  Литовский язык (Русский)  Idioma lituano (Español)  Język litewski (Polski)  立陶宛语 (中文)  Litauiska (Svenska)  Limba lituaniană (Română)  リトアニア語 (日本語)  Литовська мова (Українська)  Литовски език (Български)  리투아니아어 (한국어)  Liettuan kieli (Suomi)  Bahasa Lituavi (Bahasa Indonesia)  Lietuvių kalba (Lietuvių)  Litauisk (Dansk)  Litevština (Česky)  Litvanca (Türkçe)  Литвански језик (Српски / Srpski)  Leedu keel (Eesti)  Litovčina (Slovenčina)  Litván nyelv (Magyar)  Litavski jezik (Hrvatski)  ภาษาลิทัวเนีย (ไทย)  Litovščina (Slovenščina)  Lietuviešu valoda (Latviešu)  Λιθουανική γλώσσα (Ελληνικά)  Tiếng Litva (Tiếng Việt) 
 mapnall@gmail.com