Javiešu valoda

Javiešu valoda
Javiešu valoda (basa Jawa,, ) ir austronēziešu saimes valoda, kurā galvenokārt runā javieši, kas pārsvarā apdzīvo Javas salu Indonēzijā. Pēc pratēju skaita tā ir viena no lielākajām austronēziešu saimes valodām. Lai gan ikdienā ļoti daudz cilvēku runā šajā valodā, tai nav valsts valodas statuss. Indonēzijas valsts valoda ir tikai indonēziešu valoda. No 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum javiešu valoda kopā ar nīderlandiešu valodu bija Nīderlandes Austrumindijas oficiālā valoda.

Javiešu valoda ir viena no malajiešu-polinēziešu valodām. Tiek lēsts, ka javiešu valodu prot no 75 miljoniem līdz 100 miljoniem cilvēku. Aptuveni 90% javiešu valodas pratēju dzīvo Javas salā, bet pārējie javiešu valodas pratēji dzīvo citās Indonēzijas salās. Nozīmīgas javiešu valodas pratēju kopienas ir arī Surinamā un Jaunkaledonijā, kur ir izveidojušās attiecīgi Karību javiešu valodas un Jaunkaledonijas javiešu valodas dialekti. Arī Javā pastāv vairāki javiešu valodas dialekti. Standarta javiešu valoda ir izplatīta Javas pilsētās Surakartā un Jogjakartā.

Mūsdienu javiešu valodas rakstībā tiek izmantots latīņu alfabēts, bet līdz 20. gadsimta vidum tika izmantota javiešu rakstība, ko paši javiešu valodas pratēji sauc par Aksara Jawa, Hanacaraka un Carakan. Tā ir abugida (abugidas rakstībām ir raksturīgi simboli, kas apzīmē zilbes, kuras veido vispirms viens līdzskanis un tad viens patskanis). Šī rakstība ir veidojusies no kavi valodas (senās javiešu valodas) rakstības, kas savukārt ir cēlusies no pallavas. Javiešu rakstībā ir 20 simboli, kuri sākas ar līdzskani. Pēc noklusējuma patskanis tajā ir mums zināmā skaņa, kuru apzīmē ar “a”. Rakstībā ir papildu simboli citiem patskaņiem.

15. gadsimtā reliģisko tekstu un dzejas pierakstīšanā tika izmantota pegonas rakstība, kas balstījās uz arābu rakstību.

Zeme (teritorija)
  • Indonēzija
    Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Tā atrodas uz 17 508 salām un ir pasaulē lielākā valsts, kas atrodas uz arhipelāga. Pēc iedzīvotāju skaita, kas ir vairāk kā 260 miljoni, Indonēzija ir ceturtā lielākā valsts pasaulē. Indonēzija ir republika, kurā tiek ievēlēts parlaments un prezidents. Indonēzijas galvaspilsēta ir Džakarta. Šī valsts robežojas ar Papua Jaungvineju, Austrumtimoru un Malaiziju. Vēl tuvākās aizjūras kaimiņvalstis ir Singapūra, Filipīnas un Austrālija, kā arī Indijai piederošās Andamanu un Nikobaru Salas. Indonēzija atrodas starp Kluso un Indijas okeānu. Valsts teritoriju šķērso ekvatora līnija.

    Valsts ir bagāta ar dažādiem dabas resursiem. Tajā skaitā Indonēzijā ir lielas naftas un dabasgāzes atradnes gan sauszemē, gan jūrā, milzīgas mežu platības, kur var iegūt kokmateriālus, un dažādu derīgo izrakteņu atradnes, piemēram, alvas, niķeļa un vara atradnes.
  • Surinama
    Surinama, oficiāli Surinamas Republika (nl) ir valsts Dienvidamerikas ziemeļos. Tā bija gan Anglijas, gan Nīderlandes kolonija no 17. līdz 20. gadsimtam.

    Tā robežojas ar Franču Gviānu austrumos (robežas garums — 510 km) un Gajānu rietumos (robežas garums — 600 km). Dienvidos Surinama robežojas ar Brazīliju (robežas garums — 597 km), bet valsts ziemeļu daļu apskalo Atlantijas okeāns. Pirms 1975. gada, kad Surinama ieguva neatkarību no Nīderlandes, to sauca par Holandiešu Gviānu. Surinama ir mazākā suverēnā valsts Dienvidamerikā — tās platība ir 163 820 kvadrātkilometri, kas nozīmē, ka tā ir 91. lielākā valsts pasaulē. Surinamas augstākais kalns Julianatops ir 1286 metrus augsts.