Japāņu valoda

Japāņu valoda
Japāņu valoda (日本語, nihongo) ir valoda, ko galvenokārt lieto japāņi, un faktiskā Japānas valsts valoda. To prot aptuveni 140 miljoni cilvēku, no kuriem aptuveni 125 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Pēc šī rādītāja tā ir devītā lielākā valoda pasaulē. Japāņu valodas izcelsme nav zināma. Tiek uzskatīts, ka tā ir izolēta valoda, lai gan pastāv teorijas, ka tā varētu būt saistīta ar korejiešu valodu vai altajiešu valodām. Japāņu valodas nozīme pasaulē ir saistīta ar Japānas saimniecības augsto attīstības līmeni.

Japāņi savu valodu sauc divējādi. Visizplatītākais nosaukums ir nihongo (日本語), kas burtiski arī nozīmē "japāņu valoda", bet nereti tiek izmantots arī termins kokugo (國語), kas nozīmē "valsts valoda".

Zeme (teritorija)
  • Japāna
    Japāna (ja; Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos. Japānai nav sauszemes robežas ar citām valstīm, bet vistuvāk tai atrodas Krievijas Federācija, Ķīnas Tautas Republika un Korejas Republika. No kontinenta Japānu atdala Ohotskas jūra ziemeļos, Japāņu jūra rietumos un Austrumķīnas jūra dienvidos. Japānu dēvē arī par "Uzlecošās saules zemi". Japāna ir izvietojusies uz 6852 salām, kas veido Japānas salu arhipelāgu. Četras lielākās no tām ir Hokaido, Honsju, Šikoku un Kjusju salas, kas kopā veido 97% no Japānas teritorijas. Gandrīz visas salas ir kalnainas un vulkāniskas. Arī Japānas augstākais punkts Fudzi ir vulkāns. Japāna ir desmitā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Tajā dzīvo ap 128 miljoniem iedzīvotāju. Tokijas aglomerācija, kurā ietilpst Tokija (de facto Japānas galvaspilsēta) un apkārtējās prefektūras, ir lielākā aglomerācija pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Tajā dzīvo ap 30 miljoniem iedzīvotāju.

    Japāna ir unitāra konstitucionālā monarhija. Valsts vadītājs ir imperators. Likumdošanas vara pieder parlamentam (Kokkai).
  • Palau
    Palau ir valsts Okeānijā, Mikronēzijā, Karolīnu salu arhipelāgā, Klusā okeāna rietumu daļā. Valsts teritoriju veido ap 250 salas — galvenokārt vulkāniskās un koraļļu salas. 8 no tām lielākas salas, bet lielākā daļa ir ļoti nelielas, neapdzīvotas salas. Krasta līnija ir 1519 km. Valsts iedalās 16 štatos.

    Republika, valsts un valdības galva prezidents, likumdevējs Nacionālais kongress: Senāts (9 loc.), Deputātu palāta (16 deputāti). No 1919. līdz 1945. gadam salas pārvaldīja Japāna. 1947. gadā Palau nonāca ANO aizbildniecībā, kuras pārvaldi realizēja ASV. Valsts neatkarība tika pasludināta 1994. gada 1. oktobrī. Palau 1994. gadā noslēdza brīvās asociācijas līgumu ar ASV.