Japāņu valoda
Japāņu valoda (日本語, nihongo) ir valoda, ko galvenokārt lieto japāņi, un faktiskā Japānas valsts valoda. To prot aptuveni 140 miljoni cilvēku, no kuriem aptuveni 125 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Pēc šī rādītāja tā ir devītā lielākā valoda pasaulē. Japāņu valodas izcelsme nav zināma. Tiek uzskatīts, ka tā ir izolēta valoda, lai gan pastāv teorijas, ka tā varētu būt saistīta ar korejiešu valodu vai altajiešu valodām. Japāņu valodas nozīme pasaulē ir saistīta ar Japānas saimniecības augsto attīstības līmeni.
Japāņi savu valodu sauc divējādi. Visizplatītākais nosaukums ir nihongo (日本語), kas burtiski arī nozīmē "japāņu valoda", bet nereti tiek izmantots arī termins kokugo (國語), kas nozīmē "valsts valoda".
Japāņi savu valodu sauc divējādi. Visizplatītākais nosaukums ir nihongo (日本語), kas burtiski arī nozīmē "japāņu valoda", bet nereti tiek izmantots arī termins kokugo (國語), kas nozīmē "valsts valoda".
Zeme (teritorija)
-
Japāna
Japāna ir unitāra konstitucionālā monarhija. Valsts vadītājs ir imperators. Likumdošanas vara pieder parlamentam (Kokkai). -
Palau
Republika, valsts un valdības galva prezidents, likumdevējs Nacionālais kongress: Senāts (9 loc.), Deputātu palāta (16 deputāti). No 1919. līdz 1945. gadam salas pārvaldīja Japāna. 1947. gadā Palau nonāca ANO aizbildniecībā, kuras pārvaldi realizēja ASV. Valsts neatkarība tika pasludināta 1994. gada 1. oktobrī. Palau 1994. gadā noslēdza brīvās asociācijas līgumu ar ASV.