Isiķhosa
Isiķhosa (isiXhosa; ), arī khosu valoda, ķhosu valoda, ir viena no Dienvidāfrikas vienpadsmit oficiālajām valodām. Šajā valodā runā ap 7,9 miljoni ķhosu (ap 18% valsts iedzīvotāju). Tāpat, kā citas bantu valodas, isiķhosa ir tonāla valoda. Viena no valodas atšķirīgākajām iezīmēm ir klikšķu līdzskaņi. Ķhosi raksta latīņu alfabētā.
Isiķhosa ir nguni valodu dienvidu atzars. Vistuvākās valodas ir sisvati, isindebele un isizulu. Nguni valodas savukārt ir daļa no daudz lielākās bantu valodu saimes.
Isiķhosa ir ģeogrāfiski visplašāk izplatītā valoda Dienvidāfrikā, lai arī visvairāk runātāju ir isizulu valodai. Isiķhosa ir otrā visvairāk izplatītā mājās runātā valoda. Lielākā daļa runātāju (2003) dzīvo Austrumkāpā (5,3 milj.). Citās provincēs: Rietumkāpā (~2 milj.), Hautenā (0,67), Frīsteitā (0,25), Kvazulu-Natālā (0,22), Ziemeļrietumos (0,05), Mpumalana (0,05), Limpopo (0,01). Ap 18 000 isiķhosas runātāju dzīvo Lesoto Kuthinas distriktā.
Isiķhosa ir nguni valodu dienvidu atzars. Vistuvākās valodas ir sisvati, isindebele un isizulu. Nguni valodas savukārt ir daļa no daudz lielākās bantu valodu saimes.
Isiķhosa ir ģeogrāfiski visplašāk izplatītā valoda Dienvidāfrikā, lai arī visvairāk runātāju ir isizulu valodai. Isiķhosa ir otrā visvairāk izplatītā mājās runātā valoda. Lielākā daļa runātāju (2003) dzīvo Austrumkāpā (5,3 milj.). Citās provincēs: Rietumkāpā (~2 milj.), Hautenā (0,67), Frīsteitā (0,25), Kvazulu-Natālā (0,22), Ziemeļrietumos (0,05), Mpumalana (0,05), Limpopo (0,01). Ap 18 000 isiķhosas runātāju dzīvo Lesoto Kuthinas distriktā.
Zeme (teritorija)
-
Dienvidāfrika
Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā. Ziemeļos robežojas ar Namībiju, Botsvānu un Zimbabvi, ziemeļaustrumos ar Mozambiku un Svatini. Valsts centrālajā daļā atrodas anklāvs - Lesoto Karaliste. Dienvidāfrikas rietumu krastu apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumu un dienvidu krastus apskalo Indijas okeāns. No fiziskās ģeogrāfijas viedokļa Dienvidāfriku var iedalīt trīs lielās zonās: Lielajā Karū, Drakonu kalnos un šaurā piejūras zemieņu joslā. Valsts atrodas mērenā subtropu joslā.
Aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem Dienvidāfrikas iedzīvotājiem ir melnādainie. Liela daļa no tiem ir zulu, kosu, basoto un cvanu tautu pārstāvji. Gandrīz visi atlikušie iedzīvotāji ir eiropieši vai aziāti. Dienvidāfrikā ir vienpadsmit oficiālās valodas: afrikandu un angļu valoda, kā arī isindebele, isiķhosa, isizulu, sisvati, ziemeļsoto, secvana, šiconga un čivenda. No reliģijām visizplatītākā ir kristietība, bet valstī dzīvo arī daudz hinduistu un musulmaņu. -
Lesoto
Lesoto (Lesoto karaliste) ir valsts Dienvidāfrikā, kuru no visām pusēm ieskauj Dienvidāfrika. Tā ir vienīgā Āfrikas valsts, kurai visa teritorija atrodas vairāk nekā 1000 m virs jūras līmeņa. Galvenā dabas bagātība — ūdens resursi. Lesoto tiek īstenots milzīgs hidroelektrostacijas būves projekts, kas pilnībā nodrošinās Lesoto ar nepieciešamo enerģiju, kā arī ļaus piegādāt lielu daudzumu ūdens Dienvidāfrikai. Līdz šim Lesoto ir bijusi saimnieciski atkarīga no bagātākās kaimiņvalsts.
Lesoto saimniecība lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju kapitālieguldījumiem un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 17,4% no IKP.