Valoda - Horvātu valoda

Valoda  >  Horvātu valoda

Horvātu valoda

Horvātu valoda (hrvatski) ir standartizēts serbohorvātu valodas paveids, ko pārsvarā lieto Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā un to kaimiņvalstīs dzīvojošie horvāti. Tā ir Horvātijas valsts valoda, kā arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Horvātu valoda pieder slāvu valodu saimes dienvidslāvu atzaram. Horvātu valoda ir viena no centrālās dienvidslāvu valodu diasistēmas (citas ir serbu, bosniešu un melnkalniešu valodas).

Zeme (teritorija)

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā. Austriju no visām pusēm ieskauj citas valstis un tai nav izejas pie jūras. Ziemeļos Austrija robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos ar Šveici un Lihtenšteinu. Tā ir federāla, parlamentāra un reprezentatīvi demokrātiska republika. Austrija sastāv no deviņām federālajām zemēm, kur katrai ir savs parlaments un valdība.

Austrijas platība ir km², un 2009. gadā šajā valstī dzīvoja aptuveni 8,36 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas ir katoļi. Valsts galvaspilsēta ir Vīne, kur dzīvo aptuveni 20% no visiem Austrijas iedzīvotājiem. Oficiālā valoda ir vācu valoda. Austrijas iedzīvotāju lielākā daļa ir etniski vāciešiem tuvi radnieciskie austrieši. Lielākās minoritātes ir slovēņi, horvāti un ungāri. Valsts galva ir Austrijas prezidents, bet valdības galva — kanclers.

Bosnija un Hercegovina

Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.

Sastāv no autonomajām administratīvajām vienībām — Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, Serbu Republikas un Brčko apriņķa.

Horvātija

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba. Tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju ziemeļos, Serbiju ziemeļaustrumos, Bosniju un Hercegovinu austrumos, Melnkalni dienvidaustrumos un Adrijas jūru dienvidos. Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu. Kopš 2009. gada 1. aprīļa Horvātija ir NATO dalībvalsts. 2011. gada 9. decembrī Horvātija un Eiropas Savienība parakstīja pievienošanās līgumu un 2013. gada 1. jūlijā tā kļuva par 28. Eiropas Savienības dalībvalsti.

Romas impērijas laikā mūsdienu Horvātijas teritorija bija sadalīta starp Dalmācijas un Panonijas provincēm. 293. gadā imperators Diokletiāns savā dzimtajā Salonas pilsētā (tagad Splita) pavēlēja celt milzu pili, kas kļuva par imperatora rezidenci. 7. un 8. gadsimtā Horvātiju ieņēma avāri un slāvi. 1102. gadā Horvātija tika apvienota personālūnijā ar Ungāriju. No 1420. līdz 1797. gadam Dalmācija un Istrija bija Venēcijas republikas sastāvā.

Melnkalne

Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Tās krastus apskalo Adrijas jūra.

Valoda

Croatian language (English)  Lingua croata (Italiano)  Kroatisch (Nederlands)  Croate (Français)  Kroatische Sprache (Deutsch)  Língua croata (Português)  Хорватский язык (Русский)  Idioma croata (Español)  Język chorwacki (Polski)  克罗地亚语 (中文)  Kroatiska (Svenska)  Limba croată (Română)  クロアチア語 (日本語)  Хорватська мова (Українська)  Хърватски език (Български)  크로아티아어 (한국어)  Kroatian kieli (Suomi)  Bahasa Kroasia (Bahasa Indonesia)  Kroatų kalba (Lietuvių)  Kroatisk (Dansk)  Chorvatština (Česky)  Hırvatça (Türkçe)  Хрватски језик (Српски / Srpski)  Horvaadi keel (Eesti)  Chorvátčina (Slovenčina)  Horvát nyelv (Magyar)  Hrvatski jezik (Hrvatski)  ภาษาโครเอเชีย (ไทย)  Hrvaščina (Slovenščina)  Horvātu valoda (Latviešu)  Κροατική γλώσσα (Ελληνικά)  Tiếng Croatia (Tiếng Việt) 
 mapnall@gmail.com