Valoda - Dāņu valoda

Valoda  >  Dāņu valoda

Dāņu valoda

Dāņu valoda (dansk, izrunā: ) ir ziemeļģermāņu valoda ar aptuveni 5,6 miljoniem runātāju, valsts valoda Dānijā un Fēru Salās (līdzās fēru valodai). Līdz 1830. gadam tā bija viena no oficiālajām valodām Norvēģijā, bet līdz 1944. gadam — viena no oficiālajām valodām Īslandē. Salīdzinoši lielas dāņu valodā runājošas kopienas ir arī Argentīnā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā. Senākie dāņu valodā rakstītie avoti ir datēti ar laika posmu no 250. līdz 800. gadam. Tie bija rūnu raksti. Senākie rokraksti ir datēti ar 13. gadsimtu.

Viens no ievērojamākajiem dāņu valodā rakstošajiem rakstniekiem ir Hanss Kristians Andersens, savukārt Nobela prēmiju literatūrā ir saņēmuši trīs dāņu valodā rakstošie rakstnieki: Karls Gellerups (1917), Henriks Pontopidans (1917) un Johanness Vilhelms Jensens (1944).

Dāņu valoda vārdu krājuma un gramatikas ziņā ir tuvu radniecīga angļu un vācu valodai, bet dāņu, zviedru un abas norvēģu valodas (būkmols un jaunnorvēģu valoda) būtībā uzskatāmas par vienas valodas dialektiem. Dāņu valodai vislīdzīgākais ir Norvēģijā izplatītais būkmols, kas dāņu valodas pratējam saprotama bez grūtībām, taču ar nelielām grūtībām tam saprotama arī zviedru valoda. Savukārt islandiešu un fēru valoda dāņu valodas pratējam bez papildu apguves nav saprotamas.

Zeme (teritorija)

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā. Tā ir daļa no Dānijas Karalistes (pārējās divas daļas no karalistes ir Grenlande un Fēru Salas). Dāniju apskalo Baltijas jūra austrumos un Ziemeļjūra rietumos, kā arī robežojas ar Vāciju dienvidos, bet ziemeļos tai ir jūras robeža ar Zviedriju. Dānijas kopējā platība ir 43 094 km² un tā ir divdesmit otrā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Dānijas klimatu ietekmē mērenās joslas klimats. Dānijai pieder arī Fēru salas Atlantijas okeānā un Grenlande. Visu valsts teritoriju lielākoties aizņem plaši līdzenumi. Lielāko daļu jeb 62% no valsts teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantotās zemes. Kopumā Dānijā ietilpst apmēram 443 salas un tās kopējais piekrastes garums ir 7314 kilometri. Lielākās Dānijas salas ir Zēlande, Fīna, Lolanna un Bornholma. Dānija ar 5,65 miljoniem iedzīvotāju ir septiņpadsmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Dānija ir parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija un Dānijas karaliene ir Margrēte II. Valsts teritorija ir sīkāk sadalīta piecos reģionos. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kopenhāgena. Dānija ir NATO, ANO, ESAO, EDSO un Šengena zonas dalībvalsts. Dānija ir atzīta par vienu no laimīgākajām valstīm pasaulē pēc iedzīvotāju apmierinātības. Valstī ir vieni no augstākajiem rādītājiem pasaulē pēc iedzīvotāju ienākumu vienlīdzības un IKP uz vienu iedzīvotāju.

Fēru Salas

Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi. Salu kopējā platība ir 1400 km 2, 2010. gadā tajās bija gandrīz 50 000 iedzīvotāju.

Fēru Salas ir autonoma Dānijas province kopš 1948. gada. Lielāko daļu jomu pārvalda autonomi; sektori, par kuriem rūpējas Dānija, ir aizsardzība, policija, tieslietas, nauda un ārlietas. Salām ir arī savi pārstāvji Dānijas parlamentā.

Islande

Islande jeb Īslande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Islandē dzīvo apmēram 350 tūkstoši iedzīvotāju un tās kopējā platība ir 103 000 km 2 . Galvaspilsētā Reikjavīkā un tās apkaimē dzīvo apmēram puse no valsts iedzīvotājiem. Islande atrodas uz Vidusatlantijas grēdas, kas ir robeža starp Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm, tāpēc tai raksturīga augsta vulkāniskā un ģeoloģiskā aktivitāte. Pateicoties Golfa straumei, Islandes klimats ir pietiekoši mērens, lai vide būtu piemērota cilvēku dzīvei, neskatoties uz tuvumu polārajam lokam.

Daži pazīstamākie Islandes pārstāvji ir dziedātāja Bjorka, viduslaiku dzejnieks un vēsturnieks Snorri Sturlusons, kā arī šahists Bobijs Fišers, kuram 2005. gada 21. martā Islande piešķīra pilsonību.

Grenlande

Grenlande ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai. No 1973. līdz 1982. gadam tā bija Eiropas Ekonomikas kopienas sastāvā, tomēr pēc referenduma no tās izstājās. 2008. gadā Grenlandes autonomija no Dānijas kļuva lielāka, kad Grenlandes iedzīvotāji nobalsoja par pašpārvaldes likumu, kas nodeva gandrīz visu varu pār Grenlandi tās vietējai valdībai, Dānijas valdībai atstājot vienīgi ārlietu un aizsardzības politikas īstenošanas tiesības.

Aizvēsturē Grenlandi apdzīvoja dažādas paleoeskimosu kultūras, par kurām ir atrastas liecības arheoloģiskajos izrakumos. Domājams, ka pirmoreiz paleoeskimosu kultūras Grenlandē uz dzīvi apmetās ap 2500. gadu p.m.ē. Vietējie iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar vaļu medībām, kas nodrošināja tiem ēdienu izdzīvošanai.

Valoda

Danish language (English)  Lingua danese (Italiano)  Deens (Nederlands)  Danois (Français)  Dänische Sprache (Deutsch)  Língua dinamarquesa (Português)  Датский язык (Русский)  Idioma danés (Español)  Język duński (Polski)  丹麦语 (中文)  Danska (Svenska)  Limba daneză (Română)  デンマーク語 (日本語)  Данська мова (Українська)  Датски език (Български)  덴마크어 (한국어)  Tanskan kieli (Suomi)  Bahasa Denmark (Bahasa Indonesia)  Danų kalba (Lietuvių)  Dansk (Dansk)  Dánština (Česky)  Danca (Türkçe)  Дански језик (Српски / Srpski)  Taani keel (Eesti)  Dánčina (Slovenčina)  Dán nyelv (Magyar)  Danski jezik (Hrvatski)  ภาษาเดนมาร์ก (ไทย)  Danščina (Slovenščina)  Dāņu valoda (Latviešu)  Δανική γλώσσα (Ελληνικά)  Tiếng Đan Mạch (Tiếng Việt) 
 mapnall@gmail.com