Valoda - Angļu valoda

Valoda  >  Angļu valoda

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā: ) ir viena no ģermāņu valodu saimes rietumģermāņu atzara valodām. Tiek lēsts, ka tā ir dzimtā valoda no 309 līdz 400 miljoniem cilvēku, un pēc šī rādītāja angļu valoda ir trešā lielākā valodā pasaulē aiz ķīniešu valodas un spāņu valodas. Savukārt, pieskaitot visus pārējos šīs valodas pratējus, tā ir visizplatītākā vai otra izplatītākā valoda pasaulē un bieži tiek izmantota kā starptautiska saziņas valoda. Valodu plaši lieto visos kontinentos. Divi izteikti angļu valodas dialekti ir britu angļu valoda un amerikāņu angļu valoda. Vistuvākās valodas angļu valodai ir rietumfrīzu valoda, vācu valoda un nīderlandiešu valoda. Angļu valodas pierakstam izmanto latīņu alfabētu.

Angļu valoda ir valsts valoda vairākās valstīs: Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un vairākas Karību jūras un Klusā okeāna salu valstīs. Tā ir arī viena no oficiālām valodām Indijā, Filipīnās, Singapūrā un vairākās Āfrikas valstīs.

Valodnieki uzskata, ka visradnieciskākā valoda ir rietumfrīzu valoda, bet islandiešu valoda, kas maz ir mainījusies vairāku gadsimtu laikā, ir vienīgā neizmirusī valoda, kas pēc gramatiskās struktūras ir vistuvākā senangļu valodai, no kuras ir cēlusies angļu valoda. Tomēr liels skaits angļu valodas vārdu arī aizgūti un veidoti no latīņu valodas vārdu saknēm, jo latīņu valodu ilgu laiku varēja uzskatīt par kristiešu baznīcas un Eiropas intelektuālās dzīves lingua franca.

Angļu valoda radusies no anglofrīziešu dialektiem, kurus Lielbritānijā no ziemeļrietumu Vācijas un ziemeļu Nīderlandes ienesa ģermāņu ieceļotāji un romiešu karavīri. Senangļu valodu spēcīgi ietekmēja skandināvu valodās runājošo vikingu karagājieni Anglijā 8. un 9. gadsimtā, bet 11. gadsimtā franciski runājošo normāņu uzbrukums, kuri izraisīja gramatikas vienkāršošanos un leksikas bagātināšanos. Normāņi valdīja 300 gadus, kuru laikā franču valodai bija cienījamāks statuss kā angļu valodai, kas izraisīja arī izmaiņas rakstībā - lietošanu burtu un vietā un ģerundiju parādīšanos. Ap 15. gadsimtu notika tā saucamā "lielā patskaņu mija" — izmaiņas garo patskaņu izrunā, kas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsdienu angļu valodas rakstība neatbilst izrunai. Šajā laikā valdības struktūrās izplatījās Londonas dialekts, izraisot valodas standartizāciju. 17. gadsimtā Lielbritānija kļuva par koloniālu lielvalsti, kas izraisīja angļu valodas izplatību visā pasaulē un atšķirīgu standartizētu dialektu veidošanos kolonijās.

Zeme (teritorija)

Botsvana

Botsvāna, oficiāli Botsvānas Republika (Republic of Botswana) ir valsts Dienvidu Āfrikā. Botsvāna ir iekšzemes valsts bez pieejas pie ūdens. Tā robežojas ar Namībiju rietumos un ziemeļos, ar Zimbabvi ziemeļaustrumos un ar Dienvidāfrikas Republiku dienvidos. Botsvānas platība ir 600 370 km² un pēc platības tā ir četrdesmit astotā lielākā valsts pasaulē. To ietekmē subtropu klimats. Botsvāna ar 2,15 miljoniem iedzīvotāju ir simtu četrdesmit piektā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo valsts austrumu daļā. Valsts reljefs pārsvarā ir līdzens, lai gan arī vietām sastopami kalni. Tās teritorija ir daļa no plašā, sausā un krūmainā Kalahari tuksneša, kas aizņem lielāko valsts daļu. Tajā atrodas arī slavenais Okavango baseins, kas ir pasaules lielākā oāze.

Botsvāna ir parlamentāra republika, kas sastāv no deviņiem rajoniem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Gaborone. Botsvāna ir trešā lielākā dimantu ieguvējvalsts pasaulē. Tai ir mazākais apdzīvotības blīvuma rādītājs pasaulē. Valstī ir viens no augstākajiem HIV un AIDS saslimšanas gadījumiem, vairāk kā ceturtdaļa no iedzīvotājiem ir inficēti.

Dienvidsudāna

Dienvidsudāna ir valsts Austrumāfrikā. Dienvidsudānas galvaspilsēta ir Džūba. Austrumos tā robežojas ar Etiopiju, dienvidos ar Keniju, Ugandu un Kongo Demokrātisko Republiku, ziemeļos ar Sudānu un rietumos ar Centrālāfrikas Republiku.

Reģiona autonomais statuss ir noteikts saskaņā ar 2005. gadā parakstīto miera līgumu starp Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību un Sudānas valdību. Ar līguma parakstīšanu tika izbeigts Otrais Sudānas pilsoņu karš, kas bija ilgākais pilsoņu karš Āfrikas vēsturē.

Dienvidāfrika

Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidu Āfrikā. Ziemeļos robežojas ar Namībiju, Botsvānu un Zimbabvi, ziemeļaustrumos ar Mozambiku un Svazilendu. Valsts centrālajā daļā atrodas anklāvs - Lesoto Karaliste. Dienvidāfrikas rietumu krastu apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumu un dienvidu krastus apskalo Indijas okeāns. No fiziskās ģeogrāfijas viedokļa Dienvidāfriku var iedalīt trīs lielās zonās: Lielajā Karū, Drakonu kalnos un šaurā piejūras zemieņu joslā. Valsts atrodas mērenā subtropu joslā.

Aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem Dienvidāfrikas iedzīvotājiem ir melnādainie. Liela daļa no tiem ir zulu, kosu, basoto un cvanu tautu pārstāvji. Gandrīz visi atlikušie iedzīvotāji ir eiropieši vai aziāti. Dienvidāfrikā ir vienpadsmit oficiālās valodas: afrikandu un angļu valoda, kā arī isindebele, isiķhosa, isizulu, sisvati, ziemeļsoto, secvana, šiconga un čivenda. No reliģijām visizplatītākā ir kristietība, bet valstī dzīvo arī daudz hinduistu un musulmaņu.

Etiopija

Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā. Ar vairāk kā 91 miljonu iedzīvotāju, Etiopija ir 27. lielākā valsts pasaulē, izmēra ziņā apmēram tikpat liela kā Bolīvija. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā valsts Āfrikā, 13. lielākā valsts pasaulē. Robežojas ar Eritreju — ziemeļos, Džibutiju — ziemeļaustrumos, Somāliju — austrumos un dienvidaustrumos, Keniju — dienvidos, Sudānu un Dienvidsudānu — rietumos.

Etiopija ir vecākā kristīgā valsts Āfrikā un viena no vecākajām valstīm pasaulē. Tiek uzskatīts, ka Etiopija ir viena no pirmajām cilvēku izcelsmes vietām pasaulē.

Gambija

Gambijas Islāma Republika (Islamic Republic of The Gambia) ir valsts Rietumāfrikā. Tā ir vismazākā valsts Āfrikas kontinentālajā daļā. Gambijai ir sauszemes robeža vienīgi ar Senegālu. Tā atrodas abpus Gambijas upei. Tikai rietumos tai ir pieeja pie Atlantijas okeāna. Gambija ieguva neatkarību no Britu impērijas un kļuva par Nāciju sadraudzības locekli. Tās galvaspilsēta ir Bandžula, bet lielākā pilsēta ir Serekunda. Gambijā ir liberāla, uz brīvā tirgus balstīta ekonomika. Galvenie ienākumu avoti ir lauksaimniecība (zemesriekstu eksports). Attīstās tūrisma industrija.


Gana

Gana, oficiāli Ganas Republika (Republic of Ghana), ir valsts Rietumāfrikā. Gana ir suverēna, unitāra, prezidentāla un daudznacionāla valsts, kas atrodas pie Atlantijas okeāna Gvinejas līča. Tā robežojas ar Kotdivuāru rietumos, Burkinafaso ziemeļos, Togo austrumos un Atlantijas okeānu dienvidos.

Ganas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 27 miljoni un tie pieder pie dažādām etniskajām un reliģiskajām grupām. Tās ainavu veido līdzenumi, zemi kalni, savannas, meži, upes, ezeri un dabas rezervāti. Ganas krasta līnija ir 560 km gara. Piekrastē atrodas pilis, cietokšņi un ostas. Pirms Britu impērijas kolonizācijas Ganā ir bijušas daudzas karalistes un impērijas. Visspēcīgākā no tām bija Ašanti Karaliste. 1957. gadā tā kļuva par pirmo Subsahāras Āfrikas valsti, kura ieguva neatkarību no Eiropas valstīm. Tas padarīja valsti par melnādaino cilvēku sasniegumu simbolu un deva iedvesmu Āfrikas neatkarības kustībām.

Kamerūna

Kamerūna ir unitāra republika Centrālāfrikā. Tā ziemeļrietumos robežojas ar Nigēriju, ziemeļaustrumos — ar Čadu, austrumos — ar Centrālāfrikas Republiku, bet dienvidos — ar Ekvatoriālo Gvineju, Gabonu un Kongo Republiku. Rietumos Kamerūnu apskalo Gvinejas līcis. Valsts nosaukums cēlies no vārda, ko 15. gadsimtā portugāļu jūras braucēji deva Uori upei — Rio dos Camarões jeb tulkojumā "garneļu upe".

Valsts teritorija ir bagāta ar mežiem. Iedzīvotāju vairākums mīt Kamerūnas dienviddaļā. Lielākās pilsētas ir Duala un Jaunde. Jau kopš neatkarības iegūšanas 1961. gadā Kamerūna ir centusies attīstīt rūpniecību un infrastruktūru. Valsti kopš 1982. gada vada prezidents Pols Bija, kuram ir ļoti plašas pilnvaras. Kamerūna tika izveidota no britu un franču kolonijām, mūsdienās starp šīm valsts daļām notiek šķelšanās — angliski runājošie iedzīvotāji arvien vairāk atsvešinās no valdības un viņus pārstāvošie politiķi vēlas panākt lielāku valsts decentralizāciju vai pat bijušās britu kolonijas neatkarību.

Kenija

Kenija, oficiāli Kenijas Republika, ir valsts Austrumāfrikā. Valsts atrodas Indijas okeāna piekrastē un caur to ir novilkts ekvators. Tā robežojas ar Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju, Ugandu un Dienvidsudānu. Valsts galvaspilsēta ir Nairobi. Iedzīvotāju skaits valstī ir strauji pieaudzis pēdējo desmitu gadu laikā un ir apmēram 43 miljoni iedzīvotāju. Tulkojumā no masaju valodas Kenija nozīmē Baltais kalns. Kalns, kas atrodas valsts vidienē, ir aprimis vulkāns, un tā virsotni klāj sniegs.

Fizioģeogrāfiski valsts atrodas Austrumāfrikas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, kur absolūtais augstums virs jūras līmeņa ir 500—1500 m. 50—200 km no Indijas okeāna piekrastes aizņem zemienes. Tur atrodas tūristu iecienītas koraļļu pludmales. Kenija atrodas tektoniski aktīvā lūzumzonā. Valsts teritoriju aizņem savannas. Tās augstākā virsotne ir Kenijas kalns (5199 m vjl) un tā virsotni, neskatoties uz ekvatora tuvumu klāj ledājs. Kenijas Naivašas ezers atrodas Lielā rifta ielejā. Garākā upe valstī ir Tanas upe.

Lesoto

Lesoto (Lesoto karaliste) ir valsts Dienvidu Āfrikā, kuru no visām pusēm ieskauj Dienvidāfrika. Tā ir vienīgā Āfrikas valsts, kurai visa teritorija atrodas vairāk nekā 1000 m virs jūras līmeņa. Galvenā dabas bagātība — ūdens resursi. Lesoto tiek īstenots milzīgs hidroelektrostacijas būves projekts, kas pilnībā nodrošinās Lesoto ar nepieciešamo enerģiju, kā arī ļaus piegādāt lielu daudzumu ūdens Dienvidāfrikai. Līdz šim Lesoto ir bijusi saimnieciski atkarīga no bagātākās kaimiņvalsts.

Lesoto saimniecība lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju kapitālieguldījumiem un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 17,4% no IKP.

Libērija

Libērija (, IPA: ), oficiāli Libērijas Republika (Republic of Liberia), ir valsts Āfrikas rietumos, pie Atlantijas okeāna, kas apskalo valsts rietumdaļu. Ziemeļos Libērija robežojas ar Sjerraleoni, Gvineju, bet austrumos ar Kotdivuāru. Libērijas galvaspilsēta ir Monrovija, kurā dzīvo aptuveni pusmiljons no nedaudz vairāk kā 3 miljoniem valsts iedzīvotāju.

Valsts ir ļoti bagāta ar derīgajiem izrakteņiem: dzelzsrūdu, zeltu un dimantiem, kā arī tropiskajiem kokmateriāliem.

Lībija

Lībija, oficiāli Lībijas Valsts (‏ادولة ليبيا ‎‎) ir valsts Ziemeļāfrikā. To ziemeļos apskalo Vidusjūra, kā arī robežojas ar Ēģipti austrumos, ar Sudānu dienvidaustrumos, ar Čadu un ar Nigēru dienvidos, ar Alžīriju rietumos, bet ziemeļrietumos ar Tunisiju. Lībijas kopējā platība ir 1 759 541 km², un to ietekmē Vidusjūras un Sahāras klimatiskā zona. Lielāko daļu valsts teritorijas aizņem Lībijas tuksnesis, kas ir viena no neauglīgākajām vietām uz Zemes. Auglīgākās zonas atrodas Sidra līča apkārtnē pie Vidusjūras.

Senajā Grieķijā par Lībiju dēvēja visu Ziemeļāfriku uz rietumiem no Ēģiptes, reizēm pat visu Āfrikas kontinentu. Līdz 1945. gadam Lībija bija Itālijas kolonija, bet tā kā Itālija Otrajā pasaules karā bija zaudētājvalsts, 1951. gada 24. decembrī Lībija ieguva neatkarību, izveidojot Lībijas karalisti. 1970. gadu beigās Lībijas armija iebruka Čadā un uzsāka Toijotu karu. 2001. gada septembrī Lībija bija viena no pirmajām Arābu pasaules, kas izteica līdzjūtību ASV un nosodīja terora akta veicējus. Atbalstīja arī ASV iebrukumu Afganistānā un nodeva Lībijas specdienestu rīcībā esošo Al-Qaeda dalībnieku sarakstus. 2006. gada maijā ASV svītroja Lībiju no terorismu atbalstošo valstu saraksta. 2011. gada februārī Lībijas lielākajās pilsētās sākās masu protesti, kas noveda pie pilsoņu kara un Rietumu valstis bez oficiāla kara pieteikuma uzsāka militāru gaisa uzbrukumus Lībijas teritorijai. parlaments pieņēma lēmumu par valsts nosaukuma maiņu no Lielā Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija uz Lībijas Valsti.

Maurīcija

Maurīcija, oficiāli Maurīcijas Republika (Republic of Mauritius) ir salu valsts Indijas okeāna dienvidrietumos, aptuveni 900 km uz austrumiem no Madagaskaras. No salas uz ziemeļiem atrodas Seišelu salas, bet uz rietumiem atrodas Francijas aizjūras departaments — Reinjona. Maurīcijas platība ir 2 040 km² un pēc platības tā ir simtu septiņdesmit devītā lielākā valsts pasaulē. To ietekmē tropu klimatiskā josla. Ar 1,26 miljoniem iedzīvotāju 2013. gadā, tā ir simtu piecdesmit sestā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Maurīcija ir parlamentāra republika, kas sastāv no deviņiem rajoniem. Valsts teritoriju veido Maurīcijas, Rodrigesa, Maskarēnu, Kargadosas-Karahosas, Agalegas salas. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Portluī.

Namībija

Namībija, oficiāli Namībijas Republika (Republic of Namibia), ir valsts Āfrikas dienvidrietumu piekrastē pie Atlantijas okeāna. Tā robežojas ar Zambiju un Angolu ziemeļos, Botsvanu austrumos un ar Dienvidāfriku austrumos un dienvidos. Lai gan tā nerobežojas ar Zimbabvi, Zambezi upe, kas veido robežu starp Botsvanu un Zambiju, atdala abu valstu teritorijas. Tā ieguva neatkarību no Dienvidāfrikas 1990. gada 21. martā pēc Namībijas Neatkarības kara. Tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Vindhuka. Namībija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Dienvidāfrikas Attīstības kopienas (SADC), Āfrikas Savienības (ĀS), un Nāciju Sadraudzības locekle. 2009. gadā tajā dzīvoja 2 108 665 iedzīvotāji.

Namībiju senos laikos apdzīvoja bušmeņi, damari un namakva, un ap 14. gadsimtu tajā imigrēja arī bantu valodās runājošie iedzīvotāji. 1884. gadā teritorija kļuva par Vācijas impērijas protektorātu un palika par vācu koloniju līdz Pirmā pasaules kara beigām. 1920. gadā Tautu Savienība nodeva valsti kā mandātu (Dienvidrietumu Āfrika) Dienvidāfrikai, kura tajā ieviesa savus likumus un, sākot no 1948. gada, tās aparteīda politiku.

Nigērija

Nigērija, oficiāli Nigērijas Federālā Republika (Federal Republic of Nigeria) ir valsts Rietumāfrikā. Tā atrodas Nigēras upes lejtecē pie Gvinejas līča. Valsts robežojas ar Beninu rietumos, Kamerūnu austrumos, Čadu ziemeļaustrumos un Nigēru ziemeļos. Nigērijā pēc 2018. gada datiem dzīvo ap 195,605 miljoniem iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir lielākā valsts Āfrikā un septītā lielākā pasaulē. Nigērija ir Āfrikas Savienības, Nāciju Sadraudzības un OPEC dalībvalsts.

Nigērijai ir gara vēsture ne tikai kā sen apdzīvotai teritorijai, bet arī kā apgabalam, kurā pastāvējušas varenas impērijas un pilsētvalstis, pirms vēl to bija kolonizējušas Eiropas lielvaras. Hausi ziemeļos, ibo dienvidaustrumos un jorubi dienvidrietumos, Ifes pilsētas apkaimē, bija nodibinājuši un izveidojuši labi organizētas karalistes jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad šeit atradās eiropieši.

Ruanda

Ruanda, oficiāli Ruandas Republika (Repubulika y'u Rwanda, République du Rwanda, Republic of Rwanda), ir valsts Austrumāfrikā. Ruanda robežojas ar Ugandu, Burundi, Kongo Demokrātisko Republiku un Tanzāniju. Lielākā daļa no Ruandas iedzīvotājiem ir hutu cilts pārstāvji. Lielākā mazākumtautība ir tutsi, bet nākamā ir tva (Twa) cilts pārstāvji. Ruandā ir trīs oficiālās valodas: kiņaruanda, franču un angļu valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, galvenokārt Romas katoļu baznīca. Valstī dzīvo arī liels skaits musulmaņu.

1994. gadā valstī notika pret tutsi mazākumtautību vērsts genocīds, kurā gāja bojā no 500 000 līdz miljonam cilvēku.

Seišelas

Seišelas oficiāli Seišelu Republika (kreolu - Repiblik Sesel) ir salu valsts Āfrikā uz ziemeļaustrumiem no Madagaskaras. Arhipelāgs sastāv no 115 granīta un koraļļu salām, no kurām 33 ir apdzīvotas. Lielākās salas ir Mae, Pralēna un Ladiga. Tai ir augstākais tautas attīstības indekss Āfrikā un augstākā ienākumu nevienlīdzība pasaulē, mērot pēc džini koeficienta. Seišelas ir viena no Āfrikas Savienības loceklēm.

Seišelas ar 86 525 iedzīvotājiem ir otrā mazākā valsts Āfrikā pēc iedzīvotāju skaita, katru gadu to apmeklē vairāk kā 200 000 tūristu. 86% valsts iedzīvotāju ir seišelieši.

Sjerraleone

Sjerraleone, oficiāli Sjerraleones Republika, ir suverēna valsts Rietumāfrikā. Tā robežojas ar Gvineju ziemeļos, Libēriju dienvidos, bet no rietumiem to apskalo Atlantijas okeāns. Valsts platība ir 71,740 km 2 . Tā ir iedalīta četros reģionos: Ziemeļu provincē, Austrumu provincē, Dienvidu provincē un Rietumu apgabalā, kas ir iedalīti 14 mazākos rajonos. Kopējais iedzīvotāju skaits valstī 2016. gadā bija aptuveni 6 726 458.

18. gadsimtā Sierra Leone bija stratēģiska osta vergu tirdzniecībai starp kontinentiem. 1792. gadā tika nodibināta Frītauna kā apmetne melnādainajiem, kuri bija cīnījušies britu pusē ASV Neatkarības karā. 1808. gadā Frītauna kļuva par britu koloniju, bet 1896. gadā Sjerraleone kļuva par Lielbritānijas protektorātu. Valsts ieguva neatkarību 1961. gada 27. aprīlī. Laika posmā no 1991. līdz 2002. gadam Sjerraleone cieta no postoša pilsoņu kara. Lai izbeigtu pilsoņu karu, valstī tika izvietoti Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas spēki un britu karaspēks. Karš beidzās 2002. gada 18. janvārī ar Sjerraleones valdības spēku uzvaru.

Somālija

Somālijas Republika ir valsts Āfrikas austrumdaļā. Somālijas teritorijā kopš 1990. gadu sākuma ir divas pašpasludinātas republikas ziemeļos - Somālilenda un Puntlenda, kā arī cilšu un dažādu grupējumu dalītā Somālija valsts dienvidu daļā. Somālija robežojas ar Džibutiju ziemeļos, Etiopiju rietumos un Keniju dienvidos. Ziemeļos to apskalo Adenas līcis, bet austrumu krastu apskalo Indijas okeāns. Somālijas galvaspilsēta ir Mogadīšo. Somālijai ir garākā kontinenta krasta līnija, un tās reljefs galvenokārt sastāv no plakankalnēm, līdzenumiem un augstienēm. Klimats pārsvarā visu gadu ir karsts, ar periodiskiem musonu vējiem un neregulārām lietusgāzēm.

Iedzīvotāju skaits Somālijā ir aptuveni 10 miljoni. Aptuveni 85% no tās iedzīvotāju ir etniski somālieši, kas vēsturiski ir apdzīvojuši valsts ziemeļu daļu. Etniskās minoritātes pārsvarā apdzīvo valsts dienvidu reģionus. Oficiālās valodas Somālijā ir somāliešu un arābu valodas, kas abas pieder pie Afroaziātu valodu saimes. Lielākā daļa iedzīvotāju šajā valstī ir musulmaņi, no kuriem lielākā daļa ir sunnīti.

Sudāna

Sudāna (, as-Sūdān), oficiāli Sudānas Republika (, Jumhūrīyat as-Sūdān) ir valsts Ziemeļaustrumāfrikā. Sudāna robežojas ar Ēģipti ziemeļos, Sarkano jūru ziemeļaustrumos, Eritreju un Etiopiju dienvidaustrumos, Dienvidsudānu dienvidos, Centrālāfrikas Republiku dienvidrietumos, Čadu rietumos un Lībiju ziemeļrietumos. Sudāna ir 16. lielākā valsts pasaulē pēc platības un 3. lielākā Āfrikā. Nīlas upe sadala valsti austrumu un rietumu daļās. Tās dominējošā reliģija ir islāms.

Sudāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, Āfrikas Savienības, Arābu valstu līgas locekle, kā arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas novērotājvalsts. Tās galvaspilsēta ir Hartūma, politiskais, kultūras un tirdzniecības centrs. Tā ir federāla, prezidentāla, demokrātiska republika. Sudānas politiku regulē parlamentāra organizācija, kuru sauc par nacionālo asambleju. Sudānas tiesu sistēma ir balstīta uz islāma likumiem.

Svazilenda

Svazilenda, oficiāli Svazilendas karaliste ir valsts Āfrikas dienvidos, kas robežojas ar Dienvidāriku un Mozambiku. Svazilenda galvenokārt eksportē cukurniedres, kā arī koksnes masu, ogles un azbestu. Valsts tiek uzkatīta par absolūtu monarhiju - karaļa rokās ir liela vara, viņš ir valdības galva un pats izvēlas daudzus no parlamenta locekļiem. Tomēr karali ierobežo vietējie rituāli, turklāt viņš dala varu ar karalieni-māti.


Svētās Helēnas Sala

Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas ir Britu aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos, kas sastāv no Svētās Helēnas salas, Debesbraukšanas salas un Tristana da Kuņas arhipelāga. Līdz 2009. gada 1. septembrim tā bija pazīstama kā Svētās Helēnas sala un atkarīgās teritorijas, kad teritorijas nosaukums tika mainīts.

Kategorija:Apvienotās Karalistes atkarīgās teritorijas

Tanzānija

Tanzānija, oficiāli Tanzānijas Apvienotā Republika, ir valsts Āfrikas austrumu krastā uz dienvidiem no ekvatora. Robežojas ar Keniju un Ugandu ziemeļos, ar Mozambiku, Malāviju un Zambiju dienvidos un ar Kongo DR, Burundi un Ruandu rietumos. Austrumu daļā apskalo Indijas okeāns. Kopš 1996. gada Tanzānijas oficiālā galvaspilsēta ir Dodoma, bet faktiskā galvaspilsēta ir Dāresalāma, kurā joprojām ir saglabājušās daudzas centralizētās funkcijas- valsts iestādes un ārzemju vēstniecības. Iedzīvotāju skaits 2012. gadā sasniedza 45 miljonus.

Tanganjika bija Vācijas impērijas kolonija no 1880. gada līdz 1919. gadam, kad tā nonāca Apvienotās Karalistes pārraudzībā. 1961. gadā tā kļuva par neatkarīgu valsti. Tanzānija savu pašreizējo nosaukumu ieguvusi 1964. gada 24. aprīlī, apvienojoties Tanganjikai un Zanzibārai.

Uganda

Ugandas Republika ir valsts Austrumāfrikā. Ugandai ir tikai sauszemes robežas — austrumos tā robežojas ar Keniju, ziemeļos ar Dienvidsudānu, rietumos ar Kongo Demokrātisko Republiku, dienvidrietumos ar Ruandu un dienvidos ar Tanzāniju. Valsts dienvidos atrodas ievērojama daļa no Viktorijas ezera, kas savukārt vēl robežojas ar Keniju un Tanzāniju.

Vārds Uganda cēlies no Bugandas valsts, kuras teritorija ietvēra daļu no Ugandas dienvidiem, tai skaitā, tās galvaspilsētu Kampalu. Puse no valsts iedzīvotājiem dzīvo zem starptautiskā iztikas minimuma, kuru noteica Pasaules Banka 1985. gadā, pašlaik tie ir 1,8 ASV dolāri dienā.

Zambija

Zambija (, izrunā: ), oficiāli Zambijas Republika (Republic of Zambia), ir valsts Dienvidu Āfrikā. Tā robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku un Tanzāniju ziemeļos, Angolu austrumos, Namībiju un Zimbabvi dienvidos, Mozambiku dienvidaustrumos un Malāviju austrumos. Valstij ir arī maza robeža ar Botsvanu. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta Lusaka atrodas valsts dienvidos. Valsts valūta ir Zambijas kvanča. Zambija ir etniski daudzveidīga valsts ar 17 miljoniem iedzīvotāju. Zambiju apdzīvo 72 etniskās grupās, no kurām lielākā daļa runā bantu valodās. Valsts valoda ir angļu valoda, taču iedzīvotāji runā arī reģionālajās valodās, no kurām visbiežāk lieto bembu valodu.

19. gadsimta beigās teritoriju, kas mūsdienās ir Zambija un Zimbabve, pakļāva Lielbritānija. 1924. gadā Ziemeļrodēzija oficiāli kļuva par britu protektoriātu. Koloniālajā periodā Zambiju sauca par Ziemeļrodēziju, bet Zimbabvi par Dienvidrodēziju. 1953. gadā abas Rodēzijas un Njasalanda (Malāvija) tika apvienotas Rodēzijas un Njasalandas federācijā, kura pastāvēja līdz 1963. gadam. Valsts ieguva neatkarību 1964. gadā. Kenets Kaunda kļuva par valsts pirmo prezidentu. Viņš izveidoja vienas partijas valsti un palika pie varas līdz 1991. gadam. Kopš tā laika tiek rīkotas demokrātiskas vēlēšanas. Pašreizējais valsts prezidents ir Edgars Lungu.

Ēģipte

Apvienotā Arābu Republika (, al-Jumhūrīyah al-‘Arabīyah al-Muttaḥidah), arī UAR, bija īslaicīga politiskā savienība starp Ēģipti, Palestīnu un Sīriju. To izveidoja 1958. gadā un pastāvēja līdz 1961. gadam. Ēģipte, kā Apvienotā Arābu Republika, bija pazīstama līdz 1971. gadam. Tās prezidents bija Gamāls Abdels Nāsers.


Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas

Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos. Sastāv no pārsvarā neapdzīvotajām Dienviddžordžijas un Dienvidsendviču salām. Līdz 1985. gadam salas ietilpa Folklenda Salu teritorijas sastāvā.

Salās nav patstāvīgo iedzīvotāju, tiek uzturētas divas pētniecības stacijas: Kingedvardpointa un Bērdailenda. Valdības iestādes atrodas Stenlijā (Folklenda salas).

Apvienotie Arābu Emirāti

Apvienotie Arābu Emirāti, saukti arī par AAE vai Emirātiem, ir valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos. Emirāti robežojas ar Sauda Arābiju dienvidos un ar Omānu austrumos, kā arī tai ir jūras robeža ar Kataru un ar Irānu. To ziemeļos apskalo Persijas līcis, bet austrumos Omānas līcis. Apvienoto Arābu Emirātu kopējā platība ir 83 600 km² un to ietekmē subtropu klimats. Lielāko daļu no AAE teritorijas aizņem tuksneši, bet valsts ziemeļaustrumos atrodas auglīga zeme. Pēc 2014. gada datiem Apvienotajos Arābu Emirātos dzīvo 9 581 000 iedzīvotāji no kuriem apmēram 1,2 miljoni iedzīvotāji ir pilsoņi, bet vairāk kā 8,3 miljoni ir iebraucēji.

Apvienotie Arābu Emirāti ir federālā prezidentālā sistēma un konstitucionālā monarhija. Apvienotie Arābu Emirāti sastāv no septiņiem emirātiem kā Abū Dabī emirāta, Dubaijas emirāta, Adžmānas emirātu, Sārdžas emirātu, Ummelkaivainas emirātu, Rāselhaimas emirātu un Fudžeiras emirātu. Visi emirāti ir absolūtās monarhijas, bet federācijas līmenī pastāv prezidentāla sistēma. Tradicionāli prezidenta amatu ieņem Abū Dabī emīrs, bet premjerministra - Dubaijas emīrs, tādējādi šie amati faktiski ir mantojami.

Bahreina

Bahreina (, Baḥrayn), oficiāli Bahreinas Karaliste (مملكة البحرين, Mamlakat al-Baḥrayn), ir salu valsts Āzijā. Valsts atrodas uz 3 lielām un vairākām nelielām salām Persijas līcī. Valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija. Tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Manāma.

Valstī kopš 1783. gada valda al Halifu dinastija. 2001. gada referenduma rezultātā Bahreina no emirāta pārtapa konstitucionālā monarhijā. 2002. gadā valstī notika pirmās parlamenta vēlēšanas. Parlaments sastāv no 40 deputātiem ar padomdevēja tiesībām. Valsts galva kopš 1975. gada ir karalis Hamads, kurš ieceļ premjerministru (kopš 1971. gada premjerministrs ir karaļa tēvocis kroņprincis Salamans bin Hamads al Halifa) un apstiprina tā izvēlētos Ministru kabineta locekļus.

Bangladeša

Bangladeša, oficiāli Bangladešas Tautas Republika (, Gônoprojatontri Bangladesh) ir valsts Dienvidāzijā. Tā robežojas ar Indiju un Mjanmu, bet tās krastus apskalo Bengālijas līcis.

Atpalikusi agrāra valsts, biežas dabas katastrofas, zems infrastruktūras attīstības līmenis. Galvenie dabas resursi — koksne, dabas gāze, urāns, akmeņogles, kūdra. Subekvatoriālais klimats sekmē lauksaimniecības attīstību. Lietus periodā plašas teritorijas pārplūst. 15% valsts teritorijas klāj tropiskie meži. Aramzeme aizņem 73% valsts platības, ilggadīgie stādījumi 2%, ganības 5%. Apūdeņo 31 000 km 2 teritorijas. Audzē džutu, rīsu, kviešus, cukurniedres, tējas krūmus, kokvilnu, tabaku, prosu, eļļas augus, dārzeņus, mango, ananasus, garšaugus, banānus. Bangladeša ieņem otro vietu pasaulē džutas kopražas ziņā. Liellopu un putnu audzēšana (gaļa, piens, olas). Lauksaimniecībā nodarbināti 63% iedzīvotāji un tā dod 30% no IKP vērtības. IKP uz vienu iedzīvotāju 1570 dolāri (2000. gadā). Rūpniecībā nodarbināti 11% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, pakalpojumu sfērā 26%.

Britu Indijas Okeāna Teritorija

Britu Indijas Okeāna Teritorija ir Lielbritānijai piederoša atkarīga teritorija, kas atrodas Indijas okeānā. Britu Indijas Okeāna Teritorijā ietilpst seši koraļļu atoli.

Kategorija:Dienvidāzija Kategorija:Indijas okeāna salas Kategorija:Atkarīgās teritorijas Kategorija:Eiropas Savienības īpašās teritorijas

Bruneja

Bruneja, oficiāli Bruneja Darusalama, ir sultanāts Āzijas dienvidos Borneo salas ziemeļrietumu daļā.

Dienvidos Brunejai ir sauszemes robeža ar Malaiziju, bet valsts ziemeļu robežu apskalo Dienvidķīnas jūra.

Dienvidkoreja

Korejas Republika (, Daehan Minguk), neoficiāli saukta arī Dienvidkoreja, ir prezidentāla republika Āzijas austrumos, Korejas pussalas dienvidu daļā. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Seula. Ziemeļos tā robežojas ar Ziemeļkoreju, ar kuru tā līdz 1910. gadam bija vienota valsts un saucās Koreja (고려; 高麗). Rietumos pāri Dzeltenajai jūrai atrodas Ķīnas Tautas Republika, austrumos pāri Korejas šaurumam — Japāna. Dienvidkorejas platība ir. Valstī dzīvo iedzīvotāji, aptuveni viena puse no Dienvidkorejas iedzīvotājiem dzīvo galvaspilsētā Seulā vai tās apkārtnē — trešajā lielākajā aglomerācijā pasaulē.

Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā norisinājās 1988. gada Vasaras Olimpiskās spēles.

Filipīnas

Filipīnu Republika (Repúbliká ng̃ Pilipinas) ir salu valsts Āzijas austrumos, Klusajā okeānā, starp Indonēziju un Taivānu. No Taivānas Filipīnas atdala Lusonas šaurums, bet rietumos pāri Dienvidķīnas jūrai ir Vjetnama. Arhipelāgs sastāv no vairāk kā 7107 salām, kas kopā aizņem gandrīz 300 000 km 2 lielu teritoriju. Ar vairāk kā 92 miljoniem iedzīvotāju Filipīnas ir septītā visvairāk apdzīvotā valsts Āzijā un divpadsmitā visvairāk apdzīvotā valsts pasaulē. Filipīnu galvaspilsēta ir Manila.

Valsts neatkarību ieguva 1946. gadā no Amerikas Savienotajām valstīm.

Honkonga

Honkonga jeb Sjangana, oficiālais nosaukums Ķīnas Tautas republikas Honkongas īpašais administratīvais rajons (中華人民共和國香港特別行政區, Hong Kong Special Administrative Region), ir autonoms rajons Ķīnā, Honkongas salā, Kouluņas pussalā un vairāk nekā citās 260 salās. Ar kopējo platību 1 104 km2 un 7.3 miljoniem iedzīvotāju, tā ir ceturtā visblīvāk apdzīvotā teritorija. Tā ir izvietota rietumos no Pērļu upes (Džudzjanas) deltas un dienvidaustrumos no Ķīnas provinces Guandunas krastiem, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā.

Pēc Pirmā opija kara (1839–42), Honkonga kļuva par Britu koloniju un ieguva kontroli pār Honkongas salu, pēc tam arī pār Kouluņas pussalu 1860. gadā un Lantau salu un Kouluņas pussalas ziemeļdaļu 1898. gadā. Otrā pasaules kara laikā Japāna okupēja Honkongu, bet briti atguva kontroli pār to 1945. gadā. 1980to gadu sākumā, sarunas starp Apvienoto Karalisti un Ķīnu nonāca pie deklarācijas, kas pavēra ceļu Honkongas suverenitātes nodošanu Ķīnai.

Indija

Indija (, Bhārat, ), oficiāli Indijas Republika (, Bhārat Gaṇarājya, ), ir valsts Dienvidāzijā. Tā ir septītā lielākā valsts pasaulē, kā arī otrā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Toties tā ir vislielākā demokrātiskā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās. Indiju dienvidos apskalo Indijas okeāns, rietumos Arābijas jūra, bet austrumos Bengālijas līcis. Krasta līnijas garums sasniedz 7 517 km. Rietumos tā robežojas ar Pakistānu, ziemeļos ar Ķīnu, Nepālu un Butānu, bet austrumos ar Bangladešu un Mjanmu. Tai Indijas okeānā ir jūras robežas arī ar Šrilanku, Maldīviju un Indonēziju.

Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc cīņas par neatkarību, ko iezīmēja plaša nevardarbīga pretošanās.

Indonēzija

Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Tā atrodas uz 17 508 salām un ir pasaulē lielākā valsts, kas atrodas uz arhipelāga. Pēc iedzīvotāju skaita, kas ir vairāk kā 260 miljoni, Indonēzija ir ceturtā lielākā valsts pasaulē. Indonēzija ir republika, kurā tiek ievēlēts parlaments un prezidents. Indonēzijas galvaspilsēta ir Džakarta. Šī valsts robežojas ar Papua Jaungvineju, Austrumtimoru un Malaiziju. Vēl tuvākās aizjūras kaimiņvalstis ir Singapūra, Filipīnas un Austrālija, kā arī Indijai piederošās Andamanu un Nikobaru Salas. Indonēzija atrodas starp Kluso un Indijas okeānu. Valsts teritoriju šķērso ekvatora līnija.

Valsts ir bagāta ar dažādiem dabas resursiem. Tajā skaitā Indonēzijā ir lielas naftas un dabasgāzes atradnes gan sauszemē, gan jūrā, milzīgas mežu platības, kur var iegūt kokmateriālus, un dažādu derīgo izrakteņu atradnes, piemēram, alvas, niķeļa un vara atradnes.

Izraēla

Izraēla (, Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Tā robežojas ar Libānu ziemeļos, Sīriju ziemeļaustrumos, Jordāniju austrumos un Ēģipti dienvidrietumos. Valsts galvaspilsēta ir Jeruzaleme, taču Izraēlas valdīšana pār to nav viennozīmīgi starptautiski atzīta, tādēļ visu valstu vēstniecības, kurām ir diplomātiskās attiecības ar Izraēlu, atrodas ārpus galvaspilsētas. Izraēla ir parlamentāra, demokrātiska republika ar vispārēju vēlēšanas sistēmu. Valstij ir 120 vēlētu pārstāvju liels parlaments, kuru sauc par Knesetu.


Jordānija

Jordānija, oficiāli Jordānijas Hašimītu Karaliste , ir valsts Tuvajos Austrumos. Tā robežojas ar Izraēlu ziemeļrietumos, ziemeļos ar Irāku, bet dienvidos ar Saūda Arābiju. Jordānijas galvaspilsēta ir Ammāna, kura ir arī visapdzīvotākā pilsēta valstī un tās ekonomiskais, politiskais un kulturālais centrs. Valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija.

No 1516. līdz 1918. gadam mūsdienu Jordānijas teritorija bija mazapdzīvota Osmaņu impērijas province. 1915. gadā I Pasaules kara laikā Lielbritānija iebruka Osmaņu impērijā. 1917. gadā sākas arābu sacelšanās (Lielbritānijas augstais komisārs Ēģiptē lords Makmahons Rietumu valdību vārdā apsolīja arābiem pēc Osmaņu impērijas sagrāves izveidot neatkarīgu valsti) un Lielbritānija okupēja šīs osmaņu teritorijas. Pretēji arābiem solītajam, 1916. gadā Saiksa—Piko vienošanās paredzēja, ka Osmaņu impērijas arābu daļa tiks sadalīta divos protektorātos: Sīrija piederēs Francijai, bet Irāka, Transjordānija (teritorija uz austrumiem no Jordānas upes), Palestīna un Ēģipte - Lielbritānijai. 1921. gadā tika izveidota britu mandātteritorija- Transjordānas emirāts, kas 1946. gada 17. jūnijā ieguva neatkarību. Jordānija iesaistījās karā pret Izraēlu 1948. gadā un Sešu dienu karā 1967. gadā. 1994. gadā ar Izraēlu tika noslēgts miera līgums.

Kambodža

Kambodža (agrāk saukta par Kampučiju) ir vidēji liela valsts Dienvidaustrumu Āzijā. Tās galvaspilsēta Pnompeņa ir arī lielākā pilsēta. Tās galvenā reliģija ir budisms.


Kokosu

Kokosu (Kīlinga) Salas ir Austrālijas teritorija. Šīs salas ir izvietojušās uz diviem atoliem, savukārt tie sastāv no 27 atsevišķām salām. Kokosu (Kīlinga) Salas atrodas Indijas okeānā aptuveni pusceļā no Šrilankas uz Austrāliju.


Kuveita

Kuveita ir valsts Āzijā pie Persijas līča. ANO dalībniece no 1963.gada, Arābu valstu līgas locekle no 1961.gada. Valsts iekārta: konstitucionāla monarhija. Valsts galva - emīrs, valdību vada premjerministrs. Likumdevēja varu realizē emīrs un Nacionālā Asambleja (50 deputāti).

Kuveita ir Arābu līgas, Līča arābu valstu sadarbības padomes, Islāma sadarbības organizācijas, Nepievienošanās kustības un OPEC dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm.

Laosa

Laosas Tautas Demokrātiskā Republika (lao: Sathalanalat Paxathipatai Paxaxon Lao) ir valsts Āzijas dienvidaustrumos. Tā atrodas uz Indoķīnas pussalas un tai nav pieejas jūrai. Ziemeļos tā robežojas ar Ķīnu un Mjanmu, austrumos ar Vjetnamu, dienvidos ar Kambodžu, bet rietumos ar Taizemi. Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir sociālistiskā iekārta ar vienu valdošo politisko partiju.

Tajā ir vairāk kā sešdesmit dažādas etniskās grupas. Galvenā reliģija valstī ir budisms.

Libāna

Libāna, oficiāli Libānas Republika , ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos. Ziemeļos un austrumos Libāna robežojas ar Sīriju un dienvidos ar Izraēlu, rietumos ar Vidusjūru. Saistībā ar iedzīvotāju reliģisko un etnisko daudzveidību, Libānā sastopama īpaša politiskā sistēma, pazīstama kā konfesionālisms, kas paredzēta tam, lai visas reliģijas tiktu vienādi respektētas.

Lai arī pēc neatkarības iegūšanas Libānā regulāri uzliesmoja nemieri, līdz reliģisko un etnisko nesaskaņu izraisītajam Libānas pilsoņu karam (1975-1990), valstī bija relatīvs miers un labklājība, ko sekmēja tūrisms, zemkopība un attīstītā banku sistēma. To uzskatīja par arābu valstu banku galvaspilsētu un tā bija plaši pazīstama kā 'Tuvo Austrumu Šveice' saistībā ar tās finansiālo varu. Libāna piesaistīja lielu skaitu tūristu, jo tās galvaspilsēta Beirūta tika bieži dēvēta par 'Tuvo Austrumu Parīzi'.

Malaizija

Malaizija ir federatīva valsts Dienvidaustrumāzijā. Tā sastāv no 13 štatiem un trīs federālajām teritorijām. Valsts sauszemes platības daļu, kura ir 329 847 km², Dienvidķīnas jūra sadala divās līdzīga lieluma daļās — Rietummalaizijā Malakas pussalas dienviddaļā un Austrummalaizijā Kalimantāna salas ziemeļos. Malaizijas pussalas daļa robežojas ar Taizemi, bet salas daļa ar Bruneju un Indonēziju. Valsts galvaspilsēta ir Kualalumpura, savukārt federālās valdības sēdeklis atrodas Putradžajā. Malaizijā atrodas Eirāzijas kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts — Piai rags.

Kaut arī Malaiziju vairākumā apdzīvo malajieši, šeit dzīvo arī ievērojams skaits ķīniešu un indiešu. Kopumā sabiedrība ir multietniska un multikulturāla, kam ir būtiska nozīme valsts politiskajā dzīvē. Atbilstoši Malaizijas konstitūcijā noteiktajam islāms ir valsts reliģija, tomēr vienlaikus valstī pastāv reliģiskā brīvība attiecībām uz citām ticībām. Valsts iekārta ir veidota pēc Vesminsteras sistēmas parauga, Malaizija pieder anglosakšu tiesību sistēmai. Valsts galva ir karalis, kuru ik pēc pieciem gadiem ievēl deviņi sultāni. Izpildvaru — valdību vada premjerministrs, likumdevējvara pieder divpalātu parlamentam.

Maldīvija

Maldīvija (vai Maldīvu Salas), oficiāli Maldīvijas Republika (, Dhivehi Raa'jeyge Jumhooriyya), ir salu valsts Indijas okeānā. Maldīvija atrodas uz dienvidiem no Indijai piederošajām Lakšadvīpas salām un apmēram 700 km uz dienvidrietumiem no Šrilankas. Maldīvija ir izvietojusies uz 26 atoliem, kas satur 1192 mazas salas, no kurām 200 salas ir apdzīvotas. Valsts galvaspilsēta ir Male.

Šī ir mazākā Āzijas valsts gan pēc iedzīvotāju skaita, gan platības. Maldīvija ir arī pasaulē zemākā valsts — vidējais augstums virs jūras līmeņa sasniedz 1,5 metrus. Tā ir valsts ar zemāko dabisko augstāko punktu, kas ir 2,4 metri.

Nepāla

Nepāla, oficiāli Nepālas Federālā Demokrātiskā Republika, ir valsts Āzijas dienvidu daļā, pasaules jaunākā republika. Tā robežojas ar Indiju dienvidos, austrumos, rietumos un Ķīnu ziemeļos. Ar 147 181 kvadrātkilometru platību un iedzīvotāju skaitu aptuveni 30 miljoniem, Nepāla ir pasaules 93. lielākā valsts un 41. apdzīvotākā valsts. Nepālas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Katmandu.

Nepāla ir valsts ar ļoti daudzveidīgu ģeogrāfiju un kultūru. Valsts atrodas Himalaju dienvidu nogāzē, un šeit atrodas vairākas pasaules augstākās virsotnes, tai skaitā augstākā pasaules virsotne Everests. Auglīgie un mitrie dienvidi ir samērā urbanizēti. Aptuveni puse iedzīvotāju dzīvo zem starptautiski noteiktā nabadzības līmeņa — 1 ASV dolāra. Pēc vairākiem novērtējumiem, hinduismu Nepālā praktizē lielāka iedzīvotāju daļa nekā kādā citā pasaules valstī. Savukārt budisma piekritēju ir neliela daļa, lai gan Nepāla tiek uzskatīta par Sidhārtas Gautamas dzimšanas vietu.

Omāna

Omāna (, ʻUmān), oficiāli Omānas Sultanāts (سلطنة عُمان, Salṭanat ʻUmān), ir vidēji attīstīta valsts Āzijā, Arābijas pussalas austrumos. Robežojas ar Jemenu dienvidrietumos, Saūda Arābiju - rietumos un Apvienotajiem Arābu Emirātiem - ziemeļrietumos. No austrumiem to apskalo Indijas okeāna Arābijas jūra.

No 1507. līdz 1650. gadam Maskata bija Portugāles lielvalsts cietoksnis pie jūras ceļa gar Austrumāfrikas krastu uz Indiju. 1690. gados Omānas sultāns uzveica portugāļus un līdz 19. gadsimtam Omānas sultanāts bija viena no Indijas okeāna rietumu daļas lielvarām, kuras bagātības pamatā bija vergu tirdzniecība. No 1820. līdz 1970. gadam pastāvēja Maskatas and Omānas sultanāts, kas apvienoja relatīvi neatkarīgas valsts daļas - Maskatas sultanātu piekrastē un Omānas imamātu iekšzemē. Sultāns Sajjids Saids bin Sultans al-Busaids 1840. gadā pārcēla savu galvaspilsētu no Maskatas Omānā uz Zanzibāras Akmens pilsētu. Tomēr 1861. gadā viņa dēli sadalīja lielvalsti, Sajjids Madžids bin Saida al-Busaids kļuva par Zanzibāras sultānu, bet viņa brālis Sajjids Thuvaini bin Saids al-Saids par Omānas sultānu.

Pakistāna

Pakistāna, oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā. Tā robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju. Pakistānas dienvidus apskalo Arābijas jūra, kas ir viena no Indijas okeāna jūrām. Pakistānas valsts ir izveidota 1947. gadā. Pirms tam tā bija Britu Indijas daļa, kuru pārsvarā apdzīvoja musulmaņi. Lielākā daļa no pārējās Britu Indijas, kuru apdzīvoja hinduisti un citu reliģiju pārstāvji, bija pamats Indijas valstij. Mūsdienās joprojām Pakistānai ar Indiju ir konflikts par musulmaņu apdzīvoto Kašmīru. 1956. gadā Pakistāna tika proklamēta par pirmo islāma republiku pasaulē. 1971. gadā Pakistānas daļa- Austrumpakistāna, ieguva neatkarību un tika nosaukta par Bangladešu.

Nosaukuma "Pakistāna" izcelsme ir strīdīga. No persiešu un urdu valodām šis nosaukums nozīmē "tīro, šķīsto zeme" (pāk - "tīrs, šķīsts"; -stān - "zeme"). Ir zināms arī tas, ka Čaudhurī Rahmats Ali, kas bija viens no nozīmīgākajiem neatkarīgas musulmaņu valsts radīšanas aizstāvjiem, savā rakstītajā pamfletā "Tagad vai nekad" ("Now Or Never") ir piedāvājis valsti saukt par "Pak(i)stānu". Šadu nosaukumu viņš ir izvēlējies kā akronīmu no pieciem Ziemeļindijā esošo teritoriju nosaukumiem - Pendžāba, Afgānija (mūsdienās Ziemeļrietumu pierobežas province), Kašmīra, Sinda un Beludžistāna.

Singapūra

Singapūra, oficiāli Singapūras Republika (Republic of Singapore), ir pilsētvalsts Dienvidaustrumāzijā. Singapūra ir salu valsts, kas aizņem Singapūras salu un vēl 62 mazākas salas, kas atrodas pie Malakas pussalas krastiem. Singapūras kopējā platība ir 722,5 km², pēc 2018. gada pieejamajiem datiem tajā dzīvo 5,638 miljoni iedzīvotāju un 39% no tiem ir ar citas valsts pilsonību.

Singapūra kopš 20. gadsimta 60. gadu vidus ir piedzīvojusi strauju ekonomisko attīstību un no mazattīstītas valsts kļuvusi par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Singapūra ir globāli augsti attīstīts izglītības, izklaides, finanšu, veselības aprūpes, inovāciju, loģistikas, ražošanas un tūrisma centrs. Singapūra ir devītajā vietā pasaulē pēc Tautas attīstības indeksa, trešajā vietā pasaulē pēc pirktspējas paritātes un tai ir augsti rādītāji pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa, plānotā dzīves ilguma, dzīves kvalitātes, drošības un mājokļu pieejamības. Kopš 2013. gada Singapūra ir dārgākā pilsēta pasaulē pēc dzīves izmaksām.

Sīrija

Sīrija, oficiāli Sīrijas Arābu Republika , ir valsts Tuvajos austrumos, dibināta 1946. gada 17. aprīlī.

Tā robežojas ar Libānu rietumos, Izraēlu dienvidrietumos, Jordāniju dienvidos, Irāku austrumos un Turciju ziemeļos. Sīrijai ir starptautiski strīdi ar Izraēlu par tās okupētajām Golānas augstienēm, kā arī ar Turciju par Hatajas (Hatay) provinci.

Taizeme

Taizemes Karaliste ir valsts Āzijas dienvidos. Tā robežojas ar Laosu un Kambodžu austrumos, Taizemes līci un Malaiziju dienvidos, Andamanu jūru un Mjanmu rietumos.

Taizeme atrodas Indoķīnas pussalā, tās galvaspilsēta Bangkoka ir viena no lielākajām pilsētām Dienvidaustrumu Āzijā. Izplatīta reliģija Taizemē ir budisms. Musonu vēji no okeāna vasarā atnes daudz nokrišņu. Piemērotais klimats un augsne ļauj audzēt un eksportēt daudz rīsu. Taizemē ir attīstīta tūrisma industrija.

Vjetnama

Vjetnama, oficiālais valsts nosaukums Vjetnamas Sociālistiskā Republika (Cộng hòa xã hội chủ nghĩa Việt Nam) , ir valsts Indoķīnas pussalā. Ziemeļos robežojas ar Ķīnu, ziemeļrietumos ar Laosu, dienvidrietumos ar Kambodžu un austrumos ar Dienvidķīnas jūru. Vjetnamas kopējā platība ir 331 690 km², pēc 2017. gada provizoriskajiem datiem Vjetnamā dzīvo 94,57 miljoni iedzīvotāju. Tā ir 14. visapdzīvotākā valsts pasaulē un 9. apdzīvotākā valsts Āzijā. Vjetnama savu neatkarību ieguva 1945. gada 2. septembrī. Citas valstis to atzina tikai 1954. gadā.

Kopš 1976. gada, kad atkalapvienojās Vjetnamas ziemeļu un dienvidu daļa, valsts galvaspilsēta ir Hanoja. Lielākā Vjetnamas pilsēta ir Hošimina, Hanoja ir otrā lielākā. Hanoja ir valsts saimniecības un kultūras centrs. Vjetnama ir viena no četrām atlikušajām pasaules valstīm, kuras oficiālā valsts iekārta ir komunisms un valsti pārvalda viena partija. Vjetnama ir Pasaules Tirdzniecības Organizācijas, Frankofonijas, Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas un citu organizāciju pilntiesīga dalībvalsts. Kopš 2000. gada Vjetnamas saimniecība ir viena no straujāk augošajām saimniecībām pasaulē.

Ziemsvētku Sala

Ziemsvētku Sala ir Austrālijas teritorija Indijas okeānā. Tā atrodas 2600 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Austrālijas pilsētas Pērtas, 500 km uz dienvidiem no Indonēzijas galvaspilsētas Džakartas un 975 km no Kokosu (Kīlinga) Salām. Uz salas dzīvo 2 072 iedzīvotāji, kuri dzīvo vairākās apdzīvotās vietās salas ziemeļu daļā. To sauc par "Ziemsvētku salu", jo tā tika atklāta Ziemassvētkos 1643. gada 25. decembrī.

Ģeogrāfiskā izolētība un minimālā cilvēku iejaukšanās ļāvusi salā saglabāties daudzām endēmiskām augu un dzīvnieku sugām, kas ieinteresē zinātniekus un naturālistus. 63% no tās 135 kvadrātkilometru platības (52 kv mi), ir Austrālijas nacionālais parks. Uz salas notiek fosfāta ieguve.

Šrilanka

Šrilanka (, śrī laṃkāva,, ilaṅkai), oficiāli Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika, līdz 1972. gadam kā Ceilona, ir salu valsts Dienvidāzijā. Tā atrodas apmēram 31 km attālumā no Indijas dienvidu krasta. Tai ir jūras robeža ar Indiju un Maldīviju. Šrilanka bieži tiek saukta par "Indijas okeāna pērli". Šrilankā dzīvo gandrīz 20 miljoni iedzīvotāju.

Šrilankas iedzīvotāji ir divu tautu pārstāvji: 74% iedzīvotāju ir singali, kas lielākoties ir budisti, un 18% iedzīvotāju ir tamili, kas ir hinduisti. Abas tautas Šrilanku apdzīvo jau vairāk nekā 1400 gadus. To starpā valdošais saspīlējums no 1983. līdz 2009. gadam izvērtās nežēlīgā pilsoņu karā. Konflikta laikā starp valdības spēkiem un tamilu nemiernieku grupu "Tamilu atbrīvošanās tīģeri" gāja bojā vairāk nekā 60 000 cilvēku, un bruņotie spēki iztērēja daudz līdzekļu, vājinot Šrilankas ekonomiku.

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (, izrunā: ), arī Lielbritānija (Great Britain, ), oficiāli kopš 1922. gada Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), ir valsts Eiropas Ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas Lielbritānijas sala, Īrijas ziemeļaustrumu daļa, kā arī daudzas citas nelielas salas. Ziemeļīrija ir vienīgā Apvienotās Karalistes daļa, kurai ir sauszemes robeža ar kādu valsti (Īrijas Republiku). Izņemot šo sauszemes robežu, Apvienoto Karalisti apskalo Atlantijas okeāns, Ziemeļjūra, Lamanšs un Īrijas jūra. Lielākā sala ir Lielbritānija, kas caur Eirotuneli ir savienota ar Franciju.

Apvienotā Karaliste ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas. Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, kā arī 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, Britu Impērija spēlēja noteicošu lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēl joprojām tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, armiju, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Tā ir arī Eiropas Savienības dalībvalsts, ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G8, G20, NATO, ESAO un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle.

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā. Tā ir daļa no Dānijas Karalistes (pārējās divas daļas no karalistes ir Grenlande un Fēru Salas). Dāniju apskalo Baltijas jūra austrumos un Ziemeļjūra rietumos, kā arī robežojas ar Vāciju dienvidos, bet ziemeļos tai ir jūras robeža ar Zviedriju. Dānijas kopējā platība ir 43 094 km² un tā ir divdesmit otrā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Dānijas klimatu ietekmē mērenās joslas klimats. Dānijai pieder arī Fēru salas Atlantijas okeānā un Grenlande. Visu valsts teritoriju lielākoties aizņem plaši līdzenumi. Lielāko daļu jeb 62% no valsts teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantotās zemes. Kopumā Dānijā ietilpst apmēram 443 salas un tās kopējais piekrastes garums ir 7314 kilometri. Lielākās Dānijas salas ir Zēlande, Fīna, Lolanna un Bornholma. Dānija ar 5,65 miljoniem iedzīvotāju ir septiņpadsmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Dānija ir parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija un Dānijas karaliene ir Margrēte II. Valsts teritorija ir sīkāk sadalīta piecos reģionos. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kopenhāgena. Dānija ir NATO, ANO, ESAO, EDSO un Šengena zonas dalībvalsts. Dānija ir atzīta par vienu no laimīgākajām valstīm pasaulē pēc iedzīvotāju apmierinātības. Valstī ir vieni no augstākajiem rādītājiem pasaulē pēc iedzīvotāju ienākumu vienlīdzības un IKP uz vienu iedzīvotāju.

Džērsija

Džērsija ir sala Lamanša šaurumā, Normandijas salu sastāvā. Pēc platības lielākā (116 km²) sala starp Normandijas salām.

Džērsija ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums un nav Apvienotās Karalistes daļa. Karalistes pienākums ir aizsargāt Džersiju. Kad 1973. gadā Apvienotā Karaliste pievienojās Eiropas savienībai, Džersija palika ārpus ES robežām. Džersijai ir pašai savs parlaments - Džersijas štats. Valstij pieder dažas mazas salas.

Gibraltārs

Gibraltārs ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Pireneju pussalas dienvidu daļā, kas ietver sevī Gibraltāra klintis un smilšaino zemes šaurumu, kas savieno klintis ar Pireneju pussalu.

Ieņem stratēģiski nozīmīgu vietu Gibraltāra jūras šaurumā, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu. Tur izvietota arī NATO militārā jūras bāze.

Grieķija

Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika , ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos. Tā ziemeļos robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju, bet austrumos – ar Turciju. Austrumos to apskalo Egejas jūra, bet rietumos Jonijas jūra. Abas jūras atrodas Vidusjūras austrumos un abās jūrās atrodas daudz salu, saliņu un klintis, kuras pieder Grieķijai, un no kurām 227 salas ir apdzīvotas. Grieķijas galvaspilsēta ir Atēnas.

Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija, Rietumu filozofija, Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma, ieskaitot komēdiju un traģēdiju.

Gērnsija

Gērnsija ir Lielbritānijas kroņa zeme un otrā lielākā Normandijas sala Lamanša jūras šaurumā pēc Džērsijas. Pašas Gērnsijas salas platība ir 65 km², taču administratīvi pie Gērnsijas tiek pieskaitītas arī Oldernija, Sarka un citas mazākas salas tās tuvumā, veidojot kopējo teritoriju 78 km². 2007. gadā kopējais Gērnsijas iedzīvotāju skaits bija 65 573. Gērnsijas galvaspilsēta ir Sentpīterporta.

Gērnsija ir britu kronim pakļauta teritorija (crown dependency), taču, tāpat kā Džērsija un Mena, nav Lielbritānijas daļa un tāpēc nav Eiropas Savienības sastāvā.

Islande

Islande jeb Īslande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Islandē dzīvo apmēram 350 tūkstoši iedzīvotāju un tās kopējā platība ir 103 000 km 2 . Galvaspilsētā Reikjavīkā un tās apkaimē dzīvo apmēram puse no valsts iedzīvotājiem. Islande atrodas uz Vidusatlantijas grēdas, kas ir robeža starp Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm, tāpēc tai raksturīga augsta vulkāniskā un ģeoloģiskā aktivitāte. Pateicoties Golfa straumei, Islandes klimats ir pietiekoši mērens, lai vide būtu piemērota cilvēku dzīvei, neskatoties uz tuvumu polārajam lokam.

Daži pazīstamākie Islandes pārstāvji ir dziedātāja Bjorka, viduslaiku dzejnieks un vēsturnieks Snorri Sturlusons, kā arī šahists Bobijs Fišers, kuram 2005. gada 21. martā Islande piešķīra pilsonību.

Kipra

Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā. Tā ir trešā lielākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas un Sardīnijas. Kipra atrodas uz austrumiem no Grieķijas, uz dienvidiem no Turcijas un Sīrijas, uz rietumiem no Libānas, uz ziemeļrietumiem no Gazas joslas un Izraēlas, uz ziemeļiem no Ēģiptes.

Kipra ir trešā visvairāk apdzīvotā valsts Vidusjūrā un tā ir viena no populārākajām tūristu galamērķiem. 2004. gada 1. maijā Kipra kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti un 2008. gada 1. janvārī Kipras Republika pievienojās eirozonai.

Malta

Malta, oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā. Malta atrodas Vidusjūras centrālajā daļā uz arhipelāga, kuru veido piecas salas. De facto Maltas galvaspilsēta ir Valleta, bet lielākā pilsēta ir Birkirkara. Malta aizņem 316 km² lielu teritoriju, tādēļ tā ir viena no Eiropas mazākajām valstīm.

Malta ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. Tajā pašā gadā Malta kļuva par ANO dalībvalsti, bet 2004. gadā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Menas Sala

Menas Sala (,, vai vienkārši Mannin ; ) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums (Crown dependency) ar plašām pašpārvaldes tiesībām. Tā atrodas Īrijas jūrā, Britu salu ģeogrāfiskajā centrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām. Valsts galva de jure ir karaliene Elizabete II, kuras tituls ir Menas lords (Lord of Mann), bet de facto salu pārvalda Menas ģenerālleitnants. Kopš 2011. gada 7. aprīļa ģenerālleitnants ir Adams Vuds (Adam Wood). Menas Sala nav Lielbritānijas daļa, tomēr tai ir kopīga ārpolitika un aizsardzība, kā arī tās labklājību un politiku uzrauga Apvienotās Karalistes valdība. Menas Sala nav iekļauta Eiropas Savienībā, taču tai ir ierobežotas brīvās tirdzniecības tiesības.

Menas Sala no Lielbritānijas un Īrijas salām atdalījās aptuveni 8000 gadus p.m.ē., kad, ledājiem no ledus laikmeta intensīvi kūstot, pacēlās jūras līmenis. Pirmie cilvēki salā ieradās aptuveni 6500 gadus p.m.ē. 1. gadu tūkstotī Menas Salā apmetās ķelti. 9. gadsimtā ķeltiem regulāri uzbruka vikingi. No 885. līdz 1266. gadam Menas Sala bija Norvēģijas pakļautībā. 1266. gadā to iekaroja Skotija. Pēc tam tā nonāca Anglijas pakļautībā, bet 1866. gadā kļuva par kroņa teritoriju (Crown dependency).

Monako

Monako (, monagasku: Munegu), oficiāli Monako Firstiste (Principauté de Monaco, Principatu de Munegu) ir valsts Rietumeiropā, Franču Rivjerā, dažus kilometrus no Itālijas robežas. Monako no rietumu, austrumu un ziemeļu puses ieskauj Francija, bet dienvidos to apskalo Vidusjūra. Monako sauszemes robeža ir 4,4 km gara, bet krasta līnija ir 4,1 km gara. Monako kopējā platība ir 2,02 km², un pēc teritorijas lieluma tā ir otrā mazākā valsts pasaulē aiz Vatikāna. Pēc 2013. gada datiem, Monako dzīvo 36 950 iedzīvotāji un tā ir visblīvāk apdzīvotā valsts pasaulē. Pēc 2014. gada datiem, vairāk nekā 30% valsts iedzīvotāju ir miljonāri.

Monako ir konstitucionāla monarhija un firstiste, kas tiek iedalīta četrās daļās. Valsts vara pieder Monako princim Albēram II. Kopš 1993. gada Monako ir pilntiesīga ANO dalībvalsts. Formāli Monako nav Eiropas Savienības daļa, bet tai ir sadarbība vairākās jomās. 2002. gadā par Monako oficiālo valūtu kļuva eiro. 2004. gadā Monako kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti. Tā ir arī Frankofonijas dalībvalsts.

Īrija

Īrija ir sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos Britu salu arhipelāgā, trešā lielākā Eiropas sala un 20. lielākā sala pasaulē. No Lielbritānijas salas austrumos to atdala Īrijas jūra un Ziemeļu un Sentdžordža šaurumi.

Politiski Īrija ir sadalīta starp Īrijas valsti, kas aizņem aptuveni 80% no salas, un Ziemeļīriju, kas ir Apvienotās Karalistes zeme. Salā dzīvo apmēram 6,4 miljoni iedzīvotāju, lielākā daļa salas austrumu piekrastē. Aptuveni 4,6 miljoni dzīvo Īrijas Republikā, bet atlikušie 1,8 miljoni — Ziemeļīrijā. Lielākās pilsētas ir Dublina, Belfāsta un Korka.

ASV Virdžīnas

ASV Virdžīnu salas ir ASV salu teritorija (insular area) starp Karību jūru un Atlantijas okeānu uz austrumiem no Puertoriko. Atrodas Virdžīnu salu arhipelāgā, un aizņem tā dienvidrietumu daļu (otrā arhipelāga daļā ir Britu Virdžīnu salas). Salas — Sentomasa (''St. Thomas), Sentdžona (St. John), Santakrusa (St. Croix) un Votera (Water Island''), kā arī daudzas sīkākas salas.

ASV Virdžīnu salās dzimuši:

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku. Savienotajās Valstīs bez kontinentālajiem štatiem ietilpst arī Aļaska un Havajas. Aļaskas štats atrodas Ziemeļamerikas ziemeļrietumos, kur tas austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar Krieviju, kas iet cauri Beringa šaurumam. Havaju štats ir arhipelāgs Klusā okeāna vidū. Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas Karību jūrā (Puertoriko un ASV Virdžīnas) un Klusajā okeānā (nozīmīgākās no tām ir Amerikāņu Samoa, Guama un Ziemeļu Marianas Salas).

Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju Savienotās Valstis ir trešā vai ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc platības, savukārt pēc iedzīvotāju skaita tā stabili ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ekonomika ir lielākā nacionālā ekonomika pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes).

Angilja

Angilja ir Britu aizjūras teritorija Karību reģionā. Valsts teritorijā ietilpst Angiljas sala, kā arī vairākas tuvumā esošās sīkās saliņas un koraļļu rifi bez pastāvīgas apdzīvotības.

Pirmie Lielbritānijas kolonisti Angiljā ieradās 1650. gadā, mūsdienās salas iedzīvotāji ir galvenokārt afrikāņu un eiropiešu pēcteči. Sala lielākos ienākumus gūst no omāru zvejas, sāls ieguves un tūrisma. Sauss un saulains klimats.

Antigva un Barbuda

Antigva un Barbuda ir valsts Ziemeļamerikā. Tā ir salu valsts, kuras sastāvā ir iekļautas trīs lielās salas un vairākas mazākas salas. No visām salām tikai divas ir apdzīvotas. To austrumos apskalo Atlantijas okeāns, bet rietumos to apskalo Karību jūra. Antigvas un Barbudas kopējā platība ir 440 km² un tā ir 19. lielākā Ziemeļamerikas valsts pēc platības. Pēc 2014. gada datiem Antigva un Barbuda ar 91 295 iedzīvotājiem ir 21. lielākā Ziemeļamerikas valsts pēc iedzīvotāju skaita. Salu teritorijas lielākoties ir veidotas no koraļļiem un kaļķakmeņiem, savukārt salu reljefs ir samērā zems. Salu klimatu ietekmē tropisks piejūras klimats.

Antigva un Barbuda ir konstitucionāla monarhija un parlamentāra republika. Valsts galva ir Lielbritānijas un citu bijušo britu koloniju karaliene Elizabete II. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Sentdžonsa. Antigva un Barbuda ir viena no ANO, Britu sadraudzības, Amerikas valstu organizācijas un Karību savienības dalībvalstīm.

Aruba

Aruba (papiamento un ) ir 33 km gara sala Mazo Antiļu salu grupā, atrodas 27 km uz ziemeļiem no Venecuēlas piekrastes. Aruba kopā ar Nīderlandi, Sintmārtenu un Kirasao veido Nīderlandes karalisti. Salas platība ir 193 km², bet iedzīvotāju skaits 2009. gadā bija aptuveni 103 tūkstoši. Salas galvaspilsēta ir Oranjestade. 1986. gada 1. janvārī Aruba atdalījās no Nīderlandes Antiļām.

Par pirmajiem cilvēkiem Arubā ir maz liecību. Ir zināms, ka to apdzīvoja Amerikas pamatiedzīvotāji ilgi pirms to 1499. gadā atklāja spāņi. Tajā laikā salā dzīvoja aravaku cilts indiāņi. Tie bija zvejnieki, mednieki un vācēji, izmantoja primitīvus instrumentus, kurus izgatavoja no akmens un gliemežvākiem. Arheoloģiskie izrakumi norāda, ka Arubā dzīvojošo indiāņu kultūra bija līdzīga Dienvidamerikā dzīvojošo indiāņu kultūrām.

Bahamas

Bahamu Salas, oficiāli Bahamu Sadraudzība ir konstitucionāla monarhijas salu valsts Ziemeļamerikā, Karību reģionā. Tajās ietilpst 700 salu un vairāk nekā 2000 saliņu Atlantijas okeānā. Atrodas ziemeļos no Kubas, Dominikānas un Haiti, ziemeļrietumos no Tērksas un Kaikosas, un dienvidaustrumos no ASV štata Floridas. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Naso. Apmēram puse bahamiešu dzīvo galvaspilsētā. Lielākā sala ir Androsa, bet rūpniecība koncentrēta Lielajā Bahamā, īpaši Frīportas pilsētas apkaimē. Trešā turīgākā Ziemeļamerikas valsts aiz ASV un Kanādas.

Kategorija:Ziemeļamerikas valstis

Barbadosa

Barbadosa (izrunā: ) ir salu valsts, kas atrodas Centrālamerikā, Atlantijas okeāna rietumos. No visām Karību jūras salām Barbadosa atrodas vistālāk uz austrumiem. Tuvākā kaimiņvalsts ir Sentvinsenta un Grenadīnas, kas atrodas aptuveni 160 km uz rietumiem. Barbadosa ir neatkarīga valsts, Apvienotās Karalistes pakļautībā tā bija līdz 1966. gadam. Barbadosas galvaspilsēta ir Bridžtauna.

Barbadosā dzīvo 285 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 90% ir pēcteči vergiem, kurus savulaik ieveda no Āfrikas. Oficiālā valsts valoda ir angļu valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, galvenokārt, protestantisms.

Beliza

Beliza ir neliela valsts Centrālamerikas austrumu daļā. To austrumos apskalo Karību jūra, kā arī tā robežojas ar Meksiku ziemeļrietumos un ar Gvatemalu dienvidos un rietumos. Belizas kopējā platība ir 22 966 km² un to ietekmē tropiskā klimata josla. Pēc 2015. gada datiem Belizas kopējais iedzīvotāju skaits ir 368 310 un tā ir 177. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Belizas valsts pārvaldes forma ir parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija, kas sastāv no sešiem distriktiem un trīsdesmit viena vēlēšanu apgabala. Belizas galvaspilsēta ir Belmopana, bet lielākā pilsēta ir Beliza. Beliza ir Nāciju sadraudzības locekle, tāpēc valsts galva oficiāli ir karaliene Elizabete II, ko Belizā pārstāv ģenerālgubernators, kam ir jābūt belizietim.

Bermuda

Bermudu salas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeānā, nedaudz vairāk kā 1000 kilometrus uz austrumiem no Ziemeļamerikas austrumu krasta. Tā atrodas Bermudu salu grupā, ko veido vistālāk uz ziemeļiem izvietojušās koraļļu salas pasaulē. Teritorijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Hamiltona.

Salas klāj bagātīgs augājs, arī mangrovju audzes un daudz ziedaugu. Salu vulkāniskie pamatieži ir apauguši ar koraļļiem.

Bonaire

Bonaire, Sintēstatiusa un Saba, arī Karību Nīderlande (Caribisch Nederland), ir apvienojošs nosaukums trim Nīderlandes municipalitātēm, kas izveidojās, 2010. gadā sadaloties Nīderlandes Antiļām. Nosaukums tiek lietots Starptautiskās standartizācijas organizācijas dokumentācijā.

Kategorija:Nīderlandes Antiļas Kategorija:Nīderlande Kategorija:Ziemeļamerikas valstis

Britu Virdžīnas

Britu Virdžīnas ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Karību reģionā, austrumos no Puertoriko. Visa teritorija atrodas Virdžīnu salu austrumos. Salu rietumos atrodas ASV Virdžīnas.

Britu Virdžīnu lielākās salas pēc iedzīvotāju skaita ir Tortola, Virdžingorda, Anegada un Jostvandaika.

Dominika

Dominika, oficiāli Dominikas Sadraudzība (Commonwealth of Dominica) ir salu valsts Ziemeļamerikā. Dominiku no visām pusēm ieskauj Karību jūra. Salas kopējā platība ir 751 km², pēc 2016. gada datiem uz salas dzīvo 72 324 iedzīvotāji. Dominikas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Rozo. Dominikas saimniecība galvenokārt balstās uz tūrismu un lauksaimniecību.

Lielās karību pretestības dēļ, eiropieši salu kolonizēja kā pēdējo. 1763. gadā salu no Francijas pārņēma Lielbritānija, un 1805. gadā tā kļuva par Lielbritānijas koloniju.

Grenlande

Grenlande ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai. No 1973. līdz 1982. gadam tā bija Eiropas Ekonomikas kopienas sastāvā, tomēr pēc referenduma no tās izstājās. 2008. gadā Grenlandes autonomija no Dānijas kļuva lielāka, kad Grenlandes iedzīvotāji nobalsoja par pašpārvaldes likumu, kas nodeva gandrīz visu varu pār Grenlandi tās vietējai valdībai, Dānijas valdībai atstājot vienīgi ārlietu un aizsardzības politikas īstenošanas tiesības.

Aizvēsturē Grenlandi apdzīvoja dažādas paleoeskimosu kultūras, par kurām ir atrastas liecības arheoloģiskajos izrakumos. Domājams, ka pirmoreiz paleoeskimosu kultūras Grenlandē uz dzīvi apmetās ap 2500. gadu p.m.ē. Vietējie iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar vaļu medībām, kas nodrošināja tiem ēdienu izdzīvošanai.

Grenāda

Grenāda ir suverēna salu valsts, kas atrodas uz Grenādas un sešu mazāku salu grupas Grenadīnu salu dienvidu daļā Karību jūras dienvidaustrumos. Ziemeļrietumos no tās atrodas Trinidāda un Tobāgo, ziemeļaustrumos Venecuēla, bet dienvidrietumos Sentvinsenta un Grenadīnas. Lielākās valsts pilsētas ir tās galvaspilsēta Sentdžordžesa, Gujava un Grīnvila.

Grenāda ir pazīstama kā "Garšvielu sala" pateicoties salā augošajiem muskatriekstiem, Grenāda ir viena no lielākajām šo garšvielu eksportētājvalstīm pasaulē.

Jamaika

Jamaika ir salu valsts Karību jūrā. Šī sala atrodas 145 km uz dienvidiem no Kubas.

Jamaikā, tāpat kā citās Karību reģiona salās ir labas pludmales, tomēr liela daļa teritorijas ir kalnaina. Ziemeļrietumos izveidojušies kaļķakmens skrausti un plato ar daudzām ieplakām un kritenēm. Austrumos reljefs ir augstāks, un te atrodas vienīgā kalnu grēda, saukta par Blūmauntiniem. Blūmauntina smaile ir augstākā virsotne visā Karību reģionā.

Kaimanu Salas

Kaimanu Salas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija, kas atrodas Karību jūras rietumos un aizņem tāda paša nosaukuma salu grupu (sastāv no Lielās Kaimanu salas, Kaimanbreka un Mazās Kaimanu salas). Šis ir ārzonas finanšu centrs un viens no vadošajiem niršanas tūristu galamērķiem pasaulē. Kaimanu Salu galvaspilsēta ir Džordžtauna.

Kategorija:Lielās Antiļu salas

Kanāda

Kanāda ir valsts, kura aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem. Tā plešas no Atlantijas okeāna austrumos līdz Klusajam okeānam rietumos, bet ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns. Kanāda ir pasaulē otra lielākā valsts pēc platības. Sauszemes robeža dienvidos un rietumos tai ir tikai ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Zemi, kur mūsdienās atrodas Kanāda, vairākus tūkstošus gadu apdzīvoja dažādas ieziemiešu ciltis. 15. gadsimta beigās britu un franču ekspedīcijas devās izpētīt mūsdienu Kanādas austrumu krastu, bet vēlāk šeit arī apmetās uz dzīvi. 1763. gadā pēc Septiņgadu kara Francija atdeva gandrīz visas savas kolonijas britiem. 1867. gadā, Kanādas provincei apvienojoties ar vēl divām Britu Ziemeļamerikas kolonijām, tika izveidota federāla domīnija, kura sastāvēja no četrām provincēm. Ar to sākās citu provinču un teritoriju pievienošana, kā rezultātā pastiprinājās tās autonomija no Apvienotās Karalistes, kas īpaši tika uzsvērts 1931. gadā, kad tika pieņemts Vestminsteras statūts. Šis process sasniedza kulmināciju 1982. gadā, kad tika parakstīts Kanādas akts, kurš formāli atbrīvoja Kanādu no Britu parlamenta varas.

Kostarika

Kostarika, oficiāli Kostarikas Republika (República de Costa Rica) ir Centrālamerikas valsts. To dienvidrietumos apskalo Klusais okeāns, bet ziemeļaustrumos to apskalo Karību jūra. Kostarika atrodas starp Panamu un Nikaragvu. Valsts administratīvais un kultūras centrs ir Kostarikas galvaspilsēta Sanhosē, kurā dzīvo ap 900 000 iedzīvotāju.

Kostarikas augstākais kalns ir 3 819 m augstais Kerro Čirripo. Kostarikā ir vairāk kā 200 upju. Kostarikā ir visas valsts mēroga tropu dabas aizsardzības rezervāti — šeit sastopamas 850 putnu sugas, tropu mežos var novērot lielu dzīvās dabas daudzveidību. Nelielās valsts teritorijā atrodas 120 vulkāni un novērojama aktīva vulkānu darbība. Lietus sezonā no maija līdz novebrim zemienēs notiek plūdi. Savukārt tādas dabas katastrofas kā viesuļvētras un zemestrīces novērotas reti. Kostarika atrodas zemes šaurumā, kas savieno Ziemeļameriku ar Dienvidameriku.

Montserrata

Montserrata ir sala Karību reģionā un Britu aizjūras teritorija. Tā ir 16 km gara un 11 km plata ar 40 km garu krasta līniju. Salā ir vairāki aktīvi vulkāni. 1997. gadā, notiekot Sufriēra vulkāna izvirdumam austrumos no Plimutas, galvaspilsēta tika nopostīta. Pašreizējā de facto galvaspilsēta ir Breidsa. Montserratā dzīvo vairāk nekā 5000 iedzīvotāju (2012). To apskalo Karību jūra un Atlantijas okeāns.

Kategorija:Apvienotās Karalistes atkarīgās teritorijas

Nikaragva

Nikaragva (, izrunā: ), oficiāli Nikaragvas Republika (República de Nicaragua), ir valsts Centrālamerikā. Robežojas ar divām valstīm: ziemeļos ar Hondurasu, bet dienvidos ar Kostariku. Nikaragvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Managva.

Pēc 2012. gada datiem Nikaragvā dzīvo 6,167 miljoni iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir metisi. Oficiālā valsts valoda ir spāņu valoda, lai gan plaši izplatītas ir arī Amerikas pamatiedzīvotāju valodas un angļu valoda. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši, galvenokārt Romas katoļi, kā arī protestanti. Oficiālā valūta ir Nikaragvas kordova (C$).

Panama

Panama, oficiāli Panamas Republika, ir Centrālamerikas galējā dienvidu valsts. Tā izvietojusies Panamas zemesšaurumā uz robežas starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku un tās austrumu apgabals Darjena ģeogrāfiski tiek pieskaitīta Dienvidamerikai. Panama ziemeļrietumos robežojas ar Kostariku, austrumos — ar Kolumbiju, ziemeļos to apskalo Karību jūra, dienvidos — Klusais okeāns. Panama ir starptautisks darījumu centrs un tranzītvalsts. Lai arī Panama ir trešā lielākā ekonomika Centrālamerikā (pēc Gvatemalas un Kostarikas), tā ir lielākā resursu patērētāja šajā reģionā. Valsts teritorijā izvietojies viens no pasaulē svarīgākajiem ūdensceļiem — Panamas kanāls.


Puertoriko

Puertoriko (Puerto Rico), oficiāli Puertoriko Asociētā Valsts, ir ASV valdījums Vestindijā, Lielajās Antiļu salās. Aizņem Puertoriko salu (8674 km²), kā arī Vjekesu (134 km²), Monu (54 km²), Kulebru (28 km²) un citas mazākas salas. Ziemeļos Puertoriko apskalo Atlantijas okeāns, dienvidos — Karību jūra.

Puertoriko atrodas pašos Lielo Antiļu salu austrumos. Puertoriko ir kalnains reljefs, te valda tropisks klimats, un salu klāj bagātīgs augājs.

Sentkitsa un Nevisa

Sentkitsa un Nevisa (, izrunā: ), oficiāli Sentkitsas un Nevisas Federācija (Federation of Saint Kitts and Nevis), pazīstama arī kā Svētā Kristofera un Nevisa Federācija, atrodas Antiļu salās un ir Rietumindijas divu salu federācija.

Sentkitsā un Nevisā kādreiz dzīvojuši karību un aravaku cilšu indiāņi, bet mūsdienās - galvenokārt afrikāņu vai eiropiešu un afrikāņu pēcnācēji.

Sentlūsija

Sentlūsija ir salu valsts Ziemeļamerikā, Karību jūras reģiona austrumos uz robežas ar Atlantijas okeānu. Sentlūsija ir daļa no Mazajām Antiļu salām. Atrodas ziemeļos no Sentvinsenta un Grenadīnas, ziemeļaustrumos no Barbadosas un dienvidos no Martinikas. Salas kopējā platība ir 617 km 2 un 2009. gadā Sentlūsijā iedzīvotāju skaits sasniedza 173 765 cilvēku. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kastri, kurā dzīvo apmēram trešdaļa salas iedzīvotāju.

Sentlūsija ir otrā lielākā banānu eksportētājvalsts, Karību reģionā. Salu piekrastes ūdeņos notiek intensīva zveja, piemēram, 2000. gadā tika nozvejots 1795 tonnas zivju, galvenokārt tunzivis un karaliskās makreles, kā arī delfīni.

Sentvinsenta un Grenadīnas

Sentvinsenta un Grenadīnas ir neatkarīga valsts Karību jūrā. Nāciju Sadraudzības valsts.

Valsts teritorija sastāv no Sentvinsentas salas un 32 mazām Grenadīnas grupu salām (Mazo Antiļu salu arhipelāgā). Salu kopējā platība ir 389 km². Sentvinsenta un Grenadīnas galvaspilsēta ir Kingstauna.

Sintmārtena

Sintmārtena ir autonoma valsts Nīderlandes sastāvā, kas aizņem Sintmārtenas salas dienvidu daļu. Salas ziemeļu daļu aizņem Francijas aizjūras teritorija Senmartēna.

* Sintmārtenas Komercijas un industrijas kamera

Trinidāda un Tobāgo

Trinidāda un Tobāgo, oficiāli Trinidādas un Tobāgo Republika (Republic of Trinidad and Tobago), ir arhipelāgu valsts Karību jūras dienvidos, uz ziemeļiem no Dienvidamerikas valsts Venecuēlas un uz dienvidiem no Grenādas Mazajās Antiļās.

Parasti tiek uzskatīta par Karību reģiona valsti, tai ir jūras robeža ar vairākām valstīm, tai skaitā Barbadosu, Gajānu, Grenādu un Venecuēlu. Tā sastāv no divām salām — Trinidādas un Tobāgo — un vairākām citām mazākām reljefa formām. No 1639. līdz 1693. gadam Tobāgo bija Kurzemes kolonija un tika dēvēta par Jaunkurzemi.

Tērksas un Kaikosas

Tērksas un Kaikosas ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Atlantijas okeāna rietumos pie Ziemeļamerikas krastiem. Teritorijas lielāko daļu veido Kaikosu salas un mazākās Tērksu salas. Ietilpst Bahamu salu arhipelāgā.

* Valdības mājaslapa

ASV Mazās Aizjūras Salas

ASV Mazās aizjūras salas ir ISO 3166-1 noteikts statistisks apzīmējums, kas apvieno deviņus ASV salu īpašumus. No tiem Palmiras atols ir vienīgā inkorporētā teritorija. Uz šo brīdi nevienai no salām nav patstāvīgo iedzīvotāju.

Salas tiek apvienotas zem šī nosaukuma tikai statistiskiem mērķiem. Tās netiek kopīgi pārvaldītas un tām nav kopējas kulturālas un politiskas vēstures.

Amerikāņu Samoa

ASV Samoa (samoāņu: Amerika Sāmoa; ; dažreiz arī Austrumsamoa) ir ASV atkarīgā teritorija, atrodas Klusā okeāna centrālajā daļā, austrumos no Samoa neatkarīgās valsts.


Austrumtimora

Austrumtimoras Demokrātiskā Republika ir salu valsts Dienvidaustrumāzijā. Austrumtimora neatkarību pasludināja 2002. gadā. Tā bija pirmā valsts, kas pasludināja neatkarību 21. gadsimtā. Vienīgā sauszemes robeža atdala Austrumtimoru no Indonēzijai piederošās salas rietumdaļas, kura pieder Nusa Tenggara Timur provincei, tāpat kā Aloras sala ziemeļrietumos. Ziemeļos atrodas Vetaras sala un uz ziemeļaustrumiem citas Indonēzijas Maluku provinces salas. Austrālija atrodas dienvidos, Timoras jūras otrā krastā.

16. gadsimta sākumā Timoras salā ieradās portugāļu tirgotāji. 18. gadsimta sākumā salas austrumu daļā tika izveidota Portugāles kolonija. Konflikti ar holandiešiem noveda pie 1859. gada līguma, ar kuru Portugāle atteicās no salas rietumu daļas.

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē. Pēc platības tā ir sestā lielākā valsts pasaulē. Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija aizņem visu kontinentu. Austrālija kontrolē arī Tasmaniju un vairākas mazākas salas Indijas un Klusajā okeānā. Kopš 1933. gada Austrālijas valdība ir izteikusi teritoriālas pretenzijas uz Austrālijas Antarktisko Teritoriju. Austrālijas tuvākās kaimiņvalstis ziemeļos ir Indonēzija, Austrumtimora un Papua-Jaungvineja, ziemeļaustrumos — Zālamana Salas, Vanuatu un Jaunkaledonija, bet dienvidaustrumos — Jaunzēlande.

Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni. Pirmie eiropieši, kuri 1606. gadā saniedza Austrālijas krastus, bija nīderlandiešu jūrasbraucēji. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste, kuru nosauca par Jaundienvidvelsu. Tur briti izveidoja noziedznieku koloniju. 19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju. 1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis, tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes. , apvienojoties sešām kolonijām, tika dibināta Austrālijas Savienība.

Fidži

Fidži (fidžiešu: Matanitu ko Viti; ; hindi:फ़िजी), pilnā nosaukumā Fidži Salu Republika, ir neatkarīga salu valsts Klusajā okeānā. Valsts aizņem tāda paša nosaukuma arhipelāgu, kas satāv no vairāk kā 840 salām un saliņām un attālo Rotumas salu.

* Galvenās salas

Guama

Guama, pilnā nosaukumā Guamas Teritorija (Territory of Guam), ir Amerikas Savienoto Valstu organizēta neinkorporēta teritorija Klusā okeāna rietumos Marianas salu dienvidos. Guama ir lielākā no šī arhipelāga salām. Tā ir viena no piecām no ASV atkarīgajām teritorijām ar civilu valdību. Guamas administratīvais centrs ir Hagātņa, bet lielākā apdzīvotā vieta ir Dededo. Visi Guamā dzimušie cilvēki ir ar ASV pilsonību. Guamas platība ir 541 km², bet iedzīvotāju skaits 2016. gadā bija 163 tūkstoši.

Guamas pirmiedzīvotāji čamorri šo teritoriju sāka apdzīvot pirms aptuveni 4000 gadiem. Fernāns Magelāns bija pirmais eiropietis, kas nonāca šajā zemē. Tas notika, bet spāņi salas kolonizēšanu sāka 1668. gadā. No 16. līdz 18. gadsimtam Guama bija nozīmīga spāņu kuģu apstāšanās vieta Klusā okeāna ūdeņos. , Spānijas—ASV kara laikā, Guamu Spānijai atņēma ASV.

Jaunzēlande

Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. No Austrālijas to atdala Tasmāna jūra. Ietilpst 3 lielas salas un vairākas nelielas saliņas un salu grupas. No Jaunzēlandes atkarīgas teritorijas ir Niue, Kuka Salas, Tokelau un Rosa Teritorija Antarktīdā. Galvaspilsēta Velingtona, lielākās pilsētas ir Oklenda, Hamiltona, Neipīra, Kraistčērča un Danīdina.


Kiribati

Kiribati (kiribatiešu un ), pilns nosaukums Kiribati Republika ir salu valsts Klusā okeāna centrālajā daļā. Valsts aizņem Gilberta salas un lielāko daļu no Fēniksa un Laina salām, kopā 32 atoli un salas. Jūras līmeņa celšanās, ko izraisa globālā sasilšana, ir nopietns drauds Kiribati un citām reljefa ziņā zemākajām Klusā okeāna salām. Kiribati salas, tāpat kā citas, ir veidotas no vulkāniskajiem iežiem un koraļļiem.

2015. gada 11. aprīlī Latvija nodibināja diplomātiskas attiecības ar Kiribati.

Kuka Salas

Kuka Salas (māori: Kūki 'Āirani; ) ir pašpārvaldoša parlamentāra demokrātija brīvā asociācijā ar Jaunzēlandi. Valsts aizņem 15 nelielas salas un atolus Klusā okeāna dienvidu daļā. Kopējā sauszemes platība ir 240 km 2, bet īpašā ekonomiskā zona aizņem 1,8 miljonus km 2.

Iedzīvotāji koncentrējušies galvenokārt Rarotongas salā (ap 10 000), kur atrodas valsts galvaspilsēta Avarua un Rarotongas starptautiskā lidosta. Lielākā daļa etnisko Kuka salinieku dzīvo Jaunzēlandē, sevišķi Ziemeļsalā, kur 2006. gada tautskaitē 58 tūkstoši pašnoteikušies kā etniski Kuka salu māori vai to pēcnācēji.

Mikronēzija

Mikronēzijas Federatīvās Valstis, parasti sauktas par Mikronēziju, ir federatīva valsts Klusā okeāna austrumos. Valsts aizņem lielāko daļu no Karolīnu salu arhipelāga, kā arī uz dienvidiem esošo Kapinamarani atolu. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir mikronēzieši un polinēzieši. Tās galvaspilsēta ir Kolonja, valdības rezidence – Palikira. Kolonjā ir koncentrētas valsts galvenās ēkas, tādas kā banka, pasts, centrālā slimnīca, skola u.c. Valstij kaimiņos ir Palau uz rietumiem, Papua-Jaungvineja uz dienvidiem, Māršala salas uz ziemeļaustrumiem, Nauru uz austrumiem, Guama uz ziemeļiem. Valstī ir divas bankas, kuru filiāles sastopamas katra štata galvaspilsētā. Kādreiz valsti pārraudzīja ASV, bet tā noformēja konstitucionālu valdību 1979. gada 10. maijā, kļūstot par suverēnu valsti. Te ir sastopamas daudzas valodas. Biežāk lietotā un oficiālā valoda ir angļu, bet ir vēl citas: ponpejiešu, voleaiešu, japiešu, kosraeāņu, čukiešu, pingelapiešu, ngatiešu, satavaliešu, puluvatiešu, mortlokiešu, mokiliešu, kapingamarangiešu, ulitiešu un nukuoro. Mikronēzijā ir arī rakstnieki. Emelihters Kīlengs bija pirmais mikronēziešu rakstnieks.

Federāciju sastādošās pavalstis ir:

Māršala Salas

Māršala Salas ir salu valsts Mikronēzijā, kas aizņem tāda paša nosaukuma arhipelāgu.

Māršala salas sastāv no vairāk nekā 1150 koraļļu salām, no kurām tikai 20 ir apdzīvotas. Līdz 1986. gadam Māršala salas bija ANO aizbilstāmā teritorija, kas atradās ASV pārvaldījumā.

Nauru

Nauru (nauruiešu: Naoero; ), oficiāli Nauru Republika, ir salu valsts Mikronēzijā, Klusajā okeānā, 59 kilometrus uz dienvidiem no ekvatora. Tuvākie kaimiņi atrodas 300 km uz austrumiem esošajā Banabas salā, Kiribati Republikā. Nauru ir pasaulē mazākā salu valsts (tās platība ir 21 km²), mazākā neatkarīgā republika un pasaulē vienīgā republika bez oficiālas galvaspilsētas. Nauru ir arī vismazāk apdzīvotā ANO dalībvalsts.

Sākotnēji Nauru apdzīvoja tikai polinēziešu un mikronēziešu tautas. 19. gadsimta beigās Vācijas impērija to anektēja un izveidoja par savu koloniju, bet pēc Pirmā pasaules kara tā kļuva par Austrālijas, Jaunzēlandes un Apvienotās Karalistes kopmandātteritoriju. 2. pasaules kara laikā Nauru okupēja Japānas impērija, bet pēc kara tā atkal nokļuva iepriekš minēto valstu aizbildniecībā. Nauru neatkarību ieguva tikai 1968. gadā.

Niue

Niue ir salu valsts Klusā okeāna dienvidu daļā, 2400 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Jaunzēlandes. Tās kopējā platība ir 260 kvadrātkilometru. Lielākā tiesa iedzīvotāju ir polizēnieši, iedzīvotāju kopējais skaits ir ap 1400. Niues galvaspilsēta ir Alofi.

2013. gadā Niue un Kuka salas kļuva par nepilntiesīgām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībniecēm, tā nav ne dalībvalsts, ne novērotājvalsts. Tomēr tā ir pilntiesīga UNESCO, FAO, Jūras tiesību konvencijas un UNFCCC dalībniece.

Norfolkas Sala

Norfolkas Sala (, norfolkiešu: Norfuk Ailen), pilnajā nosaukumā Norfolkas Salas Teritorija, ir viena no Austrālijas ārējām teritorijām, kas aizņem pašu Norfolkas salu, kā arī netālās Nipīena un Filipa salas.

Salas simbols ir Dažādlapu araukārija, kas attēlota karogā.

Palau

Palau ir valsts Okeānijā, Mikronēzijā, Karolīnu salu arhipelāgā, Klusā okeāna rietumu daļā. Valsts teritoriju veido ap 250 salas — galvenokārt vulkāniskās un koraļļu salas. 8 no tām lielākas salas, bet lielākā daļa ir ļoti nelielas, neapdzīvotas salas. Krasta līnija ir 1519 km. Valsts iedalās 16 štatos.

Republika, valsts un valdības galva prezidents, likumdevējs Nacionālais kongress: Senāts (9 loc.), Deputātu palāta (16 deputāti). No 1919. līdz 1945. gadam salas pārvaldīja Japāna. 1947. gadā Palau nonāca ANO aizbildniecībā, kuras pārvaldi realizēja ASV. Valsts neatkarība tika pasludināta 1994. gada 1. oktobrī. Palau 1994. gadā noslēdza brīvās asociācijas līgumu ar ASV.

Papua-Jaungvineja

Papua-Jaungvineja ir valsts Okeānijā. Mazāk nekā 5 miljoni iedzīvotāju. Bagāta ar dabas resursiem – varu un zeltu. Papua-Jaungvinejā pastāv vairāk nekā 850 dažādu valodu un apmēram tikpat vietējo sabiedrību.

Pirmie iedzīvotāji šajā teritorijā apmetās uz dzīvi pirms 50 000 gadiem. Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ šeit allaž ir bijuši ierobežoti sakari starp dažādām cilvēku grupām. Tāpēc katrai no tām ir attīstījusies sava valoda un kultūra. Tā rezultātā Papua-Jaungvinejā radušās daudzas etniskās grupas, kas runā kādā no apmērām 850 valodām. Lielākā atšķirība pastāv starp kalniešiem, kuri dzīvo ļoti izolēti, un zemieņu vai piekrastes iedzīvotājiem, kuri bieži satiekas ar citu cilšu cilvēkiem. Lai gan vairums Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju tiek uzskatīti par kristiešiem, joprojām daudzviet ir izplatītas vietējās reliģijas un paražas. Kopš neatkarības iegūšanas 1975. g. dažas no šīm etniskajām grupām aktīvi iestājas par turpmākām izmaiņām un atdalīšanos no vienotās Papua-Jaungvinejas valsts.

Pitkērna

Pitkērna salas (pitkērniešu: Pitkern Ailen), oficiāli sauktas par Pitkērnas, Hendersona, Djusī un Oeno Salām, ir četru vulkānisku salu grupa Klusā okeāna dienviddaļā. Visu salu kopējā platība ir 47 kvadrātkilometri.

Salas ir pēdējās atlikušās Lielbritānijas aizjūras teritorijas no agrākās Britu kolonijas Klusajā okeānā. No visām salām apdzīvota ir tikai Pitkērnas sala, kuras lielums ir 3.6 kvadrātkilometru un tā ir otrā mazākā no salas grupas. Ar 48 iedzīvotājiem, tā ir pati mazākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Salas iedzīvotāji ir britu kuģa Bounty apkalpes pēcteči.

Samoa salas

Samoa salas ir vulkānisku salu arhipelāgs Polinēzijā, Klusā okeāna centrālajā daļā. Divas lielākās rietumu salas aizņem neatkarīgā Samoa valsts, arhipelāga austrumdaļu — ASV teritorija Amerikāņu Samoa.

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka cilvēki salās apmetušies ap 1050. gadu p.m.ē. Pirmais no eiropiešiem salas 1722. gadā atklāja holandiešu jūrasbraucējs Jakobs Rogevēns un nosauca tās par Boumana salām par godu ekspedīcijas kuģa Thienhoven kapteinim Kornelisam Boumanam (Cornelis Bouman). 1768. gadā salas apmeklēja franču jūrasbraucējs Luī Antuāns de Bugenvils un nodēvēja tās par Jūrasbraucēju salām . 1889. gadā Samoa kļuva par ASV, Lielbritānijas un Vācijas kondomīniju, 1899. gadā sadalīta starp ASV (austrumdaļa) un Vāciju (rietumdaļa). 1914. gadā Vācijas valdījumu ieņēma Jaunzēlande un 1920. gadā ieguva Nāciju Līgas mandātu salu pārvaldei. 1962. gadā Samoa rietumdaļa ieguva neatkarību kā Rietumsamoa.

Tokelau

Tokelau ir Jaunzēlandes teritorija Klusā okeāna dienvidu daļā, kas aizņem trīs no četriem Tokelau salu atoliem: Atafu, Fakaofo un Nukunonu. Salu kopējo platību 10 kvadrātkilometri un uz tām dzīvo ap 1400 iedzīvotāju. Tokelau atrodas uz ziemeļiem no Kiribati, uz austrumiem no Kuka salas, uz dienvidiem no Samoa un uz rietumiem no Tuvalu.

Līdz 1976. gadam Tokelau oficiālais nosaukums bija Tokelau salas. Tokelau bieži ir gribējis atdalīties no Jaunzēlandes, bet iedzīvotāju atbalsta trūkuma dēļ tas nav izdevies.

Tonga

Tonga, oficiāli Tongas Karaliste (Puleʻanga Fakatuʻi ʻo Tonga, Kingdom of Tonga), ir valsts Klusā okeāna vidusdaļā tāda paša nosaukuma arhipelāgā, kas sastāv no 177 salām, no kurām 96 ir apdzīvotas. Tonga ir vienīgā Okeānijas monarhija un vienīgā Okeānijas teritorija, kas nekad nav bijusi pilnībā kolonizēta. Sauszemes robežas ar citām valstīm nav, bet teritoriālie ūdeņi ziemeļos robežojas ar Samoa, austrumos ar Niue, bet rietumos ar Fidži teritoriālajiem ūdeņiem. Tongas platība ir 748 km², iedzīvotāju skaits 2011. gadā bija aptuveni 103 tūkstoši. Valsts galvaspilsēta ir Nukualofa.

Tongas saimniecība lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju kapitālieguldījumiem un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 27,9% no IKP, šis rādītājs bija ceturtais augstākais no visām valstīm.

Tuvalu

Tuvalu (tuvaliešu: Tuvalu,, ), līdz 1975. gadam Elisa Salas, ir valsts Polinēzijā. Ziemeļos un ziemeļrietumos robežojas ar Kiribati teritoriālajiem ūdeņiem, austrumos ar Tokelau teritoriālajiem ūdeņiem, dienvidaustrumos ar Samoa un Volisas un Futunas ūdeņiem, dienvidos ar Fidži ūdeņiem, bet rietumos ar Zālamana Salu teritoriālajiem ūdeņiem. Valsts atrodas uz arhipelāga, kuru veido pieci atoli un četras salas. Kopējā platība 26 km², un pēc šī rādītāja tā ir ceturtā mazākā pasaules valsts. Sauszemes krasta līnijas garums ir 21 km. 2011. gadā Tuvalu dzīvoja cilvēku, galvenokārt polinēzieši, un tā ir trešā mazākā pasaules valsts pēc iedzīvotāju skaita. Valsts galvaspilsēta ir Funafuti.

Salas, kur mūsdienās atrodas Tuvalu, 1568. gadā atklāja spāņu jūrasbraucējs Alvaro de Mendanja. 1892. gadā ar nosaukumu Elisa Salas tās kļuva par Lielbritānijas impērijas protektorātu, bet 1916. gadā par daļu no britu kolonijas ar nosaukumu Gilberta un Elisa Salas. 1974. gadā referendumā Elisas salu polinēzieši nobalsoja par atdalīšanos no mikronēziešu apdzīvotajām Gilberta salām, kas tagad ir daļa no Kiribati. Nākamajā gadā salas oficiāli tika pārsauktas par Tuvalu. 1978. gadā Tuvalu ieguva neatkarību. Tā ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Klusā okeāna savienības sekretariāta (SPC) un Klusā okeāna salu foruma (PIF) dalībvalsti.

Vanuatu

Vanuatu Republika ir salu valsts Klusajā okeānā. Ziemeļos tā robežojas ar Zālamana Salu teritoriālajiem ūdeņiem, rietumos - ar Austrālijas, dienvidrietumos - ar Jaunkaledonijas un austrumos ar Fidži teritoriālajiem ūdeņiem. Vanuatu Republika ir izvietota uz 83 Jaunhebridu salām, kuru kopējais krastu līniju garums ir 2528 km. Sauszemes kopējā platība ir 12 189 km². 2008. gadā Vanuatu dzīvoja 215 446 iedzīvotāji. Vanuatu galvaspilsēta ir Vila.


Ziemeļu Marianas Salas

Ziemeļu Marianas Salas (oficiālais nosaukums Ziemeļu Marianu Salu Sadraudzība — (CNMI)) ir ar ASV sadraudzības statusā esoša valsts Klusā okeāna rietumu daļā, Mikronēzijā. Ziemeļu Marianas Salas sastāv no 15 lielākām salām, taču praktiski visi iedzīvotāji dzīvo trijās no tām — Saipanā, Rotā un Tinianā.

Ziemeļu Marianas Salas kopā ar dienvidos esošo Guamu veido Marianas salu argipelāgu.

Zālamana Salas

Zālamana Salas ir vidēji attīstīta salu valsts Klusā okeāna dienvidrietumos, kura aizņem lielāko daļu Zālamana salu arhipelāga. Uz ziemeļrietumiem no tās ir Papua-Jaungvineja, ziemeļos — Nauru, austrumos — Tuvalu, dienvidaustrumos — Fidži, bet dienvidos atrodas Vanuatu. Valsts ietilpst Nāciju sadraudzībā, tās formālā vadītāja ir Lielbritānijas karaliene.

Kategorija:Okeānijas valstis Kategorija:Melanēzija Kategorija:Zālamana Salas

Argentīna

Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos. Argentīna ir otra lielākā valsts kontinentā aiz Brazīlijas un astotā lielākā pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Argentīna ir tikai trešā lielākā valsts Dienvidamerikā aiz Brazīlijas un Kolumbijas. Tā kā Argentīna ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3700 km garumā, tad valstī ir vairākas klimata un veģetācijas zonas. Valstī var iedalīt četros nozīmīgos reģionos: Grančako, Pampā, Patagonijā un Andu kalnos. Valsts nosaukums ir cēlies no latīņu vārda argentum, kas nozīmē "sudrabs". Šāds nosaukums ir tāpēc, ka konkistadori ticēja, ka šeit varēs atrast šo dārgmetālu. Līdz neatkarības iegūšanai 1816. gadā Argentīna bija daļa no Spānijas impērijas.

Argentīna atrodas starp Andu kalnu grēdu rietumos un Atlantijas okeānu austrumos. Ziemeļos tā robežojas ar Paragvaju un Bolīviju, ziemeļaustrumos — ar Brazīliju un Urugvaju, rietumos — ar Čīli. Tās dienvidos ir Dreika šaurums un Ugunszeme. Argentīna pretendē arī uz Folklenda Salām, Dienviddžordžiju un Dienvidsendviču Salām, kā arī uz Argentīnas Antarktīdu.

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta. Tā ir lielākā valsts Latīņamerikā un piektā lielākā pasaulē. Arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir piektā lielākā valsts. Ziemeļaustrumos, austrumos un dienvidaustrumos valsti apskalo Atlantijas okeāns. Ziemeļos tā robežojas ar Francijas aizjūras departamentu Franču Gviānu, Surinamu, Gajanu un Venecuēlu, ziemeļrietumos robežojas ar Kolumbiju, rietumos — ar Bolīviju un Peru, dienvidrietumos — ar Paragvaju un Argentīnu, bet dienvidos — ar Urugvaju.

No 1500. līdz 1822. gadam Brazīlija bija Portugāles kolonija, tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras oficiālā valoda ir portugāļu valoda. Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par Brazīlijas impēriju, bet 1889. gadā tā kļuva par republiku. Pašlaik Brazīlija ir federāla republika, kas sastāv no 26 štatiem un viena federālā apgabala. Tā ir Apvienoto Nāciju dibinātājvalsts.

Folklenda Salas

Folklenda Salas, sauktas arī par Malvinu salām , ir Apvienotās Karalistes kolonija Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz kuru pretendē arī Argentīna.

Arhipelāgs atrodas attālumā no Dienvidamerikas piekrastes. Sastāv no divām lielām salām (Rietumu un Austrumu) un aptuveni 200 mazākām saliņām un klintīm.

Gajāna

Gajāna, oficiāli Gajānas Kooperatīvā Republika, iepriekš zināma kā Britu Gajāna, ir vienīgā valsts Nāciju Sadraudzībā, kas atrodas Dienvidamerikas kontinentā. Austrumos tā robežojas ar Surinamu, dienvidos un dienvidrietumos ar Brazīliju un rietumos ar Venecuēlu. Tā ir Dienvidamerikas kontinenta trešā mazākā valsts un viena no četrām spāniski nerunājošajām teritorijām kontinentā kopā ar Brazīliju (portugāļu valoda), Surinamu (nīderlandiešu valoda) un Francijas aizjūras teritoriju Franču Gviānu (franču valoda). Kulturāli Gajāna saistās ar angliski runājošajām Karību valstīm, kā Jamaika vai Trinidāda un Tobāgo.

Kategorija:Dienvidamerikas valstis Kategorija:Gajāna

Surinama

Surinama oficiāli Surinamas Republika ir valsts Dienvidamerikas ziemeļos. Tā bija gan Anglijas, gan Nīderlandes kolonija no 17. līdz 20. gadsimtam.

Pavisam neliela ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība. Galvenā augkopības kultūra ir rīss. Surinamas saimniecības svarīgākā nozare ir alumīnija rūdas - boksītu - ieguve un apstrāde.

Valoda

English language (English)  Lingua inglese (Italiano)  Engels (Nederlands)  Anglais (Français)  Englische Sprache (Deutsch)  Língua inglesa (Português)  Английский язык (Русский)  Idioma inglés (Español)  Język angielski (Polski)  Limba engleză (Română)  英語 (日本語)  Английски език (Български)  영어 (한국어)  Englannin kieli (Suomi)  Bahasa Inggris (Bahasa Indonesia)  Anglų kalba (Lietuvių)  Engelsk (Dansk)  Angličtina (Česky)  Inglise keel (Eesti)  Angol nyelv (Magyar)  Engleski jezik (Hrvatski)  Angļu valoda (Latviešu)  Αγγλική γλώσσα (Ελληνικά) 
 mapnall@gmail.com