Valoda - Ķīniešu valoda

Valoda  >  Ķīniešu valoda

Ķīniešu valoda

Ķīniešu valoda (汉语) ir kopējs nosaukums vairākām sinotibetiešu valodām. Šīs valodas ir dzimtās valodas apmēram 1,3 miljardiem cilvēku, galvenokārt Ķīnā. Lielākā no ķīniešu valodām pēc runājošo skaita ir mandarīnu valoda (aptuveni 873 miljoni runājošo). Nākamās lielākās valodas ir vu valoda (aptuveni 77,1 miljoni runājošo; šajā valodā ietilpst šanhajiešu dialekts), miņu valodas (aptuveni 65,6 miljoni runājošo), jue valoda (aptuveni 54,8 miljoni runājošo; šajā valodā ietilpst arī kantoniešu dialekts), sjanu valoda (aptuveni 35 miljoni runājošo), haku valoda (aptuveni 29,9 miljoni runājošo) un gaņu valoda (aptuveni 20,6 miljoni runājošo).

* Mandarīnu valoda

* Ķīniešu rakstība

Zeme (teritorija)

Honkonga

Honkonga jeb Sjangana, oficiālais nosaukums Ķīnas Tautas republikas Honkongas īpašais administratīvais rajons (中華人民共和國香港特別行政區, Hong Kong Special Administrative Region), ir autonoms rajons Ķīnā, Honkongas salā, Kouluņas pussalā un vairāk nekā citās 260 salās. Ar kopējo platību 1 104 km2 un 7.3 miljoniem iedzīvotāju, tā ir ceturtā visblīvāk apdzīvotā teritorija. Tā ir izvietota rietumos no Pērļu upes (Džudzjanas) deltas un dienvidaustrumos no Ķīnas provinces Guandunas krastiem, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā.

Pēc Pirmā opija kara (1839–42), Honkonga kļuva par Britu koloniju un ieguva kontroli pār Honkongas salu, pēc tam arī pār Kouluņas pussalu 1860. gadā un Lantau salu un Kouluņas pussalas ziemeļdaļu 1898. gadā. Otrā pasaules kara laikā Japāna okupēja Honkongu, bet briti atguva kontroli pār to 1945. gadā. 1980to gadu sākumā, sarunas starp Apvienoto Karalisti un Ķīnu nonāca pie deklarācijas, kas pavēra ceļu Honkongas suverenitātes nodošanu Ķīnai.

Makao

Makao (piņjiņā: Àomén; ), arī Aomiņa ir viens no diviem Ķīnas Tautas Republikas speciālajiem administratīvajiem reģioniem, pilnā nosaukumā Ķīnas Tautas Republikas Makao Speciālais Administratīvais Reģions (, piņjiņā: Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó Àomén Tèbié Xíngzhèngqū; ). Atrodas Pērļu upes rietumu krastā, robežojas ar Guandunas provinci un Dienvidķīnas jūru.

* Makao valdības portāls

Malaizija

Malaizija ir federatīva valsts Dienvidaustrumāzijā. Tā sastāv no 13 štatiem un trīs federālajām teritorijām. Valsts sauszemes platības daļu, kura ir 329 847 km², Dienvidķīnas jūra sadala divās līdzīga lieluma daļās — Rietummalaizijā Malakas pussalas dienviddaļā un Austrummalaizijā Kalimantāna salas ziemeļos. Malaizijas pussalas daļa robežojas ar Taizemi, bet salas daļa ar Bruneju un Indonēziju. Valsts galvaspilsēta ir Kualalumpura, savukārt federālās valdības sēdeklis atrodas Putradžajā. Malaizijā atrodas Eirāzijas kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts — Piai rags.

Kaut arī Malaiziju vairākumā apdzīvo malajieši, šeit dzīvo arī ievērojams skaits ķīniešu un indiešu. Kopumā sabiedrība ir multietniska un multikulturāla, kam ir būtiska nozīme valsts politiskajā dzīvē. Atbilstoši Malaizijas konstitūcijā noteiktajam islāms ir valsts reliģija, tomēr vienlaikus valstī pastāv reliģiskā brīvība attiecībām uz citām ticībām. Valsts iekārta ir veidota pēc Vesminsteras sistēmas parauga, Malaizija pieder anglosakšu tiesību sistēmai. Valsts galva ir karalis, kuru ik pēc pieciem gadiem ievēl deviņi sultāni. Izpildvaru — valdību vada premjerministrs, likumdevējvara pieder divpalātu parlamentam.

Singapūra

Singapūra, oficiāli Singapūras Republika (Republic of Singapore), ir pilsētvalsts Dienvidaustrumāzijā. Singapūra ir salu valsts, kas aizņem Singapūras salu un vēl 62 mazākas salas, kas atrodas pie Malakas pussalas krastiem. Singapūras kopējā platība ir 722,5 km², pēc 2018. gada pieejamajiem datiem tajā dzīvo 5,638 miljoni iedzīvotāju un 39% no tiem ir ar citas valsts pilsonību.

Singapūra kopš 20. gadsimta 60. gadu vidus ir piedzīvojusi strauju ekonomisko attīstību un no mazattīstītas valsts kļuvusi par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē. Singapūra ir globāli augsti attīstīts izglītības, izklaides, finanšu, veselības aprūpes, inovāciju, loģistikas, ražošanas un tūrisma centrs. Singapūra ir devītajā vietā pasaulē pēc Tautas attīstības indeksa, trešajā vietā pasaulē pēc pirktspējas paritātes un tai ir augsti rādītāji pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa, plānotā dzīves ilguma, dzīves kvalitātes, drošības un mājokļu pieejamības. Kopš 2013. gada Singapūra ir dārgākā pilsēta pasaulē pēc dzīves izmaksām.

Vjetnama

Vjetnama, oficiālais valsts nosaukums Vjetnamas Sociālistiskā Republika (Cộng hòa xã hội chủ nghĩa Việt Nam) , ir valsts Indoķīnas pussalā. Ziemeļos robežojas ar Ķīnu, ziemeļrietumos ar Laosu, dienvidrietumos ar Kambodžu un austrumos ar Dienvidķīnas jūru. Vjetnamas kopējā platība ir 331 690 km², pēc 2017. gada provizoriskajiem datiem Vjetnamā dzīvo 94,57 miljoni iedzīvotāju. Tā ir 14. visapdzīvotākā valsts pasaulē un 9. apdzīvotākā valsts Āzijā. Vjetnama savu neatkarību ieguva 1945. gada 2. septembrī. Citas valstis to atzina tikai 1954. gadā.

Kopš 1976. gada, kad atkalapvienojās Vjetnamas ziemeļu un dienvidu daļa, valsts galvaspilsēta ir Hanoja. Lielākā Vjetnamas pilsēta ir Hošimina, Hanoja ir otrā lielākā. Hanoja ir valsts saimniecības un kultūras centrs. Vjetnama ir viena no četrām atlikušajām pasaules valstīm, kuras oficiālā valsts iekārta ir komunisms un valsti pārvalda viena partija. Vjetnama ir Pasaules Tirdzniecības Organizācijas, Frankofonijas, Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas un citu organizāciju pilntiesīga dalībvalsts. Kopš 2000. gada Vjetnamas saimniecība ir viena no straujāk augošajām saimniecībām pasaulē.

Ziemsvētku Sala

Ziemsvētku Sala ir Austrālijas teritorija Indijas okeānā. Tā atrodas 2600 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Austrālijas pilsētas Pērtas, 500 km uz dienvidiem no Indonēzijas galvaspilsētas Džakartas un 975 km no Kokosu (Kīlinga) Salām. Uz salas dzīvo 2 072 iedzīvotāji, kuri dzīvo vairākās apdzīvotās vietās salas ziemeļu daļā. To sauc par "Ziemsvētku salu", jo tā tika atklāta Ziemassvētkos 1643. gada 25. decembrī.

Ģeogrāfiskā izolētība un minimālā cilvēku iejaukšanās ļāvusi salā saglabāties daudzām endēmiskām augu un dzīvnieku sugām, kas ieinteresē zinātniekus un naturālistus. 63% no tās 135 kvadrātkilometru platības (52 kv mi), ir Austrālijas nacionālais parks. Uz salas notiek fosfāta ieguve.

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika , ir sociālistiska valsts Austrumāzijā. Tā robežojas ar Mongoliju un Krievijas Federāciju ziemeļos, ar Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Butānu, Nepālu dienvidos, ar Indiju, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Kazahstānu rietumos. Ķīnu apskalo Austrumķīnas jūra un Dzeltenā jūra. Ķīnas kopējā platība ir 9 706 961 km² un tā ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Ķīnas klimatu ietekmē tropu un subtropu klimats. Ķīna ir izteikta kalnu valsts, jo aptuveni 65% no platības aizņem kalnaini apvidi. Ar 1,357 miljardiem iedzīvotāju Ķīna ir lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.

Ķīnas Republika

Ķīnas Republika Taivānā ir valsts Austrumāzijā, Dienvidķīnas jūrā, ietver Taivānas salu, Penhu salas, Dzjiņmeņas salas un Macu salas.

Plašāk pazīstama kā Taivāna, jo kopš 1970.

Trinidāda un Tobāgo

Trinidāda un Tobāgo, oficiāli Trinidādas un Tobāgo Republika (Republic of Trinidad and Tobago), ir arhipelāgu valsts Karību jūras dienvidos, uz ziemeļiem no Dienvidamerikas valsts Venecuēlas un uz dienvidiem no Grenādas Mazajās Antiļās.

Parasti tiek uzskatīta par Karību reģiona valsti, tai ir jūras robeža ar vairākām valstīm, tai skaitā Barbadosu, Gajānu, Grenādu un Venecuēlu. Tā sastāv no divām salām — Trinidādas un Tobāgo — un vairākām citām mazākām reljefa formām. No 1639. līdz 1693. gadam Tobāgo bija Kurzemes kolonija un tika dēvēta par Jaunkurzemi.

Palau

Palau ir valsts Okeānijā, Mikronēzijā, Karolīnu salu arhipelāgā, Klusā okeāna rietumu daļā. Valsts teritoriju veido ap 250 salas — galvenokārt vulkāniskās un koraļļu salas. 8 no tām lielākas salas, bet lielākā daļa ir ļoti nelielas, neapdzīvotas salas. Krasta līnija ir 1519 km. Valsts iedalās 16 štatos.

Republika, valsts un valdības galva prezidents, likumdevējs Nacionālais kongress: Senāts (9 loc.), Deputātu palāta (16 deputāti). No 1919. līdz 1945. gadam salas pārvaldīja Japāna. 1947. gadā Palau nonāca ANO aizbildniecībā, kuras pārvaldi realizēja ASV. Valsts neatkarība tika pasludināta 1994. gada 1. oktobrī. Palau 1994. gadā noslēdza brīvās asociācijas līgumu ar ASV.

Ziemeļu Marianas Salas

Ziemeļu Marianas Salas (oficiālais nosaukums Ziemeļu Marianu Salu Sadraudzība — (CNMI)) ir ar ASV sadraudzības statusā esoša valsts Klusā okeāna rietumu daļā, Mikronēzijā. Ziemeļu Marianas Salas sastāv no 15 lielākām salām, taču praktiski visi iedzīvotāji dzīvo trijās no tām — Saipanā, Rotā un Tinianā.

Ziemeļu Marianas Salas kopā ar dienvidos esošo Guamu veido Marianas salu argipelāgu.

Valoda

Chinese language (English)  Lingua cinese (Italiano)  Chinese talen (Nederlands)  Langues chinoises (Français)  Chinesische Sprachen (Deutsch)  Língua chinesa (Português)  Китайский язык (Русский)  Idioma chino (Español)  Język chiński (Polski)  汉语 (中文)  Kinesiska (Svenska)  Limba chineză (Română)  中国語 (日本語)  Китайська мова (Українська)  Китайски език (Български)  중국어 (한국어)  Kiinan kieli (Suomi)  Bahasa Tionghoa (Bahasa Indonesia)  Kinų kalba (Lietuvių)  Kinesisk (Dansk)  Čínština (Česky)  Çince (Türkçe)  Кинески језик (Српски / Srpski)  Hiina keel (Eesti)  Čínština (Slovenčina)  Kínai nyelv (Magyar)  Kineski jezik (Hrvatski)  กลุ่มภาษาจีน (ไทย)  Kitajščina (Slovenščina)  Ķīniešu valoda (Latviešu)  Κινεζική γλώσσα (Ελληνικά)  Tiếng Trung Quốc (Tiếng Việt) 
 mapnall@gmail.com