Ungārijas forints

Forints (Valūtas simbols: Ft; ISO 4217 kods: HUF) ir Ungārijas Republikas nacionālā naudas vienība. To sīkāk iedala 100 filleros, lai gan filleru monētas vairāk nav apgrozībā. Forinta ieviešana 1946. gada 1. augustā bija nozīmīgs solis pēc Otrā pasaules kara Ungārijas ekonomikas stabilizācijā un valūta bija relatīvi stabila līdz 1980. gadiem. Valsts pāreja uz tirgus ekonomiku 1990. gadu sākumā pasliktināja forinta vērtību, 1991. gadā inflācija sasniedza tās lielāko punktu — 35%. Ungārijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir bijis mērķis kļūt par eirozonas dalībvalsti, aizvietojot forintu ar eiro, bet tās valdošajai konservatīvajai partijai nav plānots ieviest eiro pirms 2020. gada, līdz ar to nav uzsākta Eiropas Monetārās Savienības otrās kārtas izpilde.

Valūtas nosaukums nāk no Florences, kur zelta monētas tika kaltas no 1252. gada, sauktas par fiorino d'oro. Ungārijā arī bija sava zelta valūta florentinus (vēlāk forint), kas tika izmantota kopš 1325. gada, Kārola I valdīšanas laikā, un vairākas valstis sekoja Ungārijas piemēram.

Valūtu atkārtoti ieviesa 1946. gada 1. augustā, pēc pengo zemās vērtības, kuru izraisīja lielākā hiperinflācija, kas jebkad ir izmērīta, 1945.—1946. gadā. Pāreju vadīja Ungārijas Komunistiskā partija, kurai bja noteicošā loma valdībā. Forinta veiksmi izmantoja, veicinot komunistu pilnīgu varas pārņemšanu 1948.—1949. gadā. Forints aizvietoja pengo pēc kursa 1 forints = 4 pengo—noņemot 29 nulles no vecās valūtas. Faktiski tas bija izdomāts valūtas kurss. Lielāka nominālā vērtība pengo banknotei bija 100 miljoni pengo (1020 pengo), kopējā pengo vērtība apgrozībā bija mazāka par 0,1 filleru. Lielāka nozīme bija kursam starp adopengo, kurā 1 forints = 200 miljoni adopengo.

Vēsturiski forinta subvienība ir 100 filleri (hu) (salīdzināma ar centu), kaut gan filleru monētas ir kļuvušas bezvērtīgas dēļ inflācijas un vairs neatrodas apgrozībā kopš 1999. gada. Ungāru abreviatūra forintam ir Ft, kas atrodas aiz skaitļa. Fillers ir izmantots kā subvienība Ungāru valūtām kopš 1925. gada, kas radusies no vācu naudas nosaukuma Heller. Tā abreviatūra ir f, kas arī rakstīta aiz skaitļa.

• Ungārija

  Ungārija (hu) ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. Ungārija ir Eiropas Savienības, NATO, OECD un Šengenas zonas dalībniece. Valsts oficiālā valoda ir ungāru, kura ir visplašāk izplatītākā neindoeiropiešu valoda Eiropā un izplatītākā urāliešu valoda pasaulē. Valsts galvaspilsēta, lielākā pilsēta un ievērojams ekonomiskais centrs ir Budapešta. Citas ievērojamas pilsētas Ungārijā ir Debrecena, Segeda, Miškolca, Pēča un Ģēra.
  
  Ungārija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un ir Šengenas zonas sastāvdaļa kopš 2007. gada. Ungārija ir labi pazīstama ar savu bagāto kultūru un ieguldījumiem mākslā, mūzikā, literatūrā, sportā un zinātnē. Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis, piesaistot 10,7 miljonus tūristu gadā (2013). Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma, otrs lielākais termālais ezers pasaulē (Hēvizas ezers), lielākais ezers Centrāleiropā (Balatons) un lielākā dabas pļava Eiropā (Hortobāgas nacionālais parks).

  Ģeogrāfiskā karte - Ungārija