ASV dolārs

ASV dolārs
$
ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta. To vēl bieži saīsina kā dolāra zīmi $ vai kā US$, lai atšķirtu no citu valstu valūtām, ko arī sauc par dolāriem.

1785. gada 6. jūlijā Konfederāciju kongresa ieviestais ASV dolārs šobrīd ir pasaulē visplašāk lietotā valūta — vairākas valstis to lieto kā savu oficiālo valūtu, un vēl daudzās tā de facto ir galvenā valūta. 1995. gadā apgrozībā bija vairāk kā 380 miljardu ASV dolāru, no tiem divas trešdaļas ārpus ASV.

Uz 2005. gadu apgrozībā bija 760 miljardi ASV dolāru, no tiem lielākā daļa ārpus ASV.

ASV dolārs ir atvasināts no spāņu astoņu reālu monētas jeb spāņu dolāra — vienas unces (28,3 g) sudraba monēta. Šī monēta bija cieņā starp Amerikas kolonistiem, ko tie dēvēja par Spāņu dolāru. Nosaukums bija cēlies no vācu monētas ar līdzīgu sastāvu un izmēru, pazīstama kā tālers. Pirmās dolāra monētas, ko izlaida ASV naudas kaltuve, bija tāda paša izmēra un sastāva kā Spānijas dolārs, un pat pēc Amerikas Neatkarības kara Spānijas un ASV sudraba dolārs atradās apgrozībā vienlaicīgi.

Naudas nosaukums ir atvasināts no vārda, ko holandieši izmantoja savā kolonijā — Jaunajā Nīderlandē. 17. gadsimtā holandiešu Leeuwendaalders — jeb Liondolārs — bija ļoti populārs arī angļu kolonijās, tā vērtība bija 30 niķeļi. Holandiešu vārda "daalder", kura izruna ir ļoti līdzīga vārdam "dolārs", saknes meklējamas vācu naudas vienības — tālera jeb dāldera nosaukumā. Par dolāra zīmes "$" izcelsmi ir vairākas versijas. Viens no pieņēmumiem - zīme ir vēsturiski veidojusies, apvienojot abus valsts nosaukuma saīsinājuma burtus: US. Savienoto Valstu pastāvēšanas sākumā, lai apzīmētu US valūtu, ar rakstāmmašīnu tika drukāts burts "U" un tam pāri burts "S". Oriģinālajā simbolā, pateicoties burtam "U", bija izliekums zīmes apakšā. Laika gaitā simbols attīstījās, jo cilvēki rakstīja burtu "S" ar divām taisnām līnijām pāri — tā bija ērtāk. Laikam ritot, cilvēki sāka vilkt tikai vienu līniju pāri "S", tādējādi iegūstot simbolu "$", kādu mēs pazīstam šodien. Kopš tā laika šī zīme ir viens no pazīstamākajiem grafiskajiem attēliem, un to izmanto visā pasaulē, lai apzīmētu naudu vispārīgi, lai gan iesākumā šis simbols bija veidots tikai Savienoto Valstu valūtai.

Citi izskaidrojumi ir saistīti ar spāņu valūtu. Viens no šiem izskaidrojumiem ir, ka "$" attēlo ciparu "8", kas simbolizē spāņu astoņu reālu monētu. Cits ar spāņu valūtu saistīts skaidrojums ir cēlies no burtiem PS, kas lietoti, lai apzīmētu peso, lietojot šī vārda zilbju pirmos burtus — tāpat kā iepriekš minētajā skaidrojumā par burtiem US, arī šie burti rakstīti viens pār otru, līdz no P palikusi tikai svītriņa. Par visticamāko tiek uzskatīts skaidrojums, ka simbols cēlies no uz spāņu monētām attēlotās simbolikas, kas redzama arī Spānijas ģerbonī — ar lenti apvītiem Hērakla stabiem uz spāņu monētām lente ap katru no stabiem apvijās S veidā.

Zeme (teritorija)
  • Britu Indijas Okeāna Teritorija
    Britu Indijas Okeāna Teritorija (en) ir Lielbritānijai piederoša atkarīga teritorija, kas atrodas Indijas okeānā. Britu Indijas Okeāna Teritorijā ietilpst Čagosu arhipelāga koraļļu atoli.

  • ASV Virdžīnas
    ASV Virdžīnu salas (en) ir ASV salu teritorija (insular area) starp Karību jūru un Atlantijas okeānu uz austrumiem no Puertoriko. Atrodas Virdžīnu salu arhipelāgā, un aizņem tā dienvidrietumu daļu (otrā arhipelāga daļā ir Britu Virdžīnu salas). Salas — Sentomasa (St. Thomas), Sentdžona (St. John), Santakrusa (St. Croix) un Votera (Water Island), kā arī daudzas sīkākas salas.

    Pirms eiropiešu ierašanās salās dzīvoja sibonu (Ciboney), karību un aravaku cilšu indiāņi.
  • Amerikas Savienotās Valstis
    Amerikas Savienotās Valstis (en), arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala. Valsts atrodas galvenokārt Ziemeļamerikas centrālajā daļā, kur tās savstarpēji saistītie 48 štati un galvaspilsētas apgabals Vašingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso okeānu. Ziemeļos tā robežojas ar Kanādu, bet dienvidos ar Meksiku. Kontinenta ziemeļrietumos atrodas Aļaskas štats (austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar Krievijas Federāciju, kas iet cauri Beringa šaurumam), un Klusajā okeānā salu štats Havajas. Amerikas Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas Karību jūrā (Puertoriko un ASV Virdžīnas) un Klusajā okeānā (nozīmīgākās no tām ir ASV Samoa, Guama un Ziemeļu Marianas Salas).

    Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju ASV ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības, arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ir lielākā tautsaimniecība pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes).
  • Barbadosa
    Barbadosa (izrunā: ) ir salu valsts, kas atrodas Centrālamerikā, Atlantijas okeāna rietumos. No visām Karību jūras salām Barbadosa atrodas vistālāk uz austrumiem. Tuvākā kaimiņvalsts ir Sentvinsenta un Grenadīnas, kas atrodas aptuveni 160 km uz rietumiem. Barbadosa ir neatkarīga valsts, Apvienotās Karalistes pakļautībā tā bija līdz 1966. gadam. Barbadosas galvaspilsēta ir Bridžtauna.

    Barbadosā dzīvo 285 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 90% ir pēcteči vergiem, kurus savulaik ieveda no Āfrikas. Oficiālā valsts valoda ir angļu valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, galvenokārt, protestantisms.
  • Bermudu salas
    Bermudu salas ir Britu aizjūras teritorijas Atlantijas okeānā, nedaudz vairāk kā 1000 kilometrus uz austrumiem no Ziemeļamerikas austrumu krasta. Tā atrodas Bermudu salu grupā, ko veido vistālāk uz ziemeļiem izvietojušās koraļļu salas pasaulē. Teritorijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Hamiltona.

    Bermudu salas atrodas Atlantijas okeānā, nedaudz vairāk kā 1000 kilometrus uz austrumiem no Ziemeļamerikas austrumu krasta. Salu grupā ietilpst vairāk nekā 150 salu, kā kopējā platība ir 53,2 kvadrātkilometri.
  • Bonaire
    Bonaire, Sintēstatiusa un Saba jeb BES salas (nl), arī Karību Nīderlande (Caribisch Nederland), ir apvienojošs nosaukums trim Nīderlandes municipalitātēm, kas izveidojās, 2010. gadā sadaloties Nīderlandes Antiļām. Nosaukums tiek lietots Starptautiskās standartizācijas organizācijas dokumentācijā.

  • Britu Virdžīnas
    Britu Virdžīnas ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Karību reģionā, austrumos no Puertoriko. Visa teritorija atrodas Virdžīnu salu austrumos. Salu rietumos atrodas ASV Virdžīnas.

    Britu Virdžīnu lielākās salas pēc iedzīvotāju skaita ir Tortola, Virdžingorda, Anegada un Jostvandaika.
  • Haiti
    Haiti (fr; ht) oficiāli Haiti Republika (fr; ht) ir valsts Amerikā, Karību reģionā. Tā atrodas uz tāda paša nosaukuma salas Lielo Antiļu salu grupā, ko dala ar vienīgo kaimiņvalsti Dominikānu. To apskalo Atlantijas okeāns ziemeļos, Gonāvas līcis rietumos un Karību jūra dienvidos. Administratīvi valsts teritorija ir iedalīta desmit rajonos.

    Haiti ir divas oficiālās valodas: franču un haitiešu valoda, kas cēlusies no franču valodas, taču no tās ļoti atšķiras. Haiti galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Portoprensa. Galvenā reliģija valstī ir katolicisms, taču plaši tiek praktizēts vudū kults.
  • Panama
    Panama, oficiāli Panamas Republika (es, ), ir Centrālamerikas galējā dienvidu valsts. Tā izvietojusies Panamas zemesšaurumā uz robežas starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku un tās austrumu apgabals Darjena ģeogrāfiski tiek pieskaitīta Dienvidamerikai. Panama ziemeļrietumos robežojas ar Kostariku, austrumos — ar Kolumbiju, ziemeļos to apskalo Karību jūra, dienvidos — Klusais okeāns. Panama ir starptautisks darījumu centrs un tranzītvalsts. Lai arī Panama ir trešā lielākā ekonomika Centrālamerikā (pēc Gvatemalas un Kostarikas), tā ir lielākā resursu patērētāja šajā reģionā. Valsts teritorijā izvietojies viens no pasaulē svarīgākajiem ūdensceļiem — Panamas kanāls.

  • Salvadora
    Salvadora (es), oficiāli Salvadoras Republika (República de El Salvador) ir valsts Centrālamerikā. Tā ir Centrālamerikas vismazākā, bet visblīvāk apdzīvotā valsts. Robežojas ar divām valstīm: rietumos ar Gvatemalu, bet ziemeļos un austrumos ar Hondurasu.

    Salvadora ir daudz cietusi no pilsoņu kara un revolūcijas, tāpēc nedaudzas ģimenes ir bagātas, to īpašumā ir arī zeme, taču vairums salvadoriešu ir nabadzīgi.
  • Tērksas un Kaikosas
    Tērksas un Kaikosas ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Atlantijas okeāna rietumos pie Ziemeļamerikas krastiem. Teritorijas lielāko daļu veido Kaikosu salas un mazākās Tērksu salas. Ietilpst Bahamu Salu arhipelāgā.

    * Valdības mājaslapa
  • ASV Mazās aizjūras salas
    ASV Mazās aizjūras salas ir ISO 3166-1 noteikts statistisks apzīmējums, kas apvieno deviņus ASV salu īpašumus. No tiem Palmiras atols ir vienīgā inkorporētā teritorija. Uz šo brīdi nevienai no salām nav patstāvīgo iedzīvotāju.

    Salas tiek apvienotas zem šī nosaukuma tikai statistiskiem mērķiem. Tās netiek kopīgi pārvaldītas un tām nav kopējas kulturālas un politiskas vēstures.
  • ASV Samoa
    ASV Samoa (samoāņu: Amerika Sāmoa; ; dažreiz arī Austrumsamoa) ir ASV atkarīgā teritorija, atrodas Klusā okeāna centrālajā daļā, austrumos no Samoa neatkarīgās valsts.

    ASV Samoa aizņem Samoa salu austrumu daļu. Lielākā un visvairāk apdzīvotā sala ir Tutuila, teritorijā ietilpst arī Manuas salas, Rozas atols un Sveinsa sala (Olosena). Rozas atols ir ASV jurisdikcijā vistālāk dienvidos esošā teritorija. Rozas atols ir neapdzīvots, bet Sveinsa sala — privātīpašums.
  • Austrumtimora
    Austrumtimoras Demokrātiskā Republika ir salu valsts Dienvidaustrumāzijā. Austrumtimora neatkarību pasludināja 2002. gadā. Tā bija pirmā valsts, kas neatkarību pasludināja 21. gadsimtā. Vienīgā sauszemes robeža atdala Austrumtimoru no Indonēzijai piederošās salas rietumdaļas, kura pieder Nusa Tenggara Timur provincei, tāpat kā Aloras sala ziemeļrietumos. Ziemeļos atrodas Vetaras sala un uz ziemeļaustrumiem citas Indonēzijas Maluku provinces salas. Austrālija atrodas dienvidos, Timoras jūras otrā krastā.

    16. gadsimta sākumā Timoras salā ieradās portugāļu tirgotāji. 18. gadsimta sākumā salas austrumu daļā tika izveidota Portugāles kolonija. Konflikti ar holandiešiem noveda pie 1859. gada līguma, ar kuru Portugāle atteicās no salas rietumu daļas.
  • Guama
    Guama (ch, ; en, ), pilnā nosaukumā Guamas Teritorija (Territory of Guam), ir Amerikas Savienoto Valstu organizēta neinkorporēta teritorija Klusā okeāna rietumos Marianas salu dienvidos. Guama ir lielākā no šī arhipelāga salām. Tā ir viena no piecām no ASV atkarīgajām teritorijām ar civilu valdību. Guamas administratīvais centrs ir Hagātņa, bet lielākā apdzīvotā vieta ir Dededo. Visi Guamā dzimušie cilvēki ir ar ASV pilsonību. Guamas platība ir 541 km², bet iedzīvotāju skaits 2021. gadā bija 168 tūkstoši.

    Guamas pirmiedzīvotāji čamorri šo teritoriju sāka apdzīvot pirms aptuveni 4000 gadiem. Fernāns Magelāns bija pirmais eiropietis, kas nonāca šajā zemē. Tas notika, bet spāņi salas kolonizēšanu sāka 1668. gadā. No 16. līdz 18. gadsimtam Guama bija nozīmīga spāņu kuģu apstāšanās vieta Klusā okeāna ūdeņos. , Spānijas—ASV kara laikā, Guamu Spānijai atņēma ASV.
  • Mikronēzija
    Mikronēzijas Federatīvās Valstis (en), parasti sauktas par Mikronēziju, ir federatīva valsts Klusā okeāna austrumos. Valsts aizņem lielāko daļu no Karolīnu salu arhipelāga, kā arī uz dienvidiem esošo Kapinamarani atolu. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir mikronēzieši un polinēzieši. Tās galvaspilsēta ir Kolonja, valdības rezidence — Palikira. Kolonjā ir koncentrētas valsts galvenās ēkas, tādas kā banka, pasts, centrālā slimnīca, skola u.c. Valstij kaimiņos ir Palau uz rietumiem, Papua-Jaungvineja uz dienvidiem, Māršala salas uz ziemeļaustrumiem, Nauru uz austrumiem, Guama uz ziemeļiem. Valstī ir divas bankas, kuru filiāles sastopamas katras pavalsts galvaspilsētā. Kādreiz valsti pārraudzīja ASV, bet tā noformēja konstitucionālu valdību 1979. gada 10. maijā, kļūstot par suverēnu valsti. Te ir sastopamas daudzas valodas. Biežāk lietotā un oficiālā valoda ir angļu, bet ir vēl citas: ponpejiešu, voleaiešu, japiešu, kosraeāņu, čukiešu, pingelapiešu, ngatiešu, satavaliešu, puluvatiešu, mortlokiešu, mokiliešu, kapingamarangiešu, ulitiešu un nukuoro. Mikronēzijā ir arī rakstnieki. Emelihters Kīlengs bija pirmais mikronēziešu rakstnieks.

    Federāciju sastādošās pavalstis ir:
  • Māršala Salas
    Māršala Salas (mh; en) ir salu valsts Mikronēzijā, kas aizņem tāda paša nosaukuma arhipelāgu.

    Māršala salas sastāv no vairāk nekā 1150 koraļļu salām, no kurām tikai 20 ir apdzīvotas. Līdz 1986. gadam Māršala salas bija ANO aizbilstamā teritorija, kas atradās ASV pārvaldījumā.
  • Palau
    Palau ir valsts Okeānijā, Mikronēzijā, Karolīnu salu arhipelāgā, Klusā okeāna rietumu daļā. Valsts teritoriju veido ap 250 salas — galvenokārt vulkāniskās un koraļļu salas. 8 no tām lielākas salas, bet lielākā daļa ir ļoti nelielas, neapdzīvotas salas. Krasta līnija ir 1519 km. Valsts iedalās 16 štatos.

    Republika, valsts un valdības galva prezidents, likumdevējs Nacionālais kongress: Senāts (9 loc.), Deputātu palāta (16 deputāti). No 1919. līdz 1945. gadam salas pārvaldīja Japāna. 1947. gadā Palau nonāca ANO aizbildniecībā, kuras pārvaldi realizēja ASV. Valsts neatkarība tika pasludināta 1994. gada 1. oktobrī. Palau 1994. gadā noslēdza brīvās asociācijas līgumu ar ASV.
  • Ziemeļu Marianas Salas
    Ziemeļu Marianas Salas (oficiālais nosaukums Ziemeļu Marianu Salu Sadraudzība — en (CNMI), ch, karolīniešu: Commonwealth Téél Falúw kka Efáng llól Marianas) ir ar ASV sadraudzības statusā esoša valsts Klusā okeāna rietumu daļā, Mikronēzijā. Ziemeļu Marianas Salas sastāv no 15 lielākām salām Marianas salu arhipelāgā, taču praktiski visi iedzīvotāji dzīvo trijās no tām — Saipanā, Rotā un Tinianā.

    Ziemeļu Marianas Salas kopā ar dienvidos esošo Guamu veido Marianas salu arhipelāgu.