Sudāna (Republic of the Sudan)
 |
 |
| Sudānas karogs | |
Sudāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, Āfrikas Savienības, Arābu valstu līgas locekle, kā arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas novērotājvalsts. Tās galvaspilsēta ir Hartūma, politiskais, kultūras un tirdzniecības centrs. Tā ir federāla, prezidentāla, demokrātiska republika. Sudānas politiku regulē parlamentāra organizācija, kuru sauc par nacionālo asambleju. Sudānas tiesu sistēma ir balstīta uz islāma likumiem.
Sudāna cieš no vairākām problēmām. Sudānas vēstures lielāko daļu tauta ir cietusi no niknām etniskām nesaskaņām un to moca iekšējie konflikti: 2 pilsoņu kari un karš Dārfūrā. Sudānā ir arī problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu, īpaši jautājumos par etnisko tīrīšanu un tautas verdzību.
Sudānas teritorija bijusi apdzīvota jau akmens laikmetā.
Aptuveni 2500 gadā pirms mūsu ēras Nūbijas teritorijā izveidojās Kermas kultūra, kas ar laiku kļuva par varenu impēriju. Ap 1500. gadu p.m.ē. Kermas valsts nonāca Ēģiptes ietekmē. Vairākus gadsimtus tā pretojās Ēģiptei. Pamazām šo teritoriju, sauktu par Kušu, pārņēma ēģiptiešu kultūra.
Pēc ēģiptiešu Jaunās valsts sabrukuma 1070. gadā p.m.ē. Kuša kļuva par patstāvīgu valsti ar galvaspilsētu Napatu. 8. gadsimtā p.m.ē. Kušas valdnieks Pianhi pakļāva visu Ēģipti. 671. gadā p.m.ē Ēģiptē iebruka asīrieši, un Kuša zaudēja kontroli pār to. 591. gadā p.m.ē. ēģiptieši iebruka Kušā un nopostīja Napatu.
Aptuveni 300. gadā p.m.ē. par Kušas galvaspilsētu kļuva Meroe. 23. gadā p.m.ē. romieši iebruka Nūbijā un izlaupīja Napatu. 350. gadā Kušu iekaroja Aksūmas valsts.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| SDG | Sudānas mārciņa (Sudanese pound) | جس. | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |
| AR | Arābu valoda (Arabic language) |
