Omāna (Sultanate of Oman)
 |
 |
| Omānas karogs | |
Omāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, Arābu līgas, Persijas līča sadarbības padomes, Nepievienošanās kustības un Islāma sadarbības organizācijas dalībvalsts. Pēc 2016. gada datiem naftas rezervju apjoma ziņā Omāna bija 21. vietā pasaulē. 2010. gadā ANO Attīstības programma, salīdzinot 135 valstis, Omānu ierindoja pirmajā vietā pēc attīstības tempa pēdējo 40 gadu laikā. Daļa tās ekonomikas ir saistīta ar tūrismu un zivju, dateļu un citu lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Omāna ir klasificēta kā ekonomika ar augstu ienākumu līmeni. Pēc 2021. gada datiem Omāna ir 37. mierīgākā valsts pasaulē saskaņā ar Globālo miera indeksu.
No 1507. līdz 1650. gadam Maskata bija Portugāles lielvalsts cietoksnis pie jūras ceļa gar Austrumāfrikas krastu uz Indiju. 1690. gados Omānas sultāns uzveica portugāļus un līdz 19. gadsimtam Omānas sultanāts bija viena no Indijas okeāna rietumu daļas lielvarām, kuras bagātības pamatā bija vergu tirdzniecība. No 1820. līdz 1970. gadam pastāvēja Maskatas and Omānas sultanāts, kas apvienoja relatīvi neatkarīgas valsts daļas - Maskatas sultanātu piekrastē un Omānas imamātu iekšzemē. Sultāns Sajjids Saids bin Sultans al-Busaids 1840. gadā pārcēla savu galvaspilsētu no Maskatas Omānā uz Zanzibāras Akmens pilsētu. Tomēr 1861. gadā viņa dēli sadalīja lielvalsti, Sajjids Madžids bin Saida al-Busaids kļuva par Zanzibāras sultānu, bet viņa brālis Sajjids Thuvaini bin Saids al-Saids par Omānas sultānu.
19. gadsimta beigās Omāna pakāpeniski nokļuva Britu impērijas ietekmes zonā, tomēr formāli saglabāja neatkarību. 1970. gadā sultāns Kābūss ibn Saīds al Saīds ar britu militaro atbalstu gāza no troņa savu tēvu sultānu Saīdu ibn Teimūru, konsolidēja valsti un modernizēja to.
