Omāna (, ʻUmān), oficiāli Omānas Sultanāts (سلطنة عُمان, Salṭanat ʻUmān), ir vidēji attīstīta valsts Āzijā, Arābijas pussalas austrumos. Robežojas ar Jemenu dienvidrietumos, Saūda Arābiju - rietumos un Apvienotajiem Arābu Emirātiem - ziemeļrietumos. No austrumiem to apskalo Indijas okeāna Arābijas jūra.
No 1507. līdz 1650. gadam Maskata bija Portugāles lielvalsts cietoksnis pie jūras ceļa gar Austrumāfrikas krastu uz Indiju. 1690. gados Omānas sultāns uzveica portugāļus un līdz 19. gadsimtam Omānas sultanāts bija viena no Indijas okeāna rietumu daļas lielvarām, kuras bagātības pamatā bija vergu tirdzniecība. No 1820. līdz 1970. gadam pastāvēja Maskatas and Omānas sultanāts, kas apvienoja relatīvi neatkarīgas valsts daļas - Maskatas sultanātu piekrastē un Omānas imamātu iekšzemē. Sultāns Sajjids Saids bin Sultans al-Busaids 1840. gadā pārcēla savu galvaspilsētu no Maskatas Omānā uz Zanzibāras Akmens pilsētu. Tomēr 1861. gadā viņa dēli sadalīja lielvalsti, Sajjids Madžids bin Saida al-Busaids kļuva par Zanzibāras sultānu, bet viņa brālis Sajjids Thuvaini bin Saids al-Saids par Omānas sultānu.
19. gadsimta beigās Omāna pakāpeniski nokļuva Britu impērijas ietekmes zonā, tomēr formāli saglabāja neatkarību. 1970. gadā sultāns Kābūss ibn Saīds al Saīds ar britu militaro atbalstu gāza no troņa savu tēvu sultānu Saīdu ibn Teimūru, konsolidēja valsti un modernizēja to.
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)
.jpg)
