Kirasao ir autonoma valsts Nīderlandes karalistes sastāvā. Valsts atrodas Karību jūrā pie Venecuēlas krastiem un iekļauj sevī Kirasao salu un neapdzīvoto Mazo Kirasao.
Kirasao pamatiedzīvotāji pirms eiropiešu atnākšanas bija aravaku indiāņi. Eiropiešu klātbūtne salā sākās ap 1500. gadu, kad spāņi veica intensīvu Dienvidamerikas piekrastes izpēti un kartēšanu. Spāņi ātri zaudēja interesi par salu, jo šeit nebija zelta un saldūdens trūkuma dēļ bija apgrūtināta lauksaimniecība.
1634. g. Nīderlandiešu Rietumindijas kompānija pasludināja Kirasao par savu īpašumu un sāka kolonizāciju. Salā attīstīja graudaugu in zemesriekstu audzēšanu, kā arī sāls tvaicēšanu. Vilemstade attīstījās par vienu no galvenajām reģiona ostām. 17. un 18. gs. tā bija viena no vergu tirdzniecības centriem.
1920. g. Marakaibo tuvumā atklāja naftu, kas deva salai jaunu attīstības impulsu.
1954. g. Kirasao ieguva pašnoteikšanās tiesības Nīderlandes Antiļu sastāvā, bet salā turpinājās diskusijas par tās politisko statusu. 2005. g. referendumā salas iedzīvotāji nobalsoja par speciālu statusu ārpus Nīderlandes Antiļām (analoģisku Arubai), noraidot pilnīgas neatkarības iespēju. 2010. g. 10. oktobrī Nīderlandes Antiļas tika likvidētas un Kirasao ieguva autonomiju.