Islande (Republic of Iceland)
![]() |
![]() |
Islandes karogs |
Daži pazīstamākie Islandes pārstāvji ir dziedātāja Bjorka, viduslaiku dzejnieks un vēsturnieks Snorri Sturlusons, kā arī šahists Bobijs Fišers, kuram 2005. gada 21. martā Islande piešķīra pilsonību.
Islande bija pirmā pasaules valsts, kura 1991. gada 23. augustā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Saskaņā ar viduslaiku manuskriptu Landnámabók, kas apraksta Islandes vēsturi, sākot ar pirmajiem ieceļotājiem, Islandes kolonizēšana sākās 874. gadā, kad norvēģu vadonis Ingolfs Arnarsons kļuva par pirmo pastāvīgo salas iedzīvotāju. Nākamo gadsimtu laikā salā ieradās dzīvot citi skandināvu izcelsmes ieceļotāji. Līdz 20. gadsimtam islandieši nodarbojās ar zveju un lauksaimniecību. No 1262. līdz 1814. gadam sala piederēja Norvēģijai, pēc tam — Dānijas Karalistei. 19. gadsimtā Islandē sākās nacionālā atmoda, kuras mērķis bija Islandes neatkarība. Pakāpeniski Islande ieguva pašpārvaldes tiesības iekšpolitikā, Dānijai saglabājot tiesības lemt par ārpolitiku, līdz kamēr 1944. gadā Islande pasludināja sevi par neatkarīgu republiku.