Ģeogrāfiskā karte - Indonēzija (Republic of Indonesia)

Indonēzijas karogs

Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Tā atrodas uz 17 508 salām un ir pasaulē lielākā valsts, kas atrodas uz arhipelāga. Pēc iedzīvotāju skaita, kas ir vairāk kā 260 miljoni, Indonēzija ir ceturtā lielākā valsts pasaulē. Indonēzija ir republika, kurā tiek ievēlēts parlaments un prezidents. Indonēzijas galvaspilsēta ir Džakarta. Šī valsts robežojas ar Papua Jaungvineju, Austrumtimoru un Malaiziju. Vēl tuvākās aizjūras kaimiņvalstis ir Singapūra, Filipīnas un Austrālija, kā arī Indijai piederošās Andamanu un Nikobaru Salas. Indonēzija atrodas starp Kluso un Indijas okeānu. Valsts teritoriju šķērso ekvatora līnija.

Valsts ir bagāta ar dažādiem dabas resursiem. Tajā skaitā Indonēzijā ir lielas naftas un dabasgāzes atradnes gan sauszemē, gan jūrā, milzīgas mežu platības, kur var iegūt kokmateriālus, un dažādu derīgo izrakteņu atradnes, piemēram, alvas, niķeļa un vara atradnes.

Mūsdienu indonēziešu priekšteči ieceļoja salās no Āzijas kontinentālās daļas pirms tūkstošiem gadu. Ārzemju tirgotāji sāka apciemot salas sākot ar aptuveni 200. gadu m.ē. Ceļotāji no Indijas spēcīgi ietekmēja Indonēzijas iedzīvotājus ar hinduisma un budisma kultūrām. Indonēzieši, kuri ļoti daudz ietekmējās no Indijas, no 7. gadsimta līdz 16. gadsimtam bija izveidojuši vairākas atsevišķas valstis. No šīm valstīm visspēcīgākās bija Šrividžaja un Madžapahita.

13. gadsimtā musulmaņu tirgotāji no Indijas Sumatras salā ieviesa islāmu. Pēc tam šī reliģija strauji izplatījās arī pārējās Indonēzijas salās, izņemot Bali salu, kurā valdošā reliģija palika hinduisms.

1510. gadā Indonēzijā pirmo reizi ieradās portugāļu tirgotāji. Drīz pēc viņiem šeit ieradās arī nīderlandieši un angļi. Ap 1700. gadu Indonēzijas salās vislielākā ārzemnieku ietekme piederēja nīderlandiešiem. Izņemot īsu laika posmu no 1811. līdz 1816. gadam, kad valdīja angļi, nīderlandieši Indonēziju bija kolonizējuši līdz pat 20. gadsimta sākumam.

Nīderlandieši zaudēja kontroli pār Indonēziju 1942. gadā, kad to Otrā pasaules kara laikā iekaroja Japāna. Pēc Japānas kapitulācijas 1945. gadā Nīderlande mēģināja atgūt Indonēziju, bet tas viņiem neizdevās. Indonēzija kļuva par neatkarīgu valsti. Tikai 1949. gadā Nīderlande atzina Indonēzijas neatkarību.

Par pirmo Indonēzijas prezidentu kļuva Sukarno. 1965. gadā Sukarno tika gāzts no šī amata. Pie varas nāca armijas ģenerālis Suharto. 70. gadu vidū Suharto valdība, izmantojot bruņotos spēkus, pārņēma kontroli pār Portugāles koloniju Austrumtimoru. Pēc ilgstošiem protestiem, 1999. gadā Austrumtimoras iedzīvotāji referendumā nobalsoja pret palikšanu Indonēzijas sastāvā un Austrumtimora ieguva neatkarību.