Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi. Salu kopējā platība ir 1400 km 2, 2010. gadā tajās bija gandrīz 50 000 iedzīvotāju.
Fēru Salas ir autonoma Dānijas province kopš 1948. gada. Lielāko daļu jomu pārvalda autonomi; sektori, par kuriem rūpējas Dānija, ir aizsardzība, policija, tieslietas, nauda un ārlietas. Salām ir arī savi pārstāvji Dānijas parlamentā.
Fēru Salas neietilpst Eiropas Savienībā. Uz Fēru Salām neattiecas Šengenas brīvās pārvietošanās līgums, tomēr nav robežkontroles, ceļojot starp Fēru Salām un jebkuru Šengenas valsti. Salas ietilpst Ziemeļvalstu pasu savienībā kopš 1966. gada.
Tiek uzskatīts, ka 625. gadā pirmo reizi salas apmeklēja īru mūki, kuri, neatrazdami pamatiedzīvotājus, tur apmetās uz dzīvi.
Ap 800. gadu salas kolonizēja norvēģu vikingi.
Reformācija Fēru salas sasniedza 1538. gadā, divus gadus pēc Dānijas. Tumšākais periods Fēru salu vēsturē ilga no 1655. gada, kad Kristofers Gabels valdija pār Fēru salām līdz 1709. gadam, kad nomira viņa dēls Frederiks. 1662. gadā Gabels pārņēma tirdzniecības monopolu pār salām, un tās kļuva par privātu koloniju. 1856. gadā sākās cīņas par brīvu tirdzniecību un salu neatkarību.
1814. gadā Norvēģija ieguva neatkarību no Dānijas, bet Fēru salas, Islande un Grenlande palika Dānijas karalistes pakļautībā.
1955. gadā notika sacelšanās pret Dāniju, jo fērieši gribēja iegūt neatkarību. Lai apturētu nemierus, uz salām tika aizsūtīti vairāk nekā 200 policistu.
