Burundija (,, izrunā ), oficiāli Burundijas Republika (Republika y’Uburundi, République du Burundi), ir valsts Āfrikā. Robežojas ar Ruandu ziemeļos, ar Tanzāniju austrumos un ar Kongo Demokrātisko Republiku rietumos. Valsts galvaspilsēta no 2018. gada 24. decembra ir Gitega, valsts lielākā pilsēta ir iepriekšējā galvaspilsēta Bužumbura. Burundija atrodas uz plakankalnes starp Kongo un Nīlas baseiniem.
Aptuveni 80% no iedzīvotājiem ir huti, bet no atlikušajiem lielākā daļa ir tutsi. Aptuveni 1% veido arī teritorijas pirmiedzīvotāji no tva pigmeju cilts. Valsts valodas ir kirundi un franču valoda. Plaši tiek izmantota arī svahili valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, galvenokārt Romas Katoļu baznīca, kā arī daudzi ir pievērsušies tradicionālajām ticībām. Valūta ir Burundijas franks.
Burundija ir līdzīga savām kaimiņvalstīm, kuras tāpat kā Burundija ir biezi apdzīvotas un nabadzīgas. Lielas problēmas Burundijas iedzīvotājiem sagādā milzīgais bēgļu skaits, kas devies prom no sagrautās Ruandas. Burundija ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē un ar vienu no mazākajiem IKP uz vienu iedzīvotāju.
Pirmie Burundijas iedzīvotāji bija pigmeji, kurus vēlāk absorbēja ieceļojošās hutu ciltis.
No 16. gadsimta Burundija pastāvēja kā neatkarīga karaliste, taču 1903. gadā to pakļāva vācu kolonizatori, un pēc Pirmā Pasaules kara tā nonāca Beļģijas pārvaldībā. Pēc II Pasaules kara ar ANO lēmumu tā kļuva par Beļģijas aizbilstamās teritorijas Ruandas-Urundi sastāvdaļu un tās bija apvienotas vienā valstī. 1962. gadā Burundija ieguva neatkarību.
No neatkarības iegūšanas 1962. gada līdz prezidenta vēlēšanām 1993. gadā Burundiju pārvaldījuši vairāki militāri diktatori. Šie gadi sasitās ar milzīgu etnisku vardarbību, kad 1965., 1972., 1988. un 1993. gadā hutu ekstrēmisti izvērsa plašu genocīdu pret tutsi minoritāti. 1972. gadā tutsu karotāji nogalināja apmēram 10 000 hutu.
1993. gadā Burundijā notika demokrātiskas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvaru guva hutu Demokrātu frontes līderis Melhiors Ndadaje, pēc pāris mēnešiem prezidentu nogalināja tutsi minoritātes pārstāvji, kas kļuva par nākamo genocīda iemeslu pret tutsi. Genocīds pret tutsi cilti turpinājās līdz pat 1996. gadam.
Pašreizējais Burundijas prezidents ir Pjērs Nkurunziza, un, lai gan pēdējā laikā situācija valstī ir uzlabojusies, Burundija tiek uzskatīta par bumbu ar laika degli, kas var eksplodēt jebkurā laikā, tādēļ daudzas valstis iesaka saviem pilsoņiem nesteigties ar ceļošanu, kamēr situācija Burundijā nav nostabilizējusies.
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)
.png)
