Senā Divupe (Republic of Iraq)
 |
Senā Divupe atradās mūsdienu Irākā, starp Tigru un Eifratu. Starp šīm divām upēm zeme bija ļoti auglīga, tāpēc senie divupieši visvairāk nodarbojās ar lauksaimniecību, veica apjomīgus apūdeņošanas darbus, ar Divupi saistīta Bībeles leģenda par Ēdenes dārzu.
Līdzās Senajai Ēģiptei un Indas ielejas civilizācijai bija viena no trim vissenākajām pasaules civilizācijām.
Šumeru izcelsme vēl joprojām nav noskaidrota, taču pirmās liecības par šīs civilizācijas esamību iesniedzas 6000 gadu tālā pagātnē. Ap 5000. gadu p.m.ē. zemkopju ciematos sāka parādīties zemkopības produkcijas pārpalikums — galvenais priekšnosacījums, lai sāktos darba dalīšana, padziļinātos specializācija un kooperācija un rezultātā šīs civilizācijas attīstība turpinātos jaunā līmenī. Daļa Senās Divupes iedzīvotāju varēja atteikties no lauksaimniecības kā galvenā nodarbošanās veida un pilnībā apgūt amatniecību, savukārt, līdz ar amatniecības attīstību aizsākās pilsētu veidošanās process. Ceturtajā gadu tūkstotī p.m.ē. šeit jau bija izveidojusies virkne pilsētu. Lielākās no tām sākumā bija Erida un Ereka (Erech, Urūka).
Divupes pilsētas gadsimtu gaitā attīstījās, uzsākot savstarpēju konkurenci, līdz dažas no tām kļuva par galvaspilsētām. Dažādos laika posmos uzplauka un norietēja trīs valstis Šumera, Babilonija un Asīrija. 612. gadā p.m.ē. Asīrijas galvaspilsētu Ninīvi iekaroja Mēdija, bet lielāko Mezopotāmijas daļu sagrāba haldieši sava vadoņa Nebukadnecara II (valdīja 605.-562. gadā p.m.ē.) vadībā, kurš nodibināja Haldejas jeb Jaunbabilonijas valsti. Pēc viņa nāves Mezopotāmiju 539. gadā p.m.ē. iekaroja Senā Persija valdnieka Kīra Lielā vadībā. 331. gadā p.m.ē. Babilonā iebruka Maķedonijas Aleksandrs un pie asīriešu ciemata Gaugamelas (mūsdienu Kurdistānā) sakāva Ahemenīdu impērijas armiju Dārija III vadībā. Pēc Maķedonijas Aleksandra nāves Seleikīdu dinastija pakļāva Babiloniju un Sīriju. No 247. gada p.m.ē. līdz 224. gadam Divupi pārvaldīja Parta (jeb Askānija), kas bija galvenā Romas impērijas sāncense Vidusjūras austrumdaļā. Ķeizara Trajāna laikā romiešu leģioni šķērsoja Eifratu un 116. gadā ieņēma Partijas galvaspilsētu Ktesifontu, nodibinot Mezopotāmijas un Asīrijas provinces, ķeizars Septimijs Sevērs Mezopotāmijai piešķīra kolonijas tiesības. 226. gadā Partas vietā nodibinājās Sasanīdu valsts, kuru 7. gadsimtam iekaroja arābi. Reģionā turpināja ieplūst jaunas tautas un ciltis, Mezopotāmija joprojām bija viens no plaukstošākajiem Vidējo un Tuvo Austrumu reģioniem līdz pat agrīnajiem viduslaikiem.
