Antigva un Barbuda ir valsts Ziemeļamerikā. Tā ir salu valsts, kuras sastāvā ir iekļautas trīs lielās salas un vairākas mazākas salas. No visām salām tikai divas ir apdzīvotas. To austrumos apskalo Atlantijas okeāns, bet rietumos to apskalo Karību jūra. Antigvas un Barbudas kopējā platība ir 440 km² un tā ir 19. lielākā Ziemeļamerikas valsts pēc platības. Pēc 2014. gada datiem Antigva un Barbuda ar 91 295 iedzīvotājiem ir 21. lielākā Ziemeļamerikas valsts pēc iedzīvotāju skaita. Salu teritorijas lielākoties ir veidotas no koraļļiem un kaļķakmeņiem, savukārt salu reljefs ir samērā zems. Salu klimatu ietekmē tropisks piejūras klimats.
Antigva un Barbuda ir konstitucionāla monarhija un parlamentāra republika. Valsts galva ir Lielbritānijas un citu bijušo britu koloniju karaliene Elizabete II. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Sentdžonsa. Antigva un Barbuda ir viena no ANO, Britu sadraudzības, Amerikas valstu organizācijas un Karību savienības dalībvalstīm.
Pirmie iedzīvotāji, kas salās ieradās apmēram 2400 p.m.ē. bija sibonī. Viņiem sekoja avaraki, kas apdzīvoja salas 1493. gadā, kad tās sava otrā ceļojuma laikā apmeklēja Kristofors Kolumbs, dodams Antigvai vārdu Santa Maria de la Antigua. Kareivīgie Karībi, kuri bija piespieduši avarakus pamest citas salas, šeit acīmredzot uz dzīvi neapmetās.
Sākumā salās apmetās spāņu un franču kolonisti, tomēr vēlāk viņu vietā nāca angļi, kuri savu pirmo koloniju šeit izveidoja 1667. gadā. 1674. gadā tika izveidota pirmā lielā cukurniedru plantācija. Cukura plantācijas tika izmantots vergu darbs. Verdzība tika atmesta 1834. gadā. Brīvlaisto vergu ekonomisko izaugsmes iespēju ierobežoja zemes trūkums un nevis uz ražošanu, bet uz lauksaimniecību orientētā ekonomika. Situācija uzlabojās tikai 1939. gadā, kad sāka veidoties arodbiedrības. 1981. gadā salas kļuva par neatkarīgu valsti Britu sadraudzības sastāvā.
