Ģeogrāfiskā karte - Mauritānija (Islamic Republic of Mauritania)

Mauritānijas karogs

Mauritānija (, Muritaniyah), oficiāli Mauritānijas Islāma Republika (الجمهورية الإسلامية الموريتانية, Al-Jumhuriyah al-Islamiyah al-Muritaniyah) ir vāji attīstīta viennacionāla valsts Rietumāfrikā. To rietumos apskalo Atlantijas okeāns. Robežojas ar Rietumsahāru ziemeļrietumos, ar Alžīriju ziemeļaustrumos, ar Mali dienvidaustrumos un ar Senegālu rietumos. Mauritānijas platība ir 1 030 700 km² un pēc platības tā ir divdesmit devītā lielākā valsts pasaulē. To ietekmē tropu klimatiskā josla. Mauritānija ar 3,3 miljoniem iedzīvotāju ir simtu trīsdesmit piektā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Reljefs visā valsts teritorijā ir līdzens.

Mauritānija ir islāmiska republika, kas sastāv no divpadsmit reģioniem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Nuakšota. Vairāk kā 20% iedzīvotāju ikdienā iztiek ar mazāk kā 1.25 dolāriem. Lai gan Mauritānijā ir pieejami daudzi dabiskie izrakteņi, tai ir zemākais IKP rādītājs starp Āfrikas valstīm.

Senatnē Mauritānijas teritoriju apdzīvoja bafūru ciltis. 3. gadsimtā šajā teritorijā no ziemeļiem ienāca berberu ciltis. 11. gadsimtā arābi iekaroja Ganas impēriju, un Mauritānijas teritorijā izplatījās islāms.

19. gadsimtā teritorijā aizvien vairāk sāka dominēt franči, līdz 20. gadsimta pirmajos gados tie pilnībā kontrolēja Mauritānijas teritoriju. No 1920. gada Mauritānijas teritorija ietilpa Franču Rietumāfrikas sastāvā.

1960. gada 2. decembrī Mauritānija pasludināja neatkarību no Francijas. 2008. gada 6. augustā notika valsts apvērsums ģenerāļa Mohameda Ūlda Abdela Aziza vadībā. 2009. gada jūlijā tika sarīkotas prezidenta vēlēšanas, kurās Azizs uzvarēja. Šobrīd valstī valda visai stingrs islāma režīms, taču tā sadarbojas ar rietumvalstīm un tās robežas ir atvērtas tūrismam.