Džērsija (Bailiwick of Jersey)
 |
 |
Džērsijas beilifiste ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums un nav Apvienotās Karalistes daļa. Džērsijai pieder dažas mazas salas un ir pašai savs parlaments (States Assembly).
Romas impērijas laikā 3. gadsimtā saukta par Cēzara salu (Caesarea).
Vikingu laikos 9. gadsimtā salai uzbruka normāņi, 933. gadā to pakļāva Ruānas grāfs, vēlāk tā piederēja Normandijas hercogistei, kuru līdz 1204. gadam pārvaldīja Anglijas karaļi. 1259. gadā Anglijas karalis atteicās no pretenzijām uz Normandijas hercoga titulu, bet saglabāja tiesības uz Džērsiju un citām Kanāla salām.
Simtgadu kara laikā 1406. gadā franči nesekmīgi mēģināja iekarot salu.
17. gadsimtā vienu no angļu Ziemeļamerikas kolonijām nosauca par Jauno Džērsiju.
1781. gadā franči no jauna uzbruka salai, bet nespēja to ieņemt.
Otrā pasaules kara laikā no 1940. gada 1. maija līdz pat 1945. gada 9. maijam Džērsiju okupēja Vācija.
Kad no 1973. līdz 2020. gadam Apvienotā Karaliste bija Eiropas savienības dalībvalsts, Džērsija palika ārpus ES robežām.
Slavenākais salas iemītnieks ir dabas pētnieks un rakstnieks Džeralds Darels, Darela savvaļas parka (1959) un, uz tā bāzes, dibināta Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta dibinātājs.
