Skotija (Scotland)
Lielākās pilsētas Skotijā ir Glāzgova un galvaspilsēta Edinburga.
Skotijas Atlantijas okeāna un Ziemeļjūras sektoros ir ievērojamas naftas iegulas (lielākās Eiropas Savienībā), kas tiek intensīvi izmantotas ieguvei. Šī iemesla dēļ Skotijas trešo lielāko pilsētu Aberdīnu dēvē par "Eiropas naftas galvaspilsētu".
Pēc 80. gada Romas Impērija vairākkārt nesekmīgi mēģināja pakļaut Lielbritānijas salas ziemeļu daļu, ko apdzīvoja piktu ciltis. No 122. līdz 128. gadam aizsardzībai pret piktiem romieši uzbūvēja Adriāna valni, ap 400. gadu romieši pameta Britāniju. 503. gadā no tagadējās Ziemeļīrijas ieradās skoti, 843. gadā skotu ķēniņš Kenets Makalpins pakļāva piktus un kļuva par Albas valsts valdnieku.
1290. gadā Anglijas karalis Edvards I Plantagenets anektēja Skotiju, bet 1297. gadā Viljams Volless sakāva angļu karaspēku kaujā pie Stirlingas tilta. Skotijas tronī kāpa Roberts I Brūss, kurš 1314. gadā sakāva angļus kaujā pie Banokbērnas (Bannockburn). Skotijas karalis Džeimss VI Stjuarts 1603. gadā kļuva par arī Anglijas un Īrijas karali Džeimsu I.
Kad 1688. gadā Skotijas karalis Džeimss VII Stjuarts (Anglijas un Īrijas karalis Džeimss II) tika gāzts no Anglijas troņa, sākās viņa piekritēju (jakobītu) sacelšanās, kas tika sakauta un 1707. gadā tika izveidota Lielbritānijas Karaliste. Kad 1714. gadā par Lielbritānijas karali kļuva Hannoveres kūrfirsts Georgs Ludvigs (Herzog Georg Ludwig von Braunschweig-Lüneburg), Skotijā atkal sākās jakobītu sacelšanās, kuras laikā Džeimsa VII dēls Čarlzs Frensiss Eduards Stjuarts neveiksmīgi mēģināja iegūt Skotijas troni. Austrijas mantojuma kara laikā Francijas atbalstītais Džeimsa VII mazdēls Čarlzs Eduards Stjuarts (iesauka "Glītais princis Čārlijs", Bonnie Prince Charlie) vēlreiz neveiksmīgi mēģināja atgūt Skotijas karaļa troni (1745-1748).
1820. gados Skotijas dienvidos sākās industriālā revolūcija. 1975. gadā pie Skotijas krastiem sākās Ziemeļjūras naftas ieguve. 1999. gadā atjaunoja Skotijas parlamenta darbību. Lai izšķirtu jautājumu par Skotijas neatkarības atjaunošanu, 2014. gada 18. septembrī notika Skotijas neatkarības referendums, kurā 55,3% no vēlētājiem nobalsoja pret to.
2016. gada referendumā par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā vairums Skotijas iedzīvotāju nobalsoja par palikšanu Eiropas Savienības sastāvā.
Ģeogrāfiskā karte - Skotija (Scotland)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Apvienotā Karaliste
Apvienotās Karalistes karogs |
Apvienotā Karaliste (AK) ir attīstīta valsts un ieņem sesto vietu pasaulē pēc IKP un septīto vietu pasaulē pēc pirktspējas. Apvienotā Karaliste bija pirmā industriālā valsts pasaulē, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Britu Impērija spēlēja noteicošo lomu pasaulē. Pirmais pasaules karš, Britu Impērijas sabrukums un Otrais pasaules karš Apvienotās Karalistes lomu krietni samazināja, taču vēl joprojām tai ir liela ietekme pasaulē ar spēcīgu ekonomiku, armiju, zinātniskajiem atklājumiem, kā arī tai ir liela ietekme pasaules politikā. Apvienotā Karaliste ir starptautiski atzīta kodolvalsts, kuras valsts budžeta dotācijas aizsardzības nozarei ir trešās lielākās pasaulē. Tā ir arī ANO Drošības Padomes, Nāciju Sadraudzības, G7, G20, NATO, ESAO un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas locekle. 2020. gada 31. janvāra naktī AK izstājās no Eiropas Savienības.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
GBP | Sterliņu mārciņa (Pound sterling) | £ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
EN | Angļu valoda (English language) |
GD | Gēlu valodas (Gaelic language) |
CY | Velsiešu valoda (Welsh language) |