Madagaskara (Republic of Madagascar)
 |
 |
| Madagaskaras karogs | |
Salas ekosistēmu apdraud strauji augošais cilvēku skaits. 2012. gadā Madagaskaras iedzīvotāju skaits bija aptuveni 22 miljoni, no kuriem 90% iztika ar mazāk nekā diviem dolāriem dienā. Malgašu un franču valoda ir Madagaskaras valsts valodas. Lielākās reliģijas ir vietējā reliģija un kristietība.
Pirmie austronēziešu valodās runājošie iedzīvotāji salā ieradās starp 350. gadu p.m.ē. un 500. gadu m.ē. kanoe laivās no Borneo un citām Indonēzijas salām. Ap 1000. gadu m.ē. viņiem pievienojās bantu valodās runājoši pārceļotāji no Āfrikas pāri Mozambikas šaurumam. Laika gaitā Madagaskarā ieradās arī citas etniskās grupas, kas deva ieguldījumu tagadējā Malgašu kultūrā. Malgašu etniskā grupa parasti tiek iedalīta 18 mazākās grupās, no kurām lielākā (merina) apdzīvo centrālo augstieni.
Līdz 18. gs. beigām Madagaskarā valdīja dažādas sociāli politiskas alianses. Līdz 19. gs. sākumam sala pastāvēja kā Merinas Karaliste, to pārvaldīja Merinu ģimenes monarhi. Monarhija sabruka 1897. gadā, kad salu kolonizēja Francija. 1958. gadā salā tika nodibināta autonoma Malgašu Republika (1958–1975), kas 1960. gadā ieguva neatkarību no Francijas. 1975. gadā prezidents Didjē Ratsiraka nodibināja sociālistiski orientētu Madagaskaras Demokrātisko Republiku un sarāva attiecības ar Franciju. 1992. gadā tika nodibināta konstitucionāla Madagaskaras Republika (1992–2010), bet 2009. gadā notika valsts apvērsums, no amata tika gāzts prezidents Marks Ravalomana un iedibināta pagaidu valdība. 2014. gadā tika atjaunota konstitucionālā iekārta un par Madagaskaras prezidentu kļuva Herijs Radzaonarimampianina.
